2000 eiro biedra nauda „Vienotībai” – no atlaista padomnieka bezdarbnieka pabalsta?
PIETIEK09.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kur tieši no darba atlaists Izglītības un zinātnes ministrijas padomnieks ar parādiem un nestrādājošu uzņēmumu ņēma “liekus” 2000 eiro, ko divos piegājienos samaksāt biedra naudā partijai Vienotība? Katram Pietiek lasītājam pašam ir iespēja izvērtēt – cik ticami ir Vienotības Jelgavas nodaļas vadītāja Aināra Svikļa skaidrojumi.
- Jūs pagājušajā gadā pēc tam, kad zaudējāt darbu Izglītības un zinātnes ministrijā, divas reizes biedru naudā samaksājāt pa tūkstotim eiro. Kāpēc tāds lēmums?
- Ir samaksāts un viss.
- Kāpēc tieši tūkstotis, kāpēc ne, piemēram, pieci eiro?
- Tad jūs tāpat uzdotu jautājumu par pieciem eiro.
- Diezgan liela summa, tāpēc arī interesē, kāpēc tik liela summa.
- Aktīvi esmu iesaistījies politikā, aktīvi darbojos, tāpēc arī ziedoju.
- Skatoties jūsu amatpersonas deklarācijā, nekas neliecina, ka jūs būtu turīgs cilvēks, kuram ir pa kabatai biedra naudā samaksāt divtūkstoš eiro.
- Nē, nu, deklarācijā man atspoguļoti visi ieņēmumi, kādi ir. Un es varu ziedot.
- Jums partijā ir kāds regulējums, cik liela biedru nauda jāmaksā?
- Nav tāda regulējuma. Katrs, cik grib, tik maksā. Nolikumā noteikti ir kaut kādi pieci procenti no mēneša ienākumiem. Bet patiesībā ir ļoti brīvprātīgi. Kas vairāk, kas mazāk.
- Un tie pieci procenti no ienākumiem, tie būtu tie divi tūkstoši gadā?
- Ja jūs prasāt precīzi, pēc deklarācijas to var izrēķināt.
- Kāpēc jūs izlēmāt, ka tieši tāda summa?
- Tas ir brīvprātīgi.
- Bet kaut kā jūs nonācāt tieši pie šādas summas...
- Nu nav tur nekāda speciāla aprēķina.
- Vai jums kāds partijā lūdz maksāt biedra naudas, atgādina, ka nav samaksāts, vai tas ir pašplūsmā?
- Tas ir pašplūsmā. Iekšēji tiek sūtīta ikmēneša atskaite, biežāk, retāk, par cilvēkiem, kas noziedojuši, un aicinājums maksāt.
- Un kāpēc jūs šogad neesat maksājis biedra naudu?
- Šogad mani ienākumi ir stipri mazāki. Es strādāju 0,7 slodzi, tāpēc tas lēmums ir šobrīd nemaksāt.
- Vai tam, ka bijāt valsts amatā, bija kāda saistība ar to, ka ziedojāt tieši tādu summu?
- Nē, tam nav nekāda saistība.
- Nav tā, ka Vienotība nosaka, ka, ja jūs strādājat par mūsu partijas ministra padomnieku…
- Nē, nav tā.
- Un tomēr. Jūs palikāt bez darba, jums parādi padsmit tūkstošu, uzkrājumu nekādu, bet jūs biedra naudā samaksājat 2000 eiro. Tad no kādiem tieši līdzekļiem?
- No algas.
- Bet jūs taču pagājušajā gadā atlaida no darba…
- Nu kā, man pabalsts. Man ienākumi bija. Nav jau tā, ka nebija ienākumu.
- Jums bija pabalsts?
- Protams. Bezdarbnieka pabalsts.
- Un tad jūs no bezdarbnieka pabalsta maksājāt?
- Nu, kāda starpība. Man kontā bija līdzekļi.
- Kontā bija līdzekļi...
- Jā.
- No kurienes tie bija uzradušies? Aizejot no darba, nekādus uzkrājumus jūs neuzrādījāt.
- Nu, visi mani ienākumi ir legāli ienākumi. Bija, atbrīvojot no darba, maksājumi un arī pēc tam pabalsts.
- Un jums likās, ka pabalsts ir tāpēc, lai ziedotu partijai?
- Tie tāpat ir mani ienākumi.
- Tātad es no saviem nodokļiem maksāju jums pabalstu, bet jūs pēc tam to ziedojat partijai.
- Saprotiet, es jau arī visu laiku maksāju valstij nodokļus. Man tie ienākumi pienākas.
- Jūs tā labi sakāt – man pienākas.
- Valsts ir pateikusi, ka tas man pienākas. Un valsts nav teikusi, ka es no tā kaut ko nedrīkstu.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
