Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs bijām tuvu lielai nelaimei. 1991. gada augusts - “melnās bertas” jau bija ceļā, apcietināmo saraksti Maskavā sastādīti un apstiprināti. Jeļcins Maskavā no aizmukšanas bija dažu soļu attālumā, bet komunistu reakcionārie pučisti - rokas stiepiena attālumā no padomju režīma atjaunošanas.

Kā jau minēju - 1991. gada augustā Kremļa paramilitārā specvienība Rīgā - “Omon” jau bija izbraukusi no savas bāzes, lai apcietinātu visus ievērojamākos Latvijas neatkarības politiķus, kuri  bija savākti kopā vienā vietā. Viņus nevajadzētu medīt un meklēt atsevišķi pa vienam. 

Tieši tas pats ar vadošajiem žurnālistiem. Pavēli par arestiem no čekas galvenās mītnes Maskavā atsauca pašā pēdējā mirklī. Situācija Krievijā pēdējā mirklī nosvērās par labu Jeļcinam, pučisti burtiskā nozīmē bija pāris soļus no uzvaras - ārkārtās stāvokļa PSRS. Tas nozīmētu, ka neatkarības aktīvisti nonāktu cietumos, bet par neatkarību mēs pat sapņot nevarētu. 

Bet par visu pēc kārtas - šie ir mazāk zināmi vēsturiskie fakti par kuriem reti runā. Jo tad var parādīties jautājumi - kuras personas deva pavēli komunistiem masveidā iestāties LTF 80. gadu beigās, 1991. gada augustā sapulcināja AP deputātus un žurnālistus, lai OMON viņus varētu visus kopā uzreiz savākt, tā faktiski ar diviem gājieniem likvidējot teju visu neatkarības kustības intelektuālo kodolu. Kā jau teicu - “melnās bertas” jau bija ceļā, apcietināmo saraksti Maskavā sastādīti un apstiprināti.

Šajās dienās ļoti plaši tiek pieminēta Baltijas valstu faktiskā neatkarības atjaunošana un komunistu puča izgāšanās Maskavā 1991. gada augustā, kas būtībā sagrāva PSRS. Lielākā daļa apskatnieku norāda, ka padomju impērijas sabrukums lielā mērā bija iepriekšnolemts – pat pučs bija organizēts nemākulīgi, un PSRS problēmas bija pārāk dziļi ielaistas. Tā, protams, ir taisnība. Tomēr der atcerēties un saprast, ka pučs varēja arī izdoties, no lielas nelaimes mēs bijām burtiski rokas stiepiena attālumā.

Ja pučisti būtu uzvarējuši, tad neskaitāmi Latvijas patrioti būtu nonākuši cietumā, tāpat nav šaubu, ka sazvērnieku uzvaras gadījumā mēs šodien nedzīvotu brīvā Latvijā.

Atskatoties vēsturē, PSRS režīms agrāk bija spējis pārdzīvot dažādus satricinājumus un pārbaudījumus, komunisti iepriekš bija spējuši pārvarēt pat dziļākas krīzes ar brutālu nežēlību. 30. gados Staļins bada nāvē nogalināja miljoniem ukraiņu, pēc kara viņa pēcteči noslīcināja asinīs sacelšanās Berlīnē, Budapeštā un Prāgā.

Rietumvalstis vienmēr iedrošināja dumpiniekus, bet, sastopoties ar PSRS režīma varmācību, vienmēr palika reālpolitiskos gļēvulības rāmjos. Laikabiedru liecības liek domāt, ka arī 1991. gada augustā varēja notikt tas pats. Rietumvalstu iebildes pret varmācību Kremli īpaši neuztrauca. Pēc 1991. gada janvāra civiliedzīvotāju slepkavībām Viļņā Kremļa militārās bandas turpināja sirot pa Baltijas valstīm un jau 1991. gada jūlijā Medininkos nogalināja septiņus Lietuvas muitniekus.

Atgriežoties pie notikumiem augusta puča Latvijā. Atceroties to dienu notikumus, Krievijas ziņu aģentūrai TASS plašu interviju sniedza bēdīgi slavenās Rīgas OMON specvienības komandieris Česlavs Mliņņiks. Protams, viņš kā informācijas avots ir apšaubāms, tomēr daļa no minētajiem faktiem ir ticami.

