Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Svētdien apritēja gads kopš 160 velkamistu vēstules parādīšanās. Šai laikā pati dzīve atspēkojusi murgus, muldēšanu un melus, un vēstule šķistu visai smieklīga, ja nebūtu runa par eksistenciāliem draudiem latviešu tautas pastāvēšanai. Tāpēc nebrīnītos, ja vēstule un parakstītāju saraksts klusi pazustu (cik nu tas vairs iespējams, protams). Lai tomēr paliktu vēsturei, pārpublicēju te.

Parakstītāju sarakstu esmu pārkārtojis vārda alfabēta secībā un konstatējis, ka bijuši 167 parakstītāji, turklāt Baiba Fromane, Evelīna Ozola un Jānis Ķirpītis parakstījušies divreiz. Tā kā skaitlis „160” iegājies tautā un paši parakstītāji nav iebilduši pret to, nosaukumā var palikt 160 velkamistu vēstule.

Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai

Latvijas Republikas Kultūras ministrei Dacei Melbārdei

Latvijas Republikas Saeimas frakcijām

Bēgļu uzņemšana – nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai

Tikai pagājušā gada laikā no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku – aptuveni 2000 katru mēnesi. Mēs esam pārliecināti, ka šādā situācijā uzskatīt divos gados paredzēto 250 bēgļu uzņemšanu par apdraudējumu ir absurdi. Turklāt ne tikai tāpēc, ka šo cilvēku skaits ir niecīgs, bet arī tāpēc, ka jaunu cilvēku piesaiste ir iespēja Latvijas attīstībai.

Katrs, kurš pabijis ekonomiskās migrācijas vissmagāk skartajos Latvijas laukos, zina, kā izskatās tukšie ciemati, kur teju vienīgais stabilais darbs ir pašvaldības organizētie “algotie pagaidu sabiedriskie darbi”, ko tautā joprojām dēvē par “simtlatnieku programmām”. Katrs, kurš pazīstams ar biznesa loģiku, zina, ka uzņēmēji vēlas ieguldīt savus līdzekļus tikai reģionos ar attīstības potenciālu. Katrs, kurš ārpus Rīgas mēģinājis nolīgt celtniekus, laukstrādniekus vai citus šķietami vienkāršo darbu darītājus, zina, cik grūti ir atrast uzticamus darbiniekus. Katram, kurš zina, kā veidojas Latvijas pensiju sistēma, ir skaidrs, ka nākotnē būs nepieciešams vairāk strādājošu cilvēku, kas spēs nodrošināt vecumdienas šībrīža 30-gadniekiem.

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama. Tikpat neizbēgama realitāte ir arī bēgļu kustība. Migrācija no noteiktiem pasaules reģioniem pastiprinās gan bruņotu konfliktu, gan klimata pārmaiņu izraisītā resursu trūkuma dēļ. Bēgļu situācija ir starptautiska problēma un Latvijai kā starptautiskās sabiedrības loceklei šīs problēmas risināšanā ir un būs jāpiedalās. Pašlaik šo slogu ir spiestas nest jaunattīstības valstis un dažas Eiropas Savienības valstis. Latvijai, kas kopš 2000. gada Eiropas fondu finansējumā saņēmusi gandrīz sešus miljardus eiro, ir jāspēj dot pretī vismaz tik daudz kā mājas dažiem simtiem kara, bada un nabadzības apdraudētu cilvēku.

Mēs aicinām Latvijas Ministru kabinetu un citas atbildīgās iestādes nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai. Plānu, kurš, mācoties no citu valstu pieredzes un kļūdām, sniegtu šiem cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, apgūstot latviešu valodu, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, strādājot pašiem un radot darba vietas citiem. Mēs aicinām valdību regulāri iepazīstināt sabiedrību ar šī plāna īstenošanu, mazinot Latvijas pilsoņu vidū valdošo satraukumu un bažas.

Mēs aicinām Latvijas politiķus izturēties atbildīgi, izvairīties no bēgļu stigmatizēšanas un nemēģināt celt savu popularitāti, manipulējot ar bailēm no nezināmā. Mēs lūdzam politiskās partijas atgādināt saviem biedriem un sekotājiem, ka Latvijā neviens cilvēks nedrīkst tikt diskriminēts ādas krāsas, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai tautības dēļ.

