Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs bijām tuvu lielai nelaimei. 1991. gada augusts - “melnās bertas” jau bija ceļā, apcietināmo saraksti Maskavā sastādīti un apstiprināti. Jeļcins Maskavā no aizmukšanas bija dažu soļu attālumā, bet komunistu reakcionārie pučisti - rokas stiepiena attālumā no padomju režīma atjaunošanas.

Kā jau minēju - 1991. gada augustā Kremļa paramilitārā specvienība Rīgā - “Omon” jau bija izbraukusi no savas bāzes, lai apcietinātu visus ievērojamākos Latvijas neatkarības politiķus, kuri  bija savākti kopā vienā vietā. Viņus nevajadzētu medīt un meklēt atsevišķi pa vienam. 

Tieši tas pats ar vadošajiem žurnālistiem. Pavēli par arestiem no čekas galvenās mītnes Maskavā atsauca pašā pēdējā mirklī. Situācija Krievijā pēdējā mirklī nosvērās par labu Jeļcinam, pučisti burtiskā nozīmē bija pāris soļus no uzvaras - ārkārtās stāvokļa PSRS. Tas nozīmētu, ka neatkarības aktīvisti nonāktu cietumos, bet par neatkarību mēs pat sapņot nevarētu. 

Bet par visu pēc kārtas - šie ir mazāk zināmi vēsturiskie fakti par kuriem reti runā. Jo tad var parādīties jautājumi - kuras personas deva pavēli komunistiem masveidā iestāties LTF 80. gadu beigās, 1991. gada augustā sapulcināja AP deputātus un žurnālistus, lai OMON viņus varētu visus kopā uzreiz savākt, tā faktiski ar diviem gājieniem likvidējot teju visu neatkarības kustības intelektuālo kodolu. Kā jau teicu - “melnās bertas” jau bija ceļā, apcietināmo saraksti Maskavā sastādīti un apstiprināti.

Šajās dienās ļoti plaši tiek pieminēta Baltijas valstu faktiskā neatkarības atjaunošana un komunistu puča izgāšanās Maskavā 1991. gada augustā, kas būtībā sagrāva PSRS. Lielākā daļa apskatnieku norāda, ka padomju impērijas sabrukums lielā mērā bija iepriekšnolemts – pat pučs bija organizēts nemākulīgi, un PSRS problēmas bija pārāk dziļi ielaistas. Tā, protams, ir taisnība. Tomēr der atcerēties un saprast, ka pučs varēja arī izdoties, no lielas nelaimes mēs bijām burtiski rokas stiepiena attālumā.

Ja pučisti būtu uzvarējuši, tad neskaitāmi Latvijas patrioti būtu nonākuši cietumā, tāpat nav šaubu, ka sazvērnieku uzvaras gadījumā mēs šodien nedzīvotu brīvā Latvijā.

Atskatoties vēsturē, PSRS režīms agrāk bija spējis pārdzīvot dažādus satricinājumus un pārbaudījumus, komunisti iepriekš bija spējuši pārvarēt pat dziļākas krīzes ar brutālu nežēlību. 30. gados Staļins bada nāvē nogalināja miljoniem ukraiņu, pēc kara viņa pēcteči noslīcināja asinīs sacelšanās Berlīnē, Budapeštā un Prāgā.

Rietumvalstis vienmēr iedrošināja dumpiniekus, bet, sastopoties ar PSRS režīma varmācību, vienmēr palika reālpolitiskos gļēvulības rāmjos. Laikabiedru liecības liek domāt, ka arī 1991. gada augustā varēja notikt tas pats. Rietumvalstu iebildes pret varmācību Kremli īpaši neuztrauca. Pēc 1991. gada janvāra civiliedzīvotāju slepkavībām Viļņā Kremļa militārās bandas turpināja sirot pa Baltijas valstīm un jau 1991. gada jūlijā Medininkos nogalināja septiņus Lietuvas muitniekus.

Atgriežoties pie notikumiem augusta puča Latvijā. Atceroties to dienu notikumus, Krievijas ziņu aģentūrai TASS plašu interviju sniedza bēdīgi slavenās Rīgas OMON specvienības komandieris Česlavs Mliņņiks. Protams, viņš kā informācijas avots ir apšaubāms, tomēr daļa no minētajiem faktiem ir ticami.