Mliņņiks stāsta, ka jau iepriekš bija ļoti smalki informēts par puča norisi. 19. augusta agrā rītā viņa rīcībā bija visa Rīgas OMON kaujas brigāde, no Baltijas kara apgabala viņam palīgā bija iedoti divi desantnieku bataljoni un jūras kājnieku bataljons. Nozīmīgo objektu ieņemšana bija sākusies 5:50 no rīta, un jau pulksten 14:00 viņš varēja ziņot Maskavai, ka Latvijā viņš kontrolē visus stratēģiski svarīgākos objektus. Lai arī ko šodien kāds stāstītu par iespējamo pretošanos, nav šaubu, ka militārā ziņā viņam bija absolūts pārspēks, kuram pretoties nebija iespējams. Vismaz ilgstoši ne.

OMON komandieris norāda arī, ka Saeimas ēkā bija sapulcējušies tā laika Augstākās Padomes deputāti. Viņus pat vākt kopā nevajadzēja, paši bija sanākuši kopā, un OMON atlika tikai ierasties un visus kopā apcietināt – tā norāda Mliņņiks. Ja būtu atskanējusi komanda – "fas!", tad viņš visus reizē arī būtu savācis.

Mliņņiks par to nerunā, bet jāatceras, ka nākamajā dienā arī lielākā daļa LTV darbinieku sapulcējās "konspiratīvajā sapulcē" Latvijas Universitātes aulā. Ja tiktu dota pavēle apcietināt arī viņus, tad OMON to varēja izdarīt ļoti ērti un ātri. Protams, ka komunistu spiegiem šī sapulce nevarēja būt nekāds lielais noslēpums. Visi tiktu paņemti kopā vienā laikā un vienā vietā. Latvija burtiski divu dienu laikā būtu palikusi bez lielas daļas žurnālistu un politiķu. Viņi visi bija sapulcināti omoniešiem burtiski kā uz paplātes. Tomēr pavēli OMON komandierim no Kremļa atsauca pēdējā mirklī. Faktiski specvienība un padomju armijas desantnieku daļas jau bija devušās ceļā, lai veiktu masu arestus.

Tas notika tādēļ, ka sazvērnieku rindās Maskavā bija sācies sajukums, lielā mērā pateicoties Jeļcina komandas izlēmīgai rīcībai. Savā atmiņu grāmatā par tā laika notikumiem liecina bijušais Krievijas Augstākās padomes priekšsēdētājs jeb parlamenta spīkers Ruslans Hasbulatovs. Viņš stāsta, ka 19. augusta rītā Krievijas prezidents sākotnēji bijis ļoti apjucis. Tomēr komanda esot mobilizējusies, steigā uzrakstīts uzsaukums Krievijas pilsoņiem, un pēc tam visi ļoti ātri aizbraukuši uz Krievijas parlamentu, kur jau pulcējās deputāti.

Pēdējās uzsaukuma rindas ar roku vēl labotas pa ceļam. Jau tās pašas dienas vakarā uzsaukums pretoties sazvērniekiem bija izplatījies visā bijušajā PSRS teritorijā. Pats galvenais – pats Jeļcins to nolasīja saviem atbalstītājiem, uzkāpis uz viena no tankiem, kuri bija atsūtīti aplenkt Krievijas parlamentu. Šodien varam tikai apbrīnot drosmi, ko viņam prasīja šis solis. Iespaids šai runai bija graujošs, kadri ar Jeļcinu uz tanka un aicinājumu pretoties nelikumīgajai huntai aplidoja visu pasauli un iedvesmoja vienkāršos maskaviešus būvēt barikādes un aizstāvēt demokrātiski ievēlēto parlamentu. No vienas puses tas mobilizēja demokrātijas aizstāvjus, no otras puses – demoralizēja armiju un čekistus. Viņi saprata, ka uzbrukums pārvērtīsies asiņu jūrā.

Tomēr spriedze saglabājās arī nākamajā dienā. Kremļa sazvērnieki turpināja plānot iespējas uzbrukt Jeļcina komandai. 20. augusta naktī Krievijas parlamentā VDK specvienību un armijas uzbrukumu gaidīja kuru katru mirkli. 20. augusta dienas otrajā pusē Maskavā bija ievestas papildu armijas vienības. Jeļcina administrācijas vadītājs Silajevs esot piezvanījis viņam un teicis, ka esot aizsūtījis projām savus darbiniekus, un arī grasījās doties prom. Viņš teica, ka lai labāk apcietina mājās (nekā asiņainā iebrukumā parlamenta ēkā). Aptuveni vienos naktī pats Hasbulatovs pēkšņi tika izsaukts pie prezidenta. Apsargs norādījis, ka jādodas uz pazemes garāžu. Tur pie Jeļcina auto jau stāvējuši viņa tuvākie līdzstrādnieki, apsardzes vadītājs Koržakovs jau bija atvēris durvis un mudināja prezidentu kāpt limuzīnā.

