Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojas brīdis, kad vietējās pārvaldes struktūras svinīgi atzīmēs 25 gadus kopš LPSR Augstākā padome 4. maijā pieņēma Latvijas Neatkarības deklarāciju. Mazāk zināms, ka daudz pieticīgāk 25 gadu jubileju nolēmuši atcerēties arī tie cilvēki, kas par nozīmīgu uzskata LR Pilsoņu kongresa pirmās sesijas sasaukšanu 1990. gada 29. un 30. aprīlī. Tātad kādu laiku Latvijā, kas vēl formāli bija PSRS republika (par PSRS faktiskās likvidācijas datumu uzskatāms 1991. gada 8. decembris, kad tika parakstīts t.s. Belovežas gāršas līgums), uz likumīgas pārstāvniecības lomu Latvijā pretendēja divi ievēlēti parlamenti.

Ja LPSR AP pēc padomju likumiem ievēlēja visi Latvijas teritorijā pastāvīgi dzīvojošie PSRS pilsoņi un pat Latvijā izvietoto PSRS karaspēka daļu karavīri, tad LR Pilsoņu kongresu ievēlēja tikai LR pilsoņu komiteju reģistrētie Latvijas pilsoņi (un to pēcteči), kā arī reģistrētie pilsoņu kandidāti (kuri brīvprātīgi izteica vēlmi kļūt par Latvijas pilsoņiem un šo vēlmi reģistrēja pilsoņu komitejās), kas ievēlēja savus pārstāvjus ar konsultatīvām tiesībām.

Ja AP vēlēšanas organizēja pastāvošās padomju varas struktūras un pēc padomju likumiem, tad Pilsoņu kongresa ievēlēšana un sasaukšana bija iedzīvotāju pašorganizēšanās rezultāts. Līdzīga situācija izveidojās arī Igaunijā (ja gribam būt precīzi, tad LR Pilsoņu kongresa sasaukšanas iniciatori ņēma piemēru no Igaunijas).

Tiesiskā pēctecība un reālpolitika

Pilsoņu kongresa sasaukšanas iniciatori pretendēja uz Latvijas Republikas atjaunošanu, balstoties uz tiesisko pēctecību. Kongress sevi deklarēja par "1918. gadā pasludinātās, 1920. gadā Krievijas un 1922. gadā Tautu Savienības Padomes atzītas valsts, agrākās Tautu Savienības locekles – Latvijas Republikas – tiesisko pārstāvību", lai "atjaunotu Latvijas Republikas likumīgo valsts varu, Satversmes darbību, un Latvijas Republikas attiecības ar PSRS veidotu uz 1920. gada Miera līguma pamata". To pašu mērķi – atjaunot 1918. gada 18. novembrī proklamēto Latvijas Republiku – izvēlējās arī LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās uzvarējusī LTF frakcija, kas 4. maija deklarācijā tāpat balstījās uz 1922. gada Latvijas Satversmi.

Vēsturē nav zināmi piemēri, kad abstrakti, juridiski korekti apsvērumi ņemtu virsroku pār reālpolitiku, ja vien šos juridiski korekto apsvērumu paudēji nebalstās uz reālu, dominējošu varu, uz reālām struktūrām un resursiem, tai skaitā spēka struktūrām, kā arī ārēju atzīšanu. Reālajā politikā uzvar tas, kurš balstās uz lielāku spēku. Jebkuras valstiskas nozīmes pārmaiņas veic reālpolitiķi, kuri no vecās likumības viedokļa ir nelikumīgi, ja vien viņi spēj savā pusē mobilizēt dominējošu spēku. Tikai pēc tam, kad nelikumīgie reālpolitiķi ir ieguvuši reālo varu, tiek pieaicināti juristi, kas jauno stāvokli noformē jaunas likumības rāmjos.

Visas vēsturiskās pārmaiņas notikušas nelikumīgi un tiesiski nekorekti. Krievijas Republikas Kerenska pagaidu valdība nelikumīgi gāza Krievijas cara varu, Ļeņina boļševiki nelikumīgi gāza Kerenska pagaidu valdību, Veimāras Republikas dibinātāji nelikumīgi gāza Vācijas ķeizara varu, Mao Dzeduns nelikumīgi gāza Ķīnas Republikas varu, Fidels Kastro nelikumīgi gāza Batistas režīmu Kubā, Belovežas gāršas sazvērnieki nelikumīgi likvidēja PSRS, un, protams, arī 1918. gada 18. novembra proklamētāji savulaik rīkojās pavisam nelikumīgi.

“Likumīgi” viņi kļuva vien pēc tam, kad viņus atzina un atbalstīja I Pasaules karā uzvarējušās Antantes valstis: Lielbritānija, Francija un ASV. Un 1918. gadā proklamēto Latvijas Republiku likvidēja nevis Staļins 1940. gadā, kā pie mums pieņemts uzskatīt, bet Kārļa Ulmaņa pučisti 1934. gada 15. maijā. Arī šis akts bija tikpat nelikumīgs kā LPSR pasludināšana 1940. gadā, bet likumības auru tam piešķīra tikai reāls spēku samērs Latvijas iekšienē un starptautiska atzīšana no tā laika lielvalstu puses.

Vēl varam konstatēt, ka likumības izpratne XX gadsimtā mainās atkarībā no ģeopolitiskā līdzsvara maiņas pasaulē. Kad Ziemeļatlantiskās valstis (Lielbritānija, Francija, ASV) un Krievija pasaules karā ņēma virsroku pār Vācijas, Austroungārijas un Itālijas kontinentālo Trejsavienību un šai procesā sabruka arī Krievijas impērija, Eiropā uz sabrukušo impēriju drupām radās vesela rinda jaunu valstu, no kurām lielākā daļa nekad agrāk nebija pastāvējušas. Šo pārmaiņu rezultātu sauca par Versaļas sistēmu, kurā dominējošā loma bija Lielbritānijai.

Kad Otrajā pasaules karā uzvarētāju vidū bija PSRS, Versaļas sistēma sabruka, un vairākas no jaunajām valstīm pazuda. Eiropa tika sadalīta ietekmes zonās starp jauno lielvalsti ASV un PSRS. Šo pārmaiņu rezultātu sauca par Jaltas sistēmu. Kad 1991. gadā negaidīti sabruka PSRS, Jaltas sistēma beidza pastāvēt, daļēji tika atjaunota Versaļas sistēma, tikai Versaļas sistēmā dominējošo Lielbritāniju nomainīja ASV. Eiropas Savienība bija un paliek ASV diktēts veidojums, kas formējās jau Jaltas sistēmas ietvaros, bet galīgi konstitucionējās un paplašinājās līdz ar Jaltas sistēmas galu.

Jauno sistēmu pieņemts saukt par globalizāciju, taču katrs vērīgs un vēsturē izglītots cilvēks aiz “globalizācijas” saskata vienīgās superlielvalsts - ASV globālo impēriju. Pirmo reizi apzinātajā pasaules vēsturē viena valsts pretendē uz varu pār visu pasauli; starptautiskie politologi šo stāvokli mēdz apzīmēt arī kā ASV globālo hegemoniju.

Ja 1990. gados ar ASV globālo hegemoniju saistījās daudzas ilūzijas un pasaule visumā to pieņēma kā jauno realitāti, tad jau XXI gadsimtā sākās ASV globālās sistēmas krīze un strauja ASV ietekmes sarukšana – sāka veidoties jauni reālas varas centri pasaulē, un šie centri ir ārpus Ziemeļatlantiskās “zelta miljarda” zonas. Vienlaikus esošās sistēmas ietvaros nobriedušas neatrisināmas pretrunas starp ES dalībvalstīm, un vērojama nepārprotama ASV vēlme savas dominēšanas periodu pagarināt uz stagnējošo ES satelītvalstu rēķina (tiek gatavots ASV un ES brīvās tirdzniecības un investīciju līgums, kas ES sabrukumu var būtiski paātrināt). Otrkārt, ASV dara visu, lai pārtrauktu ES dalībvalstu sadarbību ar Krieviju un uzturētu militāras konfrontācijas spriedzi starp NATO un Krieviju. Tātad atkal esam jaunu globālu pārmaiņu priekšā, kuras noris tieši pašlaik un mūsu acu priekšā.

Tad kāpēc tā laika neformālās nacionālās organizācijas (LNNK, Helsinki-86, VAK, Neformālā Tautas fronte un pat atsevišķas LTF nodaļas) nolēma izvēlēties tīru tiesiskās pēctecības ceļu?

Ko vēlējās Pilsoņu kongresa organizatori?

Pirmkārt, tās paļāvās uz rietumvalstu vārdos pausto (bet praksē neievēroto) Latvijas iekļaušanas PSRS neatzīšanas politiku, tātad paļāvās uz Rietumu atbalstu un aizbildniecību. Otrkārt, nacionālo, neformālo organizāciju vadība neuzticējās t.s. gaišajiem komunistiem, kuri faktiski bija izveidojuši un vadīja LTF. Atgādināšu, ka LTF tika radīta kā organizācija PSRS prezidenta Gorbačova “pārbūves” politikas  atbalstam, un tikai neilgi pirms vēlēšanām izvēlējās mainīt savu mērķi, pasludinot kursu uz pilnīgu Latvijas neatkarību.

Neformāļi veltīja daudz pūļu, lai Rietumu aizbildņu, tai skaitā latviešu trimdas pārstāvju acīs diskreditētu LTF, apgalvojot, ka to veidojuši tie paši komunisti, kuri tikai taktisku apsvērumu dēļ pārkrāsojušies (pārmetuši kažoku) un arvien darbojas visvarenās “čekas” vadībā (kautrīgi noklusējot, ka arī pašu neformāļu rindās netrūkst svaigu komunistu un čekistu).

Tātad starp neformāļu līderiem un LTF gaišajiem komunistiem sākās cīņa par Rietumu atbalstu un labvēlību. Jau tad šie “cīnītāji” nedomāja par Latviju, bet tikai par uzticamu vasaļu lomu ASV “Jaunajā pasaules kārtībā”. Tā kā tajā laikā Rietumu dienesti neprognozēja ātru PSRS sabrukumu, tikai cerēja visu PSRS pakāpeniski integrēt Rietumu sistēmā, un paši labprāt sadarbojās ar PSRS čeku, viņi pret šiem censoņiem izturējās ar tēvišķu laipnību un iecietību. LTF un neformāļu līderi tika aicināti uz Vašingtonu, viņiem tika izkārtotas tikšanās ar ASV Kongresa locekļiem un latviešu trimdas organizāciju pārstāvjiem, doti nenoteikti solījumi un atvēlētas zināmas dolāru summas tehniskām un organizatoriskām vajadzībām.

Latviešu trimdas aprindas, protams, apsveica Gorbačova reformas un sapņoja par savu bijušo īpašumu atgūšanu Latvijā, un šajā jautājumā radikālie neformāļi sākotnēji viņiem šķita atsaucīgāki nekā “gaišie komunisti”. Tas varbūt bija vēl viens spēcīgs impulss Pilsoņu kongresa organizētājiem, jo tieši Pilsoņu kongresā veidojās spēcīgākais bijušo īpašnieku lobijs – Antas Bergmanes vadītā “Likumīgo īpašnieku apvienība”. Viņiem bija nospļauties par Latviju, kurā jau 50 gadus (vairākas paaudzes) bija veidojušās atšķirīgas īpašumu un nomas attiecības starp Latvijas pilsoņiem, jo īpašumu denacionalizācijas process ļoti kārdinoši smakoja pēc starpniecības naudas.