Mliņņiks stāsta, ka jau iepriekš bija ļoti smalki informēts par puča norisi. 19. augusta agrā rītā viņa rīcībā bija visa Rīgas OMON kaujas brigāde, no Baltijas kara apgabala viņam palīgā bija iedoti divi desantnieku bataljoni un jūras kājnieku bataljons. Nozīmīgo objektu ieņemšana bija sākusies 5:50 no rīta, un jau pulksten 14:00 viņš varēja ziņot Maskavai, ka Latvijā viņš kontrolē visus stratēģiski svarīgākos objektus. Lai arī ko šodien kāds stāstītu par iespējamo pretošanos, nav šaubu, ka militārā ziņā viņam bija absolūts pārspēks, kuram pretoties nebija iespējams. Vismaz ilgstoši ne.

OMON komandieris norāda arī, ka Saeimas ēkā bija sapulcējušies tā laika Augstākās Padomes deputāti. Viņus pat vākt kopā nevajadzēja, paši bija sanākuši kopā, un OMON atlika tikai ierasties un visus kopā apcietināt – tā norāda Mliņņiks. Ja būtu atskanējusi komanda – "fas!", tad viņš visus reizē arī būtu savācis.

Mliņņiks par to nerunā, bet jāatceras, ka nākamajā dienā arī lielākā daļa LTV darbinieku sapulcējās "konspiratīvajā sapulcē" Latvijas Universitātes aulā. Ja tiktu dota pavēle apcietināt arī viņus, tad OMON to varēja izdarīt ļoti ērti un ātri. Protams, ka komunistu spiegiem šī sapulce nevarēja būt nekāds lielais noslēpums. Visi tiktu paņemti kopā vienā laikā un vienā vietā. Latvija burtiski divu dienu laikā būtu palikusi bez lielas daļas žurnālistu un politiķu. Viņi visi bija sapulcināti omoniešiem burtiski kā uz paplātes. Tomēr pavēli OMON komandierim no Kremļa atsauca pēdējā mirklī. Faktiski specvienība un padomju armijas desantnieku daļas jau bija devušās ceļā, lai veiktu masu arestus.

Tas notika tādēļ, ka sazvērnieku rindās Maskavā bija sācies sajukums, lielā mērā pateicoties Jeļcina komandas izlēmīgai rīcībai. Savā atmiņu grāmatā par tā laika notikumiem liecina bijušais Krievijas Augstākās padomes priekšsēdētājs jeb parlamenta spīkers Ruslans Hasbulatovs. Viņš stāsta, ka 19. augusta rītā Krievijas prezidents sākotnēji bijis ļoti apjucis. Tomēr komanda esot mobilizējusies, steigā uzrakstīts uzsaukums Krievijas pilsoņiem, un pēc tam visi ļoti ātri aizbraukuši uz Krievijas parlamentu, kur jau pulcējās deputāti.

Pēdējās uzsaukuma rindas ar roku vēl labotas pa ceļam. Jau tās pašas dienas vakarā uzsaukums pretoties sazvērniekiem bija izplatījies visā bijušajā PSRS teritorijā. Pats galvenais – pats Jeļcins to nolasīja saviem atbalstītājiem, uzkāpis uz viena no tankiem, kuri bija atsūtīti aplenkt Krievijas parlamentu. Šodien varam tikai apbrīnot drosmi, ko viņam prasīja šis solis. Iespaids šai runai bija graujošs, kadri ar Jeļcinu uz tanka un aicinājumu pretoties nelikumīgajai huntai aplidoja visu pasauli un iedvesmoja vienkāršos maskaviešus būvēt barikādes un aizstāvēt demokrātiski ievēlēto parlamentu. No vienas puses tas mobilizēja demokrātijas aizstāvjus, no otras puses – demoralizēja armiju un čekistus. Viņi saprata, ka uzbrukums pārvērtīsies asiņu jūrā.

Tomēr spriedze saglabājās arī nākamajā dienā. Kremļa sazvērnieki turpināja plānot iespējas uzbrukt Jeļcina komandai. 20. augusta naktī Krievijas parlamentā VDK specvienību un armijas uzbrukumu gaidīja kuru katru mirkli. 20. augusta dienas otrajā pusē Maskavā bija ievestas papildu armijas vienības. Jeļcina administrācijas vadītājs Silajevs esot piezvanījis viņam un teicis, ka esot aizsūtījis projām savus darbiniekus, un arī grasījās doties prom. Viņš teica, ka lai labāk apcietina mājās (nekā asiņainā iebrukumā parlamenta ēkā). Aptuveni vienos naktī pats Hasbulatovs pēkšņi tika izsaukts pie prezidenta. Apsargs norādījis, ka jādodas uz pazemes garāžu. Tur pie Jeļcina auto jau stāvējuši viņa tuvākie līdzstrādnieki, apsardzes vadītājs Koržakovs jau bija atvēris durvis un mudināja prezidentu kāpt limuzīnā.

