Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs bijām tuvu lielai nelaimei. 1991. gada augusts - “melnās bertas” jau bija ceļā, apcietināmo saraksti Maskavā sastādīti un apstiprināti. Jeļcins Maskavā no aizmukšanas bija dažu soļu attālumā, bet komunistu reakcionārie pučisti - rokas stiepiena attālumā no padomju režīma atjaunošanas.

Kā jau minēju - 1991. gada augustā Kremļa paramilitārā specvienība Rīgā - “Omon” jau bija izbraukusi no savas bāzes, lai apcietinātu visus ievērojamākos Latvijas neatkarības politiķus, kuri  bija savākti kopā vienā vietā. Viņus nevajadzētu medīt un meklēt atsevišķi pa vienam. 

Tieši tas pats ar vadošajiem žurnālistiem. Pavēli par arestiem no čekas galvenās mītnes Maskavā atsauca pašā pēdējā mirklī. Situācija Krievijā pēdējā mirklī nosvērās par labu Jeļcinam, pučisti burtiskā nozīmē bija pāris soļus no uzvaras - ārkārtās stāvokļa PSRS. Tas nozīmētu, ka neatkarības aktīvisti nonāktu cietumos, bet par neatkarību mēs pat sapņot nevarētu. 

Bet par visu pēc kārtas - šie ir mazāk zināmi vēsturiskie fakti par kuriem reti runā. Jo tad var parādīties jautājumi - kuras personas deva pavēli komunistiem masveidā iestāties LTF 80. gadu beigās, 1991. gada augustā sapulcināja AP deputātus un žurnālistus, lai OMON viņus varētu visus kopā uzreiz savākt, tā faktiski ar diviem gājieniem likvidējot teju visu neatkarības kustības intelektuālo kodolu. Kā jau teicu - “melnās bertas” jau bija ceļā, apcietināmo saraksti Maskavā sastādīti un apstiprināti.

Šajās dienās ļoti plaši tiek pieminēta Baltijas valstu faktiskā neatkarības atjaunošana un komunistu puča izgāšanās Maskavā 1991. gada augustā, kas būtībā sagrāva PSRS. Lielākā daļa apskatnieku norāda, ka padomju impērijas sabrukums lielā mērā bija iepriekšnolemts – pat pučs bija organizēts nemākulīgi, un PSRS problēmas bija pārāk dziļi ielaistas. Tā, protams, ir taisnība. Tomēr der atcerēties un saprast, ka pučs varēja arī izdoties, no lielas nelaimes mēs bijām burtiski rokas stiepiena attālumā.

Ja pučisti būtu uzvarējuši, tad neskaitāmi Latvijas patrioti būtu nonākuši cietumā, tāpat nav šaubu, ka sazvērnieku uzvaras gadījumā mēs šodien nedzīvotu brīvā Latvijā.

Atskatoties vēsturē, PSRS režīms agrāk bija spējis pārdzīvot dažādus satricinājumus un pārbaudījumus, komunisti iepriekš bija spējuši pārvarēt pat dziļākas krīzes ar brutālu nežēlību. 30. gados Staļins bada nāvē nogalināja miljoniem ukraiņu, pēc kara viņa pēcteči noslīcināja asinīs sacelšanās Berlīnē, Budapeštā un Prāgā.

Rietumvalstis vienmēr iedrošināja dumpiniekus, bet, sastopoties ar PSRS režīma varmācību, vienmēr palika reālpolitiskos gļēvulības rāmjos. Laikabiedru liecības liek domāt, ka arī 1991. gada augustā varēja notikt tas pats. Rietumvalstu iebildes pret varmācību Kremli īpaši neuztrauca. Pēc 1991. gada janvāra civiliedzīvotāju slepkavībām Viļņā Kremļa militārās bandas turpināja sirot pa Baltijas valstīm un jau 1991. gada jūlijā Medininkos nogalināja septiņus Lietuvas muitniekus.

Atgriežoties pie notikumiem augusta puča Latvijā. Atceroties to dienu notikumus, Krievijas ziņu aģentūrai TASS plašu interviju sniedza bēdīgi slavenās Rīgas OMON specvienības komandieris Česlavs Mliņņiks. Protams, viņš kā informācijas avots ir apšaubāms, tomēr daļa no minētajiem faktiem ir ticami.