Tas ir mūsu spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par mūsu labākajiem sabiedrotajiem. Mēs aicinām Latvijas pašvaldības, uzņēmējus un visus līdzpilsoņus novērtēt ieguvumus, ko varētu sniegt saskarsme ar citām kultūrām. Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus. Jo dots devējam atdodas.

1. Agnese Gaile-Irbe, filologs

2. Agnese Naudiša

3. Agnese Rutkēviča, dramaturģe

4. Ainārs Sauka

5. Aldis Kaufmanis

6. Alise Rupeka

7. Alise Zariņa, reklāmas tekstu autore, režisore

8. Anastasija Mežecka, Edinburgas universitātes ierēdne, tulkotāja

9. Anda Godlinska, Oldenburgas Universitates Humanitāro un sabiedrības zinātņu fakultātes doktorante

10. Andis A. Bluķis, uzņēmējs

11. Andra Neiburga, rakstniece

12. Anete Konste, publiciste

13. Anete Vanaga

14. Anita Reitere

15. Anne Sauka

16. Ansis Dobelis, biedrības “Progresīvie” vadītājs

17. Artjoms Uršuļskis

18. Arvis Kolmanis, rakstnieks

19. Baiba Fromane

Baiba Fromane, juriste (kā saprotu, otrreiz — R.E.)

20. Baiba Renerte

21. Baiba Rubess

22. Boris Ginzburg, pasniedzējs, Universidad Carlos III de Madrid

23. Carl Biörsmark, Integration Coach, Sweden

24. Dace Dzenovska, sociālantropoloģe, Oksfordas Universitāte

25. Dagnija Strīķe, medicīnas statistiķis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, studente

26. Daina Bērziņa

27. Dāvids Vikmanis, IT speciālists

28. Dāvis Kaņepe

29. Dāvis Plotnieks, ekonomists un mārketinga speciālists

30. Diāna Zamurajeva

31. Dmitrijs Golubevs

32. Dmitrijs Krupņikovs

33. Dmitrijs Oļehnovičs, Daugavpils Universitātes pasniedzējs

34. Dzintars Kalniņš

35. Edgars Engīzers, vēsturnieks

36. Edgars Jēkabsons

37. Edgars Lapiņš, “Skeptiskās biedrības” līdzdibinātājs un vadītājs, kritiskās domāšanas pasniedzējs

38. Edgars Raginskis

39. Edmunds Vanags, psihologs

40. Elizabete Anna Rūtens, Latvijas Republikas pilsone

41. Elizabete Lukšo, interneta žurnāla “Satori” ziņu redaktore

42. Elīna Brasliņa, ilustrators

43. Elīna Meiere, sociālo mediju projektu vadītāja

44. Emīls Klotiņš

45. Eva Eglāja-Kristsone

46. Eva Ikstena

47. Evelīna Ozola

Evelīna Ozola, arhitekte un urbāniste (kā saprotu, otrreiz — R.E.)

48. Fricis Vilnis, arhitekts

49. Gatis Priede, sabiedriski aktīvs pilsonis

50. Gatis Vectirāns

51. Gints Knoks

52. Gunārs Božis

53. Gundega Evelone, māksliniece, neliela uzņēmuma vadītāja

54. Guntars Rēboks

55. Gustavs Strenga, vēsturnieks

56. Helmuts Caune, filozofijas maģistrs, redaktors

57. Ieva Rozentāle, akadēmiskā pētniece un lektore

58. Ieva Bergmane

59. Ieva Brante, juriste

60. Ieva Garda-Rozenberga, folkloriste, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

61. Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste

62. Ieva Pirksta, RSU medicīnas studente

63. Ieva Raubiško

64. Igors Gubenko

65. Igors Vatoļins, biedrības “Eiropas Krievu iniciatīva” valdes priekšsēdētājs

66. Ilmārs Šlāpins, interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors

67. Ilze Jaunberga, māksliniece

68. Ilze Klimaševska

69. Ilze Ķīķere, reklāmas projektu vadītāja

70. Ilze Naudiša

71. Ilze Oļehnoviča, angļu filoloģe, Daugavpils Universitātes pasniedzēja

72. Iļja Ļenskis, vēsturnieks

73. Indulis Svīķis, IT konsultants

74. Inese Ejugbo, biedrības “Zvannieku Mājas” juriste

75. Inese Runce, LU FSI vadošā pētniece

76. Inese Zinovska

77. Inga Gaile, dzejniece

78. Ingmārs Freimanis, bezdarbnieks

79. Ingrīda Blūma

80. Ivars Neiders, RSU Humanitāro zinātņu katedras docents

81. Iveta Kažoka

82. Ivo Briedis, scenārists

83. Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita

84. Jānis Bērziņš, ekonomists

85. Jānis Egliņš

86. Jānis Ķirpītis

Jānis Ķirpītis (kā saprotu, otrreiz — R.E.)