Jeļcins pienācis pie Hasbulatova un teicis, ka tuvāko stundu laikā sāksies uzbrukums, viņus abus likvidēšot, tādēļ esot labāk braukt projām un lūgt patvērumu ASV vēstniecībā. Tūlīt pienācis arī Koržakovs un steidzinājis – jābrauc tūlīt, informācija jau nopludināta, vārti varot tikt bloķēti. Jeļcins jau sācis iet uz mašīnu. Tomēr Hasbulatovs mirkli apdomājies teicis: "Boriss Nikolajevič, jūs esat pieņēmis pareizu lēmumu. Jūsu dzīvība ir dārga mums visiem. Brauciet. Man ir cita situācija – te ir 400 mani deputāti. Es esmu viņu līderis, un man jāpaliek ar viņiem. Palieciet sveiks!"

Pēc šiem vārdiem Hasbulatovs devies uz liftu, steigšus iekāpis, pirms durvis aizvērušās, viņš vēl dzirdējis, kā Jeļcins viņam kaut ko sauc. Tad viņš atgriezies savā lielajā, tukšajā kabinetā. Pēc īsa mirkļa atskanējis telefona zvans. Zvanītājs bija Jeļcins. Viņš bija pašā pēdējā mirklī pārdomājis, atgriezies savā kabinetā un, piezvanījis parlamenta vadītājam, teica: "Ruslan, es bez jums nekur nebraukšu. Paliksim kopā līdz galam.”

Tikmēr Kremlī sazvērnieku nometnē valdījusi nervoza atmosfēra. Armijas vadība vairījās sākt uzbrukumu. Viņi bija aprēķinājuši, ka ap Krievijas parlamentu sapulcējušies apmēram 40-50 tūkstoši cilvēku. Visapkārt barikādes, kas pamatīgi apgrūtinātu uzbrukumu. Pučistu militārā apspriedē bija ļoti nomākta atmosfēra. Tikai VDK vadītājs Vladimirs Krjučkovs, viens no apvērsuma līderiem, liedzās pārtraukt sapulci līdz rītam. Šķita, ka viņš kaut ko gaida.

Pēkšņi esot atskanējis telefona zvans, un viņš priecīgi paziņojis, ka Jeļcins esot aizmucis uz ASV vēstniecību. Visi esot bijuši šokēti. Tomēr pēc pāris minūtēm telefons iezvanījies vēlreiz. Krjučkovs paķēris klausuli un uztraukti pārjautājis: "Nav aizbēdzis? Hasbulatovs visu izjaucis?" Nolicis klausuli, viņš sagumis krēslā un noteicis: "Šķiet, ka esam zaudējuši.” Armijas vadība aizgāja neatvadījusies.

Šīs liecības balstās uz paša Hasbulatova stāstījumu. Protams, viņa loma šajā stāstījumā izskatās ļoti varonīga. Tomēr kopumā viņa stāstījums sakrīt arī ar citām liecībām. Vienīgi par pašu pēdējo epizodi nekas iepriekš daudz nebija dzirdēts. Nav arī nekādu ziņu, ka ASV vēstniecība būtu kaut ko solījusi Jeļcinam vai bijusi kāda vienošanās. Visdrīzākais, ka tieši VDK vadība gribējusi izprovocēt Jeļcinu tā darīt, lai demoralizētu parlamenta aizstāvjus, kas būtu zaudējuši savu likumīgo un arī morālo līderi.

Ja šis stāsts ir patiess, tad Latvijas un pārējo Baltijas valstu liktenis izšķīrās šajās burtiski pāris minūtēs, Jeļcina un Hasbulatova sarunas laikā pie atvērtām mašīnas durvīm. Šī nelielā epizode, iespējams, nosvēra svaru kausu par labu demokrātijas aizstāvjiem tik saspringtajā 20. augusta naktī. Rīgas OMON vadītājs tā arī nesaņēma pavēli – parlamenta deputāti, LTV žurnālisti, neskaitāmi neatkarības kustības dalībnieki netika apcietināti. PSRS režīms izlaida garu, sastopoties ar patiesu un drosmīgu brīvības garu. Latvija varēja kļūt brīva.

