2000 vēja ģeneratoru un 17 GW jaudas Latvijā?! Domājiet paši, kas tas ir
Aivars Strakšas25.01.2026.
Komentāri (84)
Iesaki rakstu: 
Nedaudz par to kur beidzas vēja elektrostaciju kopējo jaudu ekonomiskais lietderīgums un kāpēc Latvijā nebūs 2000 vēja ģeneratoru.
Vēja parku "kanibalizācijas efekts" (pazīstams arī kā price cannibalization) rodas tāpēc, ka vēja parki ražo enerģiju vienlaicīgi. Kad pūš stiprs vējš, tirgū nonāk milzīgs lētas enerģijas apjoms, kas nospiež biržas cenu uz leju, dažkārt pat līdz nullei vai negatīvai vērtībai. Rezultātā vēja parku operatori saņem arvien zemāku vidējo cenu par savu saražoto megavatstundu.
Aprēķināt precīzu "slieksni" ir sarežģīti, jo tas ir mainīgs lielums, taču enerģētikas analītiķi (piemēram, Aurora Energy Research un SEB) norāda uz konkrētām kopsakarībām Baltijas tirgū.
Kanibalizācijas koeficients vēja elektrostaciju gadījumā ir rādītājs, kas parāda, cik lielu tirgus cenu daļu vēja ražotāji reāli “noķer” salīdzinājumā ar vidējo elektroenerģijas cenu, un līdz ar to – cik spēcīga ir cenu kanibalizācija.
Vēja kanibalizācijas koeficientu aprēķina, Capture Price (Vēja staciju notverto cenu) dalot ar vidējo cenu periodā. Ja koeficients ir mazāks par vienu, tad ir pamats uzskatīt, ka vēja stacijas, ražojot pārmērīgu daudzumu elektroenerģijas, samazina cenu.
Savukārt investīcija kļūst nerentabla, ja: Capture Price < LCOE + O&M (kur LCOE ir pilnās pašizmaksu izmaksas, bