13 sekundes, lai pārsēstos: kā Valgā „Vivi” ar „Elron” nedraudzējas
Pietiek lasītāja26.08.2024.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Teorētiski aizbraukt no Rīgas uz Tartu vai pat Tallinu ir iespējams. Vilciena sliedes ir. Igaunijas pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu pat solīja augustā atklāt tiešo vilciena reisu no Tartu uz Rīgu, tikai nez kādu sertifikācijas un tehnisku prasību dēļ visas formalitātes nokārtot neizdodas tik vienkārši. Tomēr pilnīgi mierīgi varētu iztikt arī bez tiešā reisa skaņošanas, pielāgošanas un sertificēšanas, ja mūsu Vivi ar igauņu Elron iemācītos saskaņot reisus.
Vēl pavasarī vismaz no Tartu uz Rīgu vilcienu reisi bija saskaņoti. Pēc plkst.15 izbraucot no Tartu, varēja paspēt pārsēsties Valgā braucienam uz Rīgu. Tam bija atvēlēta aptuveni pusstunda (naskākie varēja pat paspēt uz tuvējo veikaliņu aizskriet).
Taču tagad, precīzi nezinu, kurš izmainīja grafiku, pārsēšanās procesam atvēlētas vien trīs minūtes. Bet, ja Tallinas vilciens kavējas, tad pat šī kaut ne pārāk veiksmīgi, bet tomēr saskaņotā vilcienu kustība nedarbojas, un Igaunijas vilciena pasažieri var tikai žēli nolūkoties aizbraucoša Rīgas vilciena aizmugures uguņos.
Tieši šāda situācija bija pagājušajā svētdienā, 25.augustā, kad vilciens no Tallinas jau Tartu pienāca ar 9 minūšu nokavēšanos.
Vairāki pasažieri vērsās pie konduktora, taujājot, vai Rīgas vilciens Valgā uzgaidīs. Nē. Vilcienu kursēšana neesot saskaņota, jo tā jau ir cita valsts.
Nu ko. Nākas pašiem parūpēties, lai Rīgas vilciens neaizbrauc bez Igaunijas vilcienā sēdošajiem pasažieriem.
Izrādās, saziņai ar klientiem Vivi ierīkojis bezmaksas tālruni, kuru var sazvanīt tikai no Latvijas operatoriem, kā arī e-pastu, kuru darba dienās darba laikā lasa kāds biroja darbinieks.
Nu ko, attliek vien vērsties pie Latvijā esošiem draugiem un paziņām un lūgt, lai viņi sazinās ar Vivi un pauž no Igaunijas braucošo pasažieru lūgumu uzgaidīt.
Tā kā svētdienā ne visi dzīvo ar viedierīci kabatā, palīdzības lūgumu nosūtījām pēc iespējas lielākam ļaužu pulkam.
Nāskākais no viņiem saņēma atbildi - vilciens Valga-Rīga kursē pēc saraksta. Meklējiet citu problēmas risinājumu.
Otrais jau saņēma solījumu, ka sazināsies ar Valgu un informēs, taču neko nesola.
Trešais zvanītājs jau tika pie solījuma, ka darīs visu iespējamo, bet solīt neko nevar.
Taču pēc brīža Vivi informācijas centra pārstāvis jau pats sazinājās ar Igaunijas vilcienā sēdošo pasažieri, lai noskaidrotu, cik minūtes vilciens kavē. Un jau tika dots solījums, ka 6-7 minūtes, ko pasažieris minēja kā kavēšanās laiku, Vivi pagaidīs.
Igaunijas vilciens gan pamanījās "iedzīt" un Valgas stacijā apstājās 13 sekundes pirms Rīgas vilciena atiešanas laika.
Gods kam gods, Elron mašīnists atvēra arī durvis uz pretējo peronu, lai Rīgas vilciena pasažieri var pārlēkt nākamajā vilcienā, un Vivi mašīnists no Valgas startēja ar divu minūšu nokavēšanos, ļaujot visiem no Igaunijas atbraukušajiem pārkāpt nākamajā transporta līdzeklī.
Vivi pavadone apliecināja - ir bijuši gadījumi, kad Rīgas vilciens nesagaida Igaunijas kolēģa ierašanos, un ieteica šādos gadījumos sazināties ar Vivi klientu apkalpošanas centru. Tiesa, nez kā to izdarīt no kaimiņvalsts, ja vienīgais saziņas līdzeklis norādīts telefona numurs, uz kuru var zvanīt tikai no Latvijas operatoriem? Jā, bezmaksas, par to paldies, bet kādēļ tikai no Latvijas valsts sazvanāms?
Kādēļ savulaik tik ērtais savienojums ar atvēlēto aptuveni pusstundu pārsēšanās procesam izmainīts, grūti saprast. Vēl grūtāk ir saprast, kāpēc Vivi ar Elron nespēj uztaisīt katrā virzienā saskaņotus reisus vismaz vienu reizi dienā? Un nevis ar ekstrēmu pārsēšanās laiku, bet komforta apstākļos ar iespēju pasažieriem paķert kafijas automātā kādu dzēriena tasi un izlocīt kājas pēc ilgās sēdēšanas.
Tiesa, varbūt no Vivi kaut ko tādu prasīt ir par daudz, jo vismaz 25.augusta vakara vilciens no Valgas uz Rīgu bija izaicinājumu pilns. Lai gan, gatavojoties lielākam pasažieru skaitam, tam bija divi sastāvi, tomēr viens no tiem kalpoja tikai kā dekorācija vai balasts, jo tā durvis kategoriski bija atteikušās darboties.
Līdz ar to jau no Cēsīm pasažieri bija spiesti stāvēt kājās, bet Siguldā varēja atcerēties padomju laikus, kad ļaudīm nācās saspiesties ciešāk, lai varētu aizvērt durvis, bet velo sacensību dalībnieki ar saviem velosipēdiem pat nemēģināja iekļūt transporta līdzeklī.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