Mēs nekad neuzzināsim pilnīgi precīzi visu, kā toreiz viss notika. Tomēr Hasbulatova stāsts ir liecība tam, ka mūsu visu liktenis tālajā 1991. gada augustā burtiski karājās mata galā. Katrs Jeļcina un viņa komandas neizlēmīgs vai kļūdains solis varēja izrādīties mums visiem liktenīgs. Vēsturnieki nemīl pieņēmuma formu "ja", tomēr nav šaubu, ka, ja būtu uzvarējuši pučisti, tad ļoti daudzi būtu nonākuši cietumā. Nila Ušakova "Saskaņas" politiskais domubiedrs, viens no dedzīgākajiem pučistiem, Alfrēds Rubiks bija gatavs izrēķināties ar neatkarības atbalstītājiem ļoti izlēmīgi.

Protams, ir jautājums, kā puča veiksmes gadījumā būtu rīkojušās lielās Rietumvalstis. Vēstures profesors no Hārvardas universitātes Sergejs Plohija savā grāmatā "Pēdējā impērija. Padomju Savienības sabrukums" apraksta toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša vecākā un viņa padomnieku reakciju. Izrādās, ka viņš esot bijis ļoti nepatīkami pārsteigts, uzzinot par apvērsumu Maskavā. Ziņas par notiekošo Maskavā sākotnēji neesot bijušas pat Centrālajai izlūkošanas pārvaldei (CIP).

Pavisam nesen Bušs bija ticies ar Gorbačovu, un viņa gāšana esot bijusi īpaši nepatīkama ziņa. Prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Brents Skokrofts (Brent Scowcroft) atceras, ka prezidents esot sliecies atklāti nosodīt apvērsumu, tomēr tā veiksmes gadījumā viņam būtu jārunā ar pučistiem, lai cik pretīgi tie viņam neliktos. Tādēļ esot vienojušies, ka prezidenta tonim jābūt nosodošam, bet visus tiltus tomēr nolemts nesadedzināt.

Savukārt ievērojamais britu - amerikāņu vēsturnieks Tonijs Džads savos darbos norāda, ka lielākā daļa Rietumvalstu nosodīja apvērsumu, tomēr bijis viens būtisks izņēmums. Tas bija toreizējais Francijas prezidents Fransuā Miterāns, kuru uztrauca Austrumeiropas destabilizācija un kurš pārlieku ātru atzina sazvērnieku sekmes, atjaunojot status quo ante (atjaunojot iepriekšējo attieksmi - latīņu val.). Miterāns gan vēlāk to kaismīgi noliedza un teica, ka esot ticis pārprasts. Tomēr arī Tonijs Džads bija ļoti asredzīgs un godīgs vēsturnieks, kurš pašmērķīgi nespēlējas ar faktiem.

Atkal – kā būtu, ja būtu. Tomēr 1991. gada augustā Rietumvalstis pašas bija diezgan apjukušas un nekādi nebija gatavas aktīvai rīcībai, ja pučisti būtu sākuši plašas represijas pret Baltijas valstu neatkarības līderiem. Pat, ja rubikvedīgajiem un čekistiem netiktu dota pilna vaļa kā Staļina laikos, tad par neatkarības atjaunošanos būtu uz kādu laiku jāaizmirst. Iespējams, uz ļoti ilgu laiku.

Toreiz čekisti kļūdījās, nenovērtējot cilvēku, tautu alkas pēc patiesas brīvības un demokrātijas. Šobrīd Krievijā čekistiem un imperiālistiem ir izdevies atgūt savas agrākās pozīcijas. Nav šaubu, ka viņi nejutīsies gandarīti, līdz neatjaunos impēriju. Viņi sēs šaubas, manipulēs, apstrādās vienu pēc otra. Ja nevarēs uzpirkt, tad mēģinās iebiedēt, ja nevarēs iebiedēt, tad publiski aplies ar mēsliem.

Viņi darīs visu, lai nozīmīgākajos posteņos ieliktu sev vajadzīgas personas, kuras nenogurstoši aizstāvēs viņu informācijas, propagandas telpas paplašināšanu. Viņi nekautrēsies apvārdot pat sabiedroto diplomātus un līdīs līdz pat nacionālās drošības komisijai parlamenta līmenī. Ja vien nav jau to izdarījuši. SAB un VDD deguna galā.

Novērtē šo rakstu:

55
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

FotoRažotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
Lasīt visu...

21

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

Foto2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
Lasīt visu...

21

Mazliet par situāciju Ukrainā

Foto1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Lasīt visu...

21

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

FotoAizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Lasīt visu...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....