160 eiro vērtos „bezmaksas” operas ielūgumus pa pārītim pakampuši arī 27 Saeimas deputāti
PIETIEK19.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, piedāvātās brīvbiļetes uz Latvijas Nacionālās operas simtgades pasākumu, kura apmeklēšana „parastajiem cilvēkiem” izmaksāja pat 200 eiro, pakampuši ne tikai Pietiek jau uzskaitītie „sabiedrisko” un citu mediju pārstāvji, bet arī 27 Saeimas deputāti: katrs no viņiem paķēris divas brīvbiļetes, kuru oficiālā cena operas direktora Zigmara Liepiņa skaidrojumā bijusi „līdz 160 eiro”.
To jaunās Saeimas deputātu uzskaitījums, kuri katrs pakampuši pa diviem „bezmaksas” ielūgumiem, ir šāds:
Ojārs Ēriks Kalniņš - 2
Inese Lībiņa-Egnere - 2
Valērijs Agešins - 2
Jānis Ādamsons - 2
Sergejs Dolgopolovs - 2
Inga Goldberga - 2
Nikolajs Kabanovs - 2
Jānis Krišāns - 2
Edgars Kucins - 2
Jānis Bordāns - 2
Gatis Eglītis - 2
Krišjānis Feldmans - 2
Tālis Linkaits - 2
Anita Muižniece - 2
Juta Strīķe - 2
Sandis Riekstiņš - 2
Aldis Blumbergs - 2
Kaspars Ģirģens - 2
Artuss Kaimiņš - 2
Ieva Krapāne - 2
Linda Liepiņa - 2
Mārtiņš Bondars - 2
Ilmārs Dūrītis - 2
Marija Golubeva - 2
Inese Ikstena - 2
Aleksandrs Kiršteins - 2
Inguna Rībena – 2.
Kā redzams no saraksta, iespēja operas pasākumu apmeklēt uz nodokļu maksātāju rēķina un tikt pie 320 eiro vērtas „dāvanas” ir vienojusi gan Latvijas karoga „cienītāju” Kabanovu, gan tiesiskuma aizstāvjus no Jaunās konservatīvās partijas ar partijas priekšsēdētāju Bordānu priekšgalā, gan bijušo kompartijas funkcionāru Dolgopolovu.
Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktors Liepiņš „bezmaksas” biļešu piedāvāšanu deputātiem skaidro tā, ka „sava veida kultūrantropoloģiska pētījuma ietvaros ielūgumi tika piedāvāti arī jaunās Saeimas deputātiem (tā teikt - atrodiet ceļu uz Operu”.
Pētījums izpaudies tā, ka „uz Latvijas Nacionālās operas un Latvijas valsts simtgadei veltīto koncertu “Mūsu Operai
LNOB vadības ieskatā dārgās dāvanas saņemšana uz nodokļu maksātāju rēķina padarīšot deputātus „zinošākus”: „Mēs vēlamies, lai turpmākajos gados valstiskus lēmumus pieņemtu zinoši deputāti un ministri, jo viņu spriedumi neapšaubāmi ietekmēs ne tikai mūsu darbību, bet arī jebkura skatītāja apmeklējuma kvalitāti. Deputāti līdz ar ielūgumu saņēma arī nelielu karti ar uzaicinājumu arī nākamajos simts gados atrast ceļu uz operu.”
Pietiek jau informēja, ka līdz ar deputātiem dārgās dāvanas pakampusi jaunā Latvijas radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, Latvijas radio žurnālists Aidis Tomsons un Latvijas Televīzijas žurnālists Jānis Geste. Tāpat šādu divām personām paredzētu brīvbiļeti saskaņā ar sarakstu paķēris arī TV3 žurnālists Jānis Krēvics.
Interesanti, ka ne Tomsons, ne Geste, ne Krēvics nevēlējās sniegt atbildes uz šādiem katram no viņiem uzdotajiem jautājumiem:
„Vēlētos no Jums saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem par divām biļetēm uz 16. novembra pasākumu Nacionālajā operā, ko Jūs kā medija pārstāvis esat dāvinājumā saņēmis no Latvijas Nacionālās operas un baleta:
1) vai esat informēts, kāda bija šo biļešu cena?
2) vai šāda dāvinājuma pieņemšana atbilst Jūsu medija ētikas kodeksam?
3) vai minētajā pasākumā veicāt kādus profesionālos pienākumus vai arī to apmeklējāt personiskās izklaides nolūkos?
4) kas bija persona, kam bija paredzēta otra Jūsu saņemtā biļete uz minēto pasākumu?”
„Sabiedrisko mediju” darbinieku pārstāvētais portāls lsm.lv pēc koncerta, kuru „parastie cilvēki” apmeklēja par dārgu naudu, bet „apdāvinātie” – uz nodokļu maksātāju rēķina, šādi aprakstīja tā programmu:
„Vērienīgajā koncertā izskanēja LNO izcilo solistu un starptautiski atzītu un iemīļotu operas zvaigžņu balsis, kas izpildīja kā Latvijas, tā Eiropas opermūzikas izcilāko autoru darbus. Koncerta pirmā daļa veltīta latviešu opermūzikai – Jāņa Mediņa, Arvīda Žilinska, Jāzepa Mediņa, Zigmara Liepiņa un citu komponistu darbiem, savukārt otrā un trešā – pasaules opermūzikas skaistākajām lappusēm – Riharda Vāgnera, Žorža Bizē, Šarla Guno, Kamila Sensānsa, Džokomo Pučīni, Džuzepes Verdi mūzikai.
Solisti – Inga Kalna, Ingas Šļubovska-Kancēviča, Zanda Švēde, Dana Bramane, Raimonds Bramanis, Jānis Apeinis, Kalvis Kalniņš un Krišjānis Norvelis, Ludmila Monastirska, Dināra Alijeva, Oļesja Petrova, Egils Siliņš, Ains Angers, Stefens Gūlds, Murats Karahans, Rame Lahajs, Iraklijs Kahidze, Samsons Izjumovs, Franko Vasallo un Vladislavs Suļimskis.
Kopā ar solistiem koncertā piedalījās arī Latvijas Nacionālās operas koris un orķestris. Pie diriģenta pults – koncerta mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš, diriģenti Modests Pitrens, Aleksandrs Viļumanis, Jānis Liepiņš un Normunds Vaicis.”
LNOB informē, ka Kultūras ministrija ir apstiprinājusi pieļaujamo daudzumu reprezentācijai 6% apmērā no biļešu skaita. 2018. gada 11 mēnešos reprezentācijas biļešu bijis tikai 0,32% no kopējā biļešu skaita.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