Mliņņiks stāsta, ka jau iepriekš bija ļoti smalki informēts par puča norisi. 19. augusta agrā rītā viņa rīcībā bija visa Rīgas OMON kaujas brigāde, no Baltijas kara apgabala viņam palīgā bija iedoti divi desantnieku bataljoni un jūras kājnieku bataljons. Nozīmīgo objektu ieņemšana bija sākusies 5:50 no rīta, un jau pulksten 14:00 viņš varēja ziņot Maskavai, ka Latvijā viņš kontrolē visus stratēģiski svarīgākos objektus. Lai arī ko šodien kāds stāstītu par iespējamo pretošanos, nav šaubu, ka militārā ziņā viņam bija absolūts pārspēks, kuram pretoties nebija iespējams. Vismaz ilgstoši ne.

OMON komandieris norāda arī, ka Saeimas ēkā bija sapulcējušies tā laika Augstākās Padomes deputāti. Viņus pat vākt kopā nevajadzēja, paši bija sanākuši kopā, un OMON atlika tikai ierasties un visus kopā apcietināt – tā norāda Mliņņiks. Ja būtu atskanējusi komanda – "fas!", tad viņš visus reizē arī būtu savācis.

Mliņņiks par to nerunā, bet jāatceras, ka nākamajā dienā arī lielākā daļa LTV darbinieku sapulcējās "konspiratīvajā sapulcē" Latvijas Universitātes aulā. Ja tiktu dota pavēle apcietināt arī viņus, tad OMON to varēja izdarīt ļoti ērti un ātri. Protams, ka komunistu spiegiem šī sapulce nevarēja būt nekāds lielais noslēpums. Visi tiktu paņemti kopā vienā laikā un vienā vietā. Latvija burtiski divu dienu laikā būtu palikusi bez lielas daļas žurnālistu un politiķu. Viņi visi bija sapulcināti omoniešiem burtiski kā uz paplātes. Tomēr pavēli OMON komandierim no Kremļa atsauca pēdējā mirklī. Faktiski specvienība un padomju armijas desantnieku daļas jau bija devušās ceļā, lai veiktu masu arestus.

Tas notika tādēļ, ka sazvērnieku rindās Maskavā bija sācies sajukums, lielā mērā pateicoties Jeļcina komandas izlēmīgai rīcībai. Savā atmiņu grāmatā par tā laika notikumiem liecina bijušais Krievijas Augstākās padomes priekšsēdētājs jeb parlamenta spīkers Ruslans Hasbulatovs. Viņš stāsta, ka 19. augusta rītā Krievijas prezidents sākotnēji bijis ļoti apjucis. Tomēr komanda esot mobilizējusies, steigā uzrakstīts uzsaukums Krievijas pilsoņiem, un pēc tam visi ļoti ātri aizbraukuši uz Krievijas parlamentu, kur jau pulcējās deputāti.

Pēdējās uzsaukuma rindas ar roku vēl labotas pa ceļam. Jau tās pašas dienas vakarā uzsaukums pretoties sazvērniekiem bija izplatījies visā bijušajā PSRS teritorijā. Pats galvenais – pats Jeļcins to nolasīja saviem atbalstītājiem, uzkāpis uz viena no tankiem, kuri bija atsūtīti aplenkt Krievijas parlamentu. Šodien varam tikai apbrīnot drosmi, ko viņam prasīja šis solis. Iespaids šai runai bija graujošs, kadri ar Jeļcinu uz tanka un aicinājumu pretoties nelikumīgajai huntai aplidoja visu pasauli un iedvesmoja vienkāršos maskaviešus būvēt barikādes un aizstāvēt demokrātiski ievēlēto parlamentu. No vienas puses tas mobilizēja demokrātijas aizstāvjus, no otras puses – demoralizēja armiju un čekistus. Viņi saprata, ka uzbrukums pārvērtīsies asiņu jūrā.

Tomēr spriedze saglabājās arī nākamajā dienā. Kremļa sazvērnieki turpināja plānot iespējas uzbrukt Jeļcina komandai. 20. augusta naktī Krievijas parlamentā VDK specvienību un armijas uzbrukumu gaidīja kuru katru mirkli. 20. augusta dienas otrajā pusē Maskavā bija ievestas papildu armijas vienības. Jeļcina administrācijas vadītājs Silajevs esot piezvanījis viņam un teicis, ka esot aizsūtījis projām savus darbiniekus, un arī grasījās doties prom. Viņš teica, ka lai labāk apcietina mājās (nekā asiņainā iebrukumā parlamenta ēkā). Aptuveni vienos naktī pats Hasbulatovs pēkšņi tika izsaukts pie prezidenta. Apsargs norādījis, ka jādodas uz pazemes garāžu. Tur pie Jeļcina auto jau stāvējuši viņa tuvākie līdzstrādnieki, apsardzes vadītājs Koržakovs jau bija atvēris durvis un mudināja prezidentu kāpt limuzīnā.