Jeļcins pienācis pie Hasbulatova un teicis, ka tuvāko stundu laikā sāksies uzbrukums, viņus abus likvidēšot, tādēļ esot labāk braukt projām un lūgt patvērumu ASV vēstniecībā. Tūlīt pienācis arī Koržakovs un steidzinājis – jābrauc tūlīt, informācija jau nopludināta, vārti varot tikt bloķēti. Jeļcins jau sācis iet uz mašīnu. Tomēr Hasbulatovs mirkli apdomājies teicis: "Boriss Nikolajevič, jūs esat pieņēmis pareizu lēmumu. Jūsu dzīvība ir dārga mums visiem. Brauciet. Man ir cita situācija – te ir 400 mani deputāti. Es esmu viņu līderis, un man jāpaliek ar viņiem. Palieciet sveiks!"

Pēc šiem vārdiem Hasbulatovs devies uz liftu, steigšus iekāpis, pirms durvis aizvērušās, viņš vēl dzirdējis, kā Jeļcins viņam kaut ko sauc. Tad viņš atgriezies savā lielajā, tukšajā kabinetā. Pēc īsa mirkļa atskanējis telefona zvans. Zvanītājs bija Jeļcins. Viņš bija pašā pēdējā mirklī pārdomājis, atgriezies savā kabinetā un, piezvanījis parlamenta vadītājam, teica: "Ruslan, es bez jums nekur nebraukšu. Paliksim kopā līdz galam.”

Tikmēr Kremlī sazvērnieku nometnē valdījusi nervoza atmosfēra. Armijas vadība vairījās sākt uzbrukumu. Viņi bija aprēķinājuši, ka ap Krievijas parlamentu sapulcējušies apmēram 40-50 tūkstoši cilvēku. Visapkārt barikādes, kas pamatīgi apgrūtinātu uzbrukumu. Pučistu militārā apspriedē bija ļoti nomākta atmosfēra. Tikai VDK vadītājs Vladimirs Krjučkovs, viens no apvērsuma līderiem, liedzās pārtraukt sapulci līdz rītam. Šķita, ka viņš kaut ko gaida.

Pēkšņi esot atskanējis telefona zvans, un viņš priecīgi paziņojis, ka Jeļcins esot aizmucis uz ASV vēstniecību. Visi esot bijuši šokēti. Tomēr pēc pāris minūtēm telefons iezvanījies vēlreiz. Krjučkovs paķēris klausuli un uztraukti pārjautājis: "Nav aizbēdzis? Hasbulatovs visu izjaucis?" Nolicis klausuli, viņš sagumis krēslā un noteicis: "Šķiet, ka esam zaudējuši.” Armijas vadība aizgāja neatvadījusies.

Šīs liecības balstās uz paša Hasbulatova stāstījumu. Protams, viņa loma šajā stāstījumā izskatās ļoti varonīga. Tomēr kopumā viņa stāstījums sakrīt arī ar citām liecībām. Vienīgi par pašu pēdējo epizodi nekas iepriekš daudz nebija dzirdēts. Nav arī nekādu ziņu, ka ASV vēstniecība būtu kaut ko solījusi Jeļcinam vai bijusi kāda vienošanās. Visdrīzākais, ka tieši VDK vadība gribējusi izprovocēt Jeļcinu tā darīt, lai demoralizētu parlamenta aizstāvjus, kas būtu zaudējuši savu likumīgo un arī morālo līderi.

Ja šis stāsts ir patiess, tad Latvijas un pārējo Baltijas valstu liktenis izšķīrās šajās burtiski pāris minūtēs, Jeļcina un Hasbulatova sarunas laikā pie atvērtām mašīnas durvīm. Šī nelielā epizode, iespējams, nosvēra svaru kausu par labu demokrātijas aizstāvjiem tik saspringtajā 20. augusta naktī. Rīgas OMON vadītājs tā arī nesaņēma pavēli – parlamenta deputāti, LTV žurnālisti, neskaitāmi neatkarības kustības dalībnieki netika apcietināti. PSRS režīms izlaida garu, sastopoties ar patiesu un drosmīgu brīvības garu. Latvija varēja kļūt brīva.