87. Jānis Ķīnasts, pilsētplānotājs-vietradis

88. Jānis Radiņš

89. Jānis Strods

90. Jānis Viļums

91. Juris Pūce, politiķis

92. Jūlija Dibovska

93. Karlis Robert Celms, Chef/Owner Zoste/SpridEats foodtruck

94. Kaspars Blekte, laborants

95. Kaspars Kļaviņš, vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors, Emirates College of Technology in Abu Dhabi

96. Kaspars Vanags

97. Kaspars Zālītis, cilvēktiesību aktīvists

98. Kaspars Zellis, vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks

99. Katrīna Daugule, Latvijas Kultūras akadēmijas studente

100. Kārlis Apinis

101. Kārlis Langins, feļetonists

102. Kārlis Vērpe, filozofijas doktors

103. Kristīne Zamurajeva

104. Kristīne Želve

105. Krists Ozoliņš, podnieks

106. Krišjānis Bušs

107. Laima Graždanoviča

108. Lauris Bokišs

109. Lauris Gundars, režisors

110. Lelde Caune, investīciju projekta vadītāja

111. Liene Kupča, mārketinga komunikācijas eksperte

112. Liene Ķeķere

113. Liene Linde, kinorežisore

114. Liesma Ose

115. Linda Lapiņa, psiholoģe, Roskildes Universitātes doktorantūras studente

116. Līga Irbe, vēsturniece

117. Ljeta Putāne

118. Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore

119. Madara Peipiņa

120. Madara Rutkeviča, literāte, dramaturģe

121. Madara Ventiņa

122. Maija Upeniece

123. Marija Assereckova

124. Marija Golubeva, politikas analītiķe

125. Marta Bergmane

126. Marta Elīna Martinsone, režisore

127. Marta Kreituse

128. Marta Rikša, politikas pētniece, Sabiedriskās politikas centrs “Providus”

129. Māra Pinka, Latvijas Universitātes lektore

130. Mārtiņš Kossovičs, uzņēmējs

131. Mārtiņš Ķeņģis

132. Mārtiņš Vaivars, “infogr.am” finanšu direktors, “QUO tu domā” valdes loceklis

133. Mārtiņš Vaivods

134. Metjū Matīss Kots, vēsturnieks, latviešu bēgļu pēctecis

135. Olga Cara, pētniece

136. Olga Procevska, uzņēmēja

137. Paula Glubinska

138. Pauls Bankovskis

139. Pauls Daija, filologs

140. Pēteris Cedriņš, rakstnieks, tulkotājs

141. Reinis Tukišs, pavārs

142. Rita Laima Bērziņš, rakstniece, tulkotāja

143. Roberts Bernans

144. Roberts Putnis

145. Roberts Rubenis

146. Rolands Puhovs, reklāmas aģentūras vadītājs

147. Rūdolfs Mazurs

148. Sabīne Brice

149. Santa Mičule, mākslas zinātniece

150. Santa Remere, tulkotāja

151. Sergejs Gubins, ekonomists, Bocconi University

152. Sergejs Ušakovs

153. Toms Bergmanis, doktora grāda kandidāts, Edinburgas universitāte

154. Toms Jansons, vecākais programmētājs

155. Toms Zariņš, vēstures students

156. Ulvis Zirnis

157. Una Bergmane, vēsturniece

158. Una Bērziņa

159. Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors

160. Veiko Spolītis, tautas priekšstāvis 12. Saeimā

161. Vents Sīlis

162. Vents Vīnbergs, arhitekts, publicists

163. Viesturs Radovics, žurnālists

164. Viktorija Aizkalna

165. Zanda Zālīte

166. Zane Peneze

167. Zuzanna Runkovska

* pārpublicēts no https://ritvars.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

4
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

FotoMūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Lasīt visu...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani...

Foto

Transformeri jeb Putas vai krējums?

Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē...

Foto

Kremļa ierocis

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku....

Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....