Jeļcins pienācis pie Hasbulatova un teicis, ka tuvāko stundu laikā sāksies uzbrukums, viņus abus likvidēšot, tādēļ esot labāk braukt projām un lūgt patvērumu ASV vēstniecībā. Tūlīt pienācis arī Koržakovs un steidzinājis – jābrauc tūlīt, informācija jau nopludināta, vārti varot tikt bloķēti. Jeļcins jau sācis iet uz mašīnu. Tomēr Hasbulatovs mirkli apdomājies teicis: "Boriss Nikolajevič, jūs esat pieņēmis pareizu lēmumu. Jūsu dzīvība ir dārga mums visiem. Brauciet. Man ir cita situācija – te ir 400 mani deputāti. Es esmu viņu līderis, un man jāpaliek ar viņiem. Palieciet sveiks!"

Pēc šiem vārdiem Hasbulatovs devies uz liftu, steigšus iekāpis, pirms durvis aizvērušās, viņš vēl dzirdējis, kā Jeļcins viņam kaut ko sauc. Tad viņš atgriezies savā lielajā, tukšajā kabinetā. Pēc īsa mirkļa atskanējis telefona zvans. Zvanītājs bija Jeļcins. Viņš bija pašā pēdējā mirklī pārdomājis, atgriezies savā kabinetā un, piezvanījis parlamenta vadītājam, teica: "Ruslan, es bez jums nekur nebraukšu. Paliksim kopā līdz galam.”

Tikmēr Kremlī sazvērnieku nometnē valdījusi nervoza atmosfēra. Armijas vadība vairījās sākt uzbrukumu. Viņi bija aprēķinājuši, ka ap Krievijas parlamentu sapulcējušies apmēram 40-50 tūkstoši cilvēku. Visapkārt barikādes, kas pamatīgi apgrūtinātu uzbrukumu. Pučistu militārā apspriedē bija ļoti nomākta atmosfēra. Tikai VDK vadītājs Vladimirs Krjučkovs, viens no apvērsuma līderiem, liedzās pārtraukt sapulci līdz rītam. Šķita, ka viņš kaut ko gaida.

Pēkšņi esot atskanējis telefona zvans, un viņš priecīgi paziņojis, ka Jeļcins esot aizmucis uz ASV vēstniecību. Visi esot bijuši šokēti. Tomēr pēc pāris minūtēm telefons iezvanījies vēlreiz. Krjučkovs paķēris klausuli un uztraukti pārjautājis: "Nav aizbēdzis? Hasbulatovs visu izjaucis?" Nolicis klausuli, viņš sagumis krēslā un noteicis: "Šķiet, ka esam zaudējuši.” Armijas vadība aizgāja neatvadījusies.

Šīs liecības balstās uz paša Hasbulatova stāstījumu. Protams, viņa loma šajā stāstījumā izskatās ļoti varonīga. Tomēr kopumā viņa stāstījums sakrīt arī ar citām liecībām. Vienīgi par pašu pēdējo epizodi nekas iepriekš daudz nebija dzirdēts. Nav arī nekādu ziņu, ka ASV vēstniecība būtu kaut ko solījusi Jeļcinam vai bijusi kāda vienošanās. Visdrīzākais, ka tieši VDK vadība gribējusi izprovocēt Jeļcinu tā darīt, lai demoralizētu parlamenta aizstāvjus, kas būtu zaudējuši savu likumīgo un arī morālo līderi.

Ja šis stāsts ir patiess, tad Latvijas un pārējo Baltijas valstu liktenis izšķīrās šajās burtiski pāris minūtēs, Jeļcina un Hasbulatova sarunas laikā pie atvērtām mašīnas durvīm. Šī nelielā epizode, iespējams, nosvēra svaru kausu par labu demokrātijas aizstāvjiem tik saspringtajā 20. augusta naktī. Rīgas OMON vadītājs tā arī nesaņēma pavēli – parlamenta deputāti, LTV žurnālisti, neskaitāmi neatkarības kustības dalībnieki netika apcietināti. PSRS režīms izlaida garu, sastopoties ar patiesu un drosmīgu brīvības garu. Latvija varēja kļūt brīva.