Mēs nekad neuzzināsim pilnīgi precīzi visu, kā toreiz viss notika. Tomēr Hasbulatova stāsts ir liecība tam, ka mūsu visu liktenis tālajā 1991. gada augustā burtiski karājās mata galā. Katrs Jeļcina un viņa komandas neizlēmīgs vai kļūdains solis varēja izrādīties mums visiem liktenīgs. Vēsturnieki nemīl pieņēmuma formu "ja", tomēr nav šaubu, ka, ja būtu uzvarējuši pučisti, tad ļoti daudzi būtu nonākuši cietumā. Nila Ušakova "Saskaņas" politiskais domubiedrs, viens no dedzīgākajiem pučistiem, Alfrēds Rubiks bija gatavs izrēķināties ar neatkarības atbalstītājiem ļoti izlēmīgi.

Protams, ir jautājums, kā puča veiksmes gadījumā būtu rīkojušās lielās Rietumvalstis. Vēstures profesors no Hārvardas universitātes Sergejs Plohija savā grāmatā "Pēdējā impērija. Padomju Savienības sabrukums" apraksta toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša vecākā un viņa padomnieku reakciju. Izrādās, ka viņš esot bijis ļoti nepatīkami pārsteigts, uzzinot par apvērsumu Maskavā. Ziņas par notiekošo Maskavā sākotnēji neesot bijušas pat Centrālajai izlūkošanas pārvaldei (CIP).

Pavisam nesen Bušs bija ticies ar Gorbačovu, un viņa gāšana esot bijusi īpaši nepatīkama ziņa. Prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Brents Skokrofts (Brent Scowcroft) atceras, ka prezidents esot sliecies atklāti nosodīt apvērsumu, tomēr tā veiksmes gadījumā viņam būtu jārunā ar pučistiem, lai cik pretīgi tie viņam neliktos. Tādēļ esot vienojušies, ka prezidenta tonim jābūt nosodošam, bet visus tiltus tomēr nolemts nesadedzināt.

Savukārt ievērojamais britu - amerikāņu vēsturnieks Tonijs Džads savos darbos norāda, ka lielākā daļa Rietumvalstu nosodīja apvērsumu, tomēr bijis viens būtisks izņēmums. Tas bija toreizējais Francijas prezidents Fransuā Miterāns, kuru uztrauca Austrumeiropas destabilizācija un kurš pārlieku ātru atzina sazvērnieku sekmes, atjaunojot status quo ante (atjaunojot iepriekšējo attieksmi - latīņu val.). Miterāns gan vēlāk to kaismīgi noliedza un teica, ka esot ticis pārprasts. Tomēr arī Tonijs Džads bija ļoti asredzīgs un godīgs vēsturnieks, kurš pašmērķīgi nespēlējas ar faktiem.

Atkal – kā būtu, ja būtu. Tomēr 1991. gada augustā Rietumvalstis pašas bija diezgan apjukušas un nekādi nebija gatavas aktīvai rīcībai, ja pučisti būtu sākuši plašas represijas pret Baltijas valstu neatkarības līderiem. Pat, ja rubikvedīgajiem un čekistiem netiktu dota pilna vaļa kā Staļina laikos, tad par neatkarības atjaunošanos būtu uz kādu laiku jāaizmirst. Iespējams, uz ļoti ilgu laiku.

Toreiz čekisti kļūdījās, nenovērtējot cilvēku, tautu alkas pēc patiesas brīvības un demokrātijas. Šobrīd Krievijā čekistiem un imperiālistiem ir izdevies atgūt savas agrākās pozīcijas. Nav šaubu, ka viņi nejutīsies gandarīti, līdz neatjaunos impēriju. Viņi sēs šaubas, manipulēs, apstrādās vienu pēc otra. Ja nevarēs uzpirkt, tad mēģinās iebiedēt, ja nevarēs iebiedēt, tad publiski aplies ar mēsliem.

Viņi darīs visu, lai nozīmīgākajos posteņos ieliktu sev vajadzīgas personas, kuras nenogurstoši aizstāvēs viņu informācijas, propagandas telpas paplašināšanu. Viņi nekautrēsies apvārdot pat sabiedroto diplomātus un līdīs līdz pat nacionālās drošības komisijai parlamenta līmenī. Ja vien nav jau to izdarījuši. SAB un VDD deguna galā.

Novērtē šo rakstu:

55
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...

21

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

FotoPirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Lasīt visu...

21

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

FotoIerobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Lasīt visu...

6

Hunta, sargies buntavnieka!

FotoSāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Lasīt visu...

18

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

FotoAr apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Lasīt visu...

21

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

FotoArvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap...

Foto

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek...

Foto

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas...

Foto

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts...

Foto

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc...

Foto

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

Labas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts...

Foto

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir...

Foto

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās...

Foto

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus...

Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....