Vēlāk šo nišu ar prieku pārņēma arī “gaišie komunisti” Augstākās padomes LTF frakcijā. Tā izveidojās koalīcija starp latviešu trimdas jumta organizāciju PBLA un Latvijas pārkrāsotajiem komunistiem, kas 5. Saeimā konstitucionējās kā vadošā partija “Latvijas ceļš”. Tas nekas, ka denacionalizācijas un īpašumu atgūšanas procesā tika dezorganizēta un likvidēta Latvijas tautsaimniecības struktūra, jo lielākie prieki iezīmējās vēl priekšā. Īpašumus taču varēja tirgot, ieķīlāt, ar tiem spekulēt, uzpūst nekustāmo īpašumu burbuli, vēlreiz aplaupīt un parādu verdzībā iemānīt jau tā aplaupīto tautu. Uzņēmumu privatizāciju varēja veikt ar Rietumos izstrādātu un jau pārbaudītu “sertifikātu piešķiršanas” metodi šoka terapijas un masu bezdarba apstākļos, kas noteica, ka visi sertifikāti un līdz ar to arī uzņēmumi nonāca šauras kliķes kontrolē, gaišajiem komunistiem un komjauniešiem brīnumainā kārtā pārtopot par oligarhiem. Bet tas viss notika vēlāk, tagad atgriezīsimies pie Pilsoņu kongresa tapšanas.

Darba zirgi un baļķu nesēji

Daudzi lasītāji droši vien atceras padomju gleznu par pirmo komunistisko sestdienas talku Maskavā, kurā attēlots, kā boļševiku partijas augstākie līderi piedalās talkā, nesot baļķus. Taču šāda mitoloģija nav sveša arī mūsu “brīvības cīnītājiem”.

Neapšaubāmi LR pilsoņu kustībā bija daudz ideālistu un melnā darba veicēju, kuri uz saviem pleciem iznesa tik vērienīgus pasākumus kā pilsoņu komiteju organizēšana, pilsoņu reģistrācija, vēlēšanu organizēšana uz vietām, dokumentu un preses sagatavošanu utt. Šo darbu viņi veica brīvprātīgi un bez maksas. Bija arī daudz ziedotāju, kas šo darbu atviegloja, dodot līdzekļus transportam, telpu īrēšanai un citiem izdevumiem. Mēs viņus lielākoties nepazīstam, bet no viņiem varam tikai mācīties, kā veicams pašorganizēšanās darbs, jo kopš pilsoņu komiteju laikiem tādu aktivitāšu Latvijā vairs nav bijis.

Bet bija arī reālie procesu bīdītāji, Rietumu dotās naudas pārvaldītāji un operatīvās darbības regulētāji – sava veida Latvijas Ostapi Benderi, kuru rīcību motivēja vēss aprēķins, kalkulētas kombinācijas un shēmas personīga labuma gūšanai tuvākā un tālākā nākotnē. Viņu vārdus mēs lielākoties zinām, bet ērtības labad viņus apzīmēšu par “baļķu nesējiem”.

Protams, šīm personām nekāda “brīvā Latvija” visai tautai neinteresēja. Viņiem bija nepieciešams vien tik daudz personīgas neatkarības un ietekmes, lai no procesiem gūtu maksimālu labumu sev. Tas attiecināms kā uz neformāļu operatoriem, kuri organizēja Pilsoņu kongresa sasaukšanu, gan tiem “gaišajiem komunistiem”, kas “par Latvijas neatkarību cīnījās” LPSR Augstākajā Padomē.

Viņos mēs atpazīstam vēlākos kombinatorus: baņķierus, partiju un frakciju funkcionārus, finanšu starpniekus, Briseles deputātus un komisārus. Tādi viņi bija jau tad – kombinatori, kas visas olas neliek vienā grozā.

Lavierēšana starp diviem krēsliem

Lai arī cik patiesi neformāļi neticēja “gaišajiem komunistiem”, šīs neticības pamatā bija parastais kapitālistiskās konkurences instinkts. Lai nepaliktu galīgi bešā, neformāļi nolēma spēlēt dubultu spēli, vienlaikus saglabājot iespēju atkāpties vēl uz kādu trešo vai ceturto pozīciju. Tie paši neformāļi, kuri organizēja Pilsoņu kongresu, vienlaikus piedalījās un kandidēja arī Augstākās padomes vēlēšanās, kuras paši publiski atzina par “nelikumīgām”, “prettiesiskām”, “okupācijas varas organizētām” u.tml.

Līdz ar to 1990. gada pavasarī vesela rinda radikālo neformāļu kļuva vienlaikus gan par LR Pilsoņu kongresa delegātiem, gan par LPSR Augstākās padomes deputātiem. Tātad jau no iesākuma viņi mācījās sēdēt uz vismaz diviem krēsliem, katrā no tiem pūšot atšķirīgu meldiņu. Tie radikālie neformāļi , kuri nepaguva “okupācijas varas struktūrās” integrēties jau 1990. gadā, to paguva izdarīt 5. un 6. Saeimas vēlēšanās, jo jau 1990. gada pavasarī, kad kļuva zināma LTF un tās neformālo sabiedroto pārliecinošā uzvara LPSR AP vēlēšanās, viņiem kļuva skaidrs, ka tāda “rezerves platforma” kā Pilsoņu kongress, viņiem īsti nav nepieciešama, bet var izrādīties pat traucējoša turpmākai karjerai.

PK delegāts un AP deputāts (un vismaz 10 sabiedrisku organizāciju vadošs dalībnieks) Juris Dobelis jau PK pirmās sesijas laikā skaidroja apmulsušajam trimdas delegātam Agnim Balodim: “Te [Pilsoņu kongresā] nekas nenotiks, visas lietas tiks kārtotas Augstākajā padomē (citēju pēc atmiņas).” Šādi divdabji sāka Pilsoņu kongresa darbību agresīvi un rafinēti sabotēt, ar mērķi šo projektu pēc iespējas ātrāk nogremdēt.

Tomēr daļa nacionālo radikāļu, kuri dažādu iemeslu dēļ vēl nebija kļuvuši par AP deputātiem, nolēma kādu laiku iesākto spēli turpināt, krājot politiskos punktus nākamajam piegājienam. Tieši viņi veidoja Pilsoņu kongresa un tā izpildorgāna Latvijas Komitejas vadības kodolu jeb spici. Šīs spēles filozofija izpaudās tikpat divdomīgā PK deklarācijā, ka “jaunievēlētā LPSR Augstākā Padome ir 1940. gadā nelikumīgi izveidotās LPSR varas orgāns un tāpēc tā nav atzīstama par LR likumīgo valsts varas pārstāvi”, vienlaikus “atzīstot par iespējamu sadarboties ar LPSR AP tādu jautājumu risināšanā, kas vērsti uz LR likumīgās valsts varas atjaunošanu un neatkarības atgūšanu”.

LR Pilsoņu kongresa Latvijas Komiteja pat sagatavoja dokumenta projektu “LR AP un LR Pilsoņu kongresa deklarācija par sadarbību LR likumīgās valsts varas atjaunošanā”, kur cita starpā bija paredzēts, ka līgumus, kuri tiek slēgti ar PSRS un citām valstīm, ratificē gan LR AP, gan Pilsoņu kongress. Tiesa,  LTF frakcija AP šādu sadarbības shēmu noraidīja, jo kam gan vajadzīgi lieki konkurenti pie siles.

Tikai t.s. Janvāra barikāžu laikā LTF frakcijas vadība piekrita iespējai vajadzības gadījumā veidot kopīgu “pagaidu valdību” ar Pilsoņu kongresa pārstāvjiem. Taču šāda vajadzība neradās, tāpēc AP propagandas rupori pēc Janvāra barikāžu veiksmīga iznākuma Pilsoņu kongresu publiski apvainoja sadarbībā ar komunistu līderi Alfrēdu Rubiku. Režīma masu dezinformācijas līdzekļos sākās mērķtiecīga Pilsoņu kongresa nomelnošanas kampaņa.

Latvijas Komitejas laikraksta “Pilsonis” tirāža pēc janvāra barikādēm sāka strauji krist. Kad tam draudēja arī finansiāls bankrots, par “Pilsoņa” redaktoru tiku apstiprināts es. Vienlaikus atteicos no laba un perspektīva darba. Kad vēlāk mūsu redakciju “baļķu nesēji” izēda, es un citi redakcijas darbinieki tikām izmesti uz ielas masu bezdarba, nabadzības un sociālā genocīda apstākļos. Līdzīgi “baļķu nesēji” vēlāk izrīkojās arī ar pārējiem “darba zirgiem”, uz kuru mugurām viņi bija bruģējuši savu karjeru. Turklāt mēs kļuvām par neērtiem viņu kombināciju un lavierēšanas lieciniekiem.

Neatkarības deklarāciju bija daudz, bet kur palikusi pati neatkarība?

1990. gada 4. maijā pieņemtā Neatkarības deklarācija bija jau trešā pēc kārtas. Iepriekšējās divas pieņēma jau iepriekšējā, komunistu varas monopola laikos ievēlētā LPSR Augstākā padome. Bet ceturto pēc kārtas Neatkarības deklarāciju pieņēma AP pēc t.s. Augusta puča 1991. gada 20. augustā. Ne vienmēr vairāk nozīmē labāk, ne vienmēr kvantitāte pāraug jaunā kvalitātē. Kas tobrīd notika realitātē?

Jau pēc I. Godmaņa valdības apstiprināšanas 1990. gada 7. maijā Godmanis ar sava kabineta delegāciju steidzīgi devās tiešā ceļā uz Vašingtonu, lai saņemtu personīgu Vašingtonas impēriskās izpildkomitejas svētību un uzņemtos “Vašingtonas konsensa” principu steidzamu ieviešanu Latvijā. Pēc Vašingtonas vizītes pie skarbas valodas pieradušais Godmanis (vēl nebija PR speciālistu komandas, kas viņa izteicienus modificētu) intervijā Latvijas radio publiski paziņoja, ka “tāda neatkarība mūsdienu pasaulē nemaz nav iespējama”. Vēlāk viņš šādus politnekorektus izteicienus vairs neatļāvās. Bet Latvijas kolonizācijas un suverenitātes izdeldēšanas process bija sācies.

Jau 1990. gada nogalē sākās cenu atbrīvošana un šoka terapija, kas tad arī izraisīja rūpnīcu strādnieku protestus, kurus režīma propaganda nodēvēja par Latvijas neatkarībai naidīgās interfrontes un citu okupācijas struktūru mēģinājumu gāzt likumīgo valdību. Pēc ceturtās Neatkarības deklarācijas Rūpniecības ministriju likvidēja pavisam un sākās Latvijas deindustrializācija. Latviešiem tika ieskaidrots, ka protestēt pret “savu valdību” nozīmē liet ūdeni uz interfrontes un Maskavas imperiālistu dzirnavām. Tā kā interfronte tika identificēta ar t.s. krievvalodīgajiem un mistiskām Maskavas interesēm, Latvijā sākās rusofobijas laikmets: ko simbolizē tādi mums jau ierasti izteicieni kā “krievi nāk”, “latvieti, nepadodies”, “promaskaviskie spēki raujas pie varas”, “Krievijas agresija” u.tml.

Jo skaļāk režīma rupori latviešus iebaidīja ar “krievu nākšanu”, jo naskāk “baļķu nesēji” iztirgoja Latvijas suverenitāti un valsti pakļāva Rietumu kolonizācijai.

Pēc šoka terapijas, masu bezdarba un vispārējas pauperizācijas priekiem, denacionalizācijas un privatizācijas orģiju sākuma 5. Saeima 1993. gadā sāka forsētu Latvijas suverenitātes nodošanu Rietumu globālajām struktūrām (līdzīgi procesi, lai arī ne tik forsēti, notika arī citās PSRS republikās, tai skaitā Krievijā). Ik gadu kārtējais premjers un ilggadējais LB prezidents Einārs Repše (starp citu, viņš arī bija PK delegāts) parakstīja Memorandu ar Vašingtonas kontrolēto Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par kārtējo kolonizācijas etapu. Līdzīgu dokumentu par sociālās jomas komercializāciju un pārstrukturēšanu, kā arī lauksaimniecības pakļaušanu globālajam diktātam, parakstīja ar Vašingtonas kontrolēto Pasaules banku (PB). Jau 1993. gadā faktiski sākās Latvijas integrēšana arī Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Sākās Latvijas likumdošanas “harmonizēšana” un citu ES normu un standartu ieviešana, lai 1995. gadā varētu parakstīt asociācijas līgumu ar ES (tas nekas, ka pilsoņiem par ES ļaus nobalsot tikai 2004. gadā, kad integrācija ES būs jau noticis fakts).

Pamatīgi sabaidīti ar “krievu nākšanu”, latvieši savas suverenitātes nolaupīšanu pazemīgi pieņēma un pat loloja cerības par iespējām, kuras pavērs “Eiropas nauda”. Eiropas nauda tiešām atnāca, bet tikai tāpēc, lai Latviju un latviešus padarītu vēl atkarīgākus, turklāt ievilinātu parādu verdzībā. Režīma orākuli svinīgi sludināja: “Latvija pasaules apritē ienāks ar savu lēto darbaspēku!” Arī šis solījums īstenojās pat necerētos mērogos. Latvijā tika mērķtiecīgi radīti tādi apstākļi iezemiešu izdzīvošanai (faktiski genocīds), ka aizbraukt no Latvijas kļuva pat stilīgi (“neesmu tāds idiots, lai te vergotu par grašiem”)! Un pārējo jūs jau zināt.

Tā beidzās latviešu sapnis par savu neatkarīgu valsti. Ja jums tas patīk, neaizmirstiet 4. maijā aiziet uz svinīgajām sēdēm, kurās “baļķu nesēji” cits citu apbalvos ar ordeņiem par sekmīgu Latvijas iznīdēšanu, bet pēc tam – svētku salūts!

* Bijušais LR Pilsoņu kongresa delegāts, Latvijas Komitejas loceklis un laikraksta “Pilsonis” redaktors.

Foto no blogs.krustaskola.lv

Novērtē šo rakstu:

76
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Reņģe mētelī

FotoVai kažokā. Tālākās interpretācijas lai paliek katra lasītāja izvēles ziņā. Jo prastais latviešu tradicionālais ēdiens - siļķe kažokā nobāl, salīdzinot ar notikumiem, kas pēdējā laikā ir vandījušies Latvijas iemītnieku saziņas telpā.
Lasīt visu...

6

Cik ilgi Veselības ministrija piekops “strausa politiku”

FotoPēdējā gada laikā no veselības ministres Andas Čakšas puses tiek īpaši akcentēts finanšu trūkums medicīnas nozarē, un tās šī gada budžetā plānots palielināt uz budžeta deficīta rēķina.
Lasīt visu...

21

Neoliberālisma dizaina izčākstēšana

FotoLatviešu politiski organizatoriskās kaislības saglabā vēsturiski sākotnējo dinamismu. Latviešiem nav apnicis veidot jaunas politiskās organizācijas. Dinamisms nav tik liels kā „pirmajā” LR. Bet arī tagad, „otrajā” LR, nav pamata sūdzēties par politisko organizāciju veidošanas mānijas apsīkumu. 2014.gada 5.maijā tika dibināta partija „No sirds Latvijai”, 2014.gada 17.maijā tika dibināta „Jaunā konservatīvā partija”, 2016.gada 3.maijā tika dibināta partija „KPV LV (Kam pieder valsts)”, bet 2017.gada 26.augustā tika pietaisīta partija „Kustība „Par!”.
Lasīt visu...

12

"Vienotība" un rudenīga seksa pamatlikums: kam puņķi, tas apakšā

FotoBez pārsteigumiem: visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi piekrīt Nacionālās apvienības īsajam un cietajam ultimātam, nekādu variantu par vējonisma izpausmi nepilsoņu bērnu sakarā, un basta. Kas notiek? Nekas sevišķs, koalīcijā tāda pati kārtība kā rudens seksā: kuram puņķi, tas apakšā. Un puņķainie šoreiz ir jau tikpat kā nosprāgušās Vienotības paliekas.
Lasīt visu...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

Aizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas...

Foto

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un...

Foto

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

Nu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko...

Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...