Mēs nekad neuzzināsim pilnīgi precīzi visu, kā toreiz viss notika. Tomēr Hasbulatova stāsts ir liecība tam, ka mūsu visu liktenis tālajā 1991. gada augustā burtiski karājās mata galā. Katrs Jeļcina un viņa komandas neizlēmīgs vai kļūdains solis varēja izrādīties mums visiem liktenīgs. Vēsturnieki nemīl pieņēmuma formu "ja", tomēr nav šaubu, ka, ja būtu uzvarējuši pučisti, tad ļoti daudzi būtu nonākuši cietumā. Nila Ušakova "Saskaņas" politiskais domubiedrs, viens no dedzīgākajiem pučistiem, Alfrēds Rubiks bija gatavs izrēķināties ar neatkarības atbalstītājiem ļoti izlēmīgi.

Protams, ir jautājums, kā puča veiksmes gadījumā būtu rīkojušās lielās Rietumvalstis. Vēstures profesors no Hārvardas universitātes Sergejs Plohija savā grāmatā "Pēdējā impērija. Padomju Savienības sabrukums" apraksta toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša vecākā un viņa padomnieku reakciju. Izrādās, ka viņš esot bijis ļoti nepatīkami pārsteigts, uzzinot par apvērsumu Maskavā. Ziņas par notiekošo Maskavā sākotnēji neesot bijušas pat Centrālajai izlūkošanas pārvaldei (CIP).

Pavisam nesen Bušs bija ticies ar Gorbačovu, un viņa gāšana esot bijusi īpaši nepatīkama ziņa. Prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Brents Skokrofts (Brent Scowcroft) atceras, ka prezidents esot sliecies atklāti nosodīt apvērsumu, tomēr tā veiksmes gadījumā viņam būtu jārunā ar pučistiem, lai cik pretīgi tie viņam neliktos. Tādēļ esot vienojušies, ka prezidenta tonim jābūt nosodošam, bet visus tiltus tomēr nolemts nesadedzināt.

Savukārt ievērojamais britu - amerikāņu vēsturnieks Tonijs Džads savos darbos norāda, ka lielākā daļa Rietumvalstu nosodīja apvērsumu, tomēr bijis viens būtisks izņēmums. Tas bija toreizējais Francijas prezidents Fransuā Miterāns, kuru uztrauca Austrumeiropas destabilizācija un kurš pārlieku ātru atzina sazvērnieku sekmes, atjaunojot status quo ante (atjaunojot iepriekšējo attieksmi - latīņu val.). Miterāns gan vēlāk to kaismīgi noliedza un teica, ka esot ticis pārprasts. Tomēr arī Tonijs Džads bija ļoti asredzīgs un godīgs vēsturnieks, kurš pašmērķīgi nespēlējas ar faktiem.

Atkal – kā būtu, ja būtu. Tomēr 1991. gada augustā Rietumvalstis pašas bija diezgan apjukušas un nekādi nebija gatavas aktīvai rīcībai, ja pučisti būtu sākuši plašas represijas pret Baltijas valstu neatkarības līderiem. Pat, ja rubikvedīgajiem un čekistiem netiktu dota pilna vaļa kā Staļina laikos, tad par neatkarības atjaunošanos būtu uz kādu laiku jāaizmirst. Iespējams, uz ļoti ilgu laiku.

Toreiz čekisti kļūdījās, nenovērtējot cilvēku, tautu alkas pēc patiesas brīvības un demokrātijas. Šobrīd Krievijā čekistiem un imperiālistiem ir izdevies atgūt savas agrākās pozīcijas. Nav šaubu, ka viņi nejutīsies gandarīti, līdz neatjaunos impēriju. Viņi sēs šaubas, manipulēs, apstrādās vienu pēc otra. Ja nevarēs uzpirkt, tad mēģinās iebiedēt, ja nevarēs iebiedēt, tad publiski aplies ar mēsliem.

Viņi darīs visu, lai nozīmīgākajos posteņos ieliktu sev vajadzīgas personas, kuras nenogurstoši aizstāvēs viņu informācijas, propagandas telpas paplašināšanu. Viņi nekautrēsies apvārdot pat sabiedroto diplomātus un līdīs līdz pat nacionālās drošības komisijai parlamenta līmenī. Ja vien nav jau to izdarījuši. SAB un VDD deguna galā.

Novērtē šo rakstu:

57
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...