1940.gadā prezidents Ulmanis arī “veiksmīgi nokomunicēja” Latvijai “draudzīga” karaspēka ienākšanu
Egils Helmanis12.09.2024.
Komentāri (134)
Iesaki rakstu: 
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
Neatkarīgi, vai runa ir par airBaltic, dzelzceļu vai nodokļiem, akcenti no būtiskā tiek pārvirzīti uz komunikāciju. Atliek vien kādai no augstākajām amatpersonām ievaidēties, ka “šajā gadījumā netika veiksmīgi nokomunicēts”, un lieta darīta.
Pirms dažām dienām Latvijā ielidoja krievijas drons. Paldies Dievam, neviens necieta. Esmu redzējis dzīvē, ko šī nāves mašīna ir spējīga nodarīt pilsētai.
Un jau atkal redzami mēģinājumi diskusiju aizvilkt komunikācijas tematiskajā purvā.
Redzams, ka NBS un Aizsardzības ministrijas vadoņi cenšas pēc iespējas noairēt jautājuma būtību ar tukšvārdības plūdiem. Galvenais censties saglabāt kaut cik pieņemamu tēlu!
Kopš brīža, kad krievijas nolūki un būtība ir skaidri katram, kura apziņas līmenis pārsniedz zarnu baktērijas spriestspēju, ir pagājuši jau gandrīz trīs gadi. Reālu darbu vietā, mācoties no Ukrainas pieredzes, esam redzējuši dažādas mundiera spodrināšanas un publikas mierināšanu, ka viss tiek kontrolēts.
Tā vietā, lai skaidri atzītu kļūdas, trūkumus un tos novērstu, jau atkal varam klausīties pretrunīgu, pozitīvi tonētu komunikāciju.
Aizsardzības ministrija kā steidzamāko darbu ir nevis izvēlējusies šī gadījuma analīzi, bet gan piešķīrusi 70 000 eiro Latgales medijiem, lai tie komunicētu ar sabiedrību par dronu “bez naidīgiem nolūkiem”.
1940.gadā prezidents Ulmanis arī “veiksmīgi nokomunicēja” Latvijai “draudzīga” karaspēka ienākšanu.
Vēsturei ir tendence atkārtoties, ja no tās nemācāmies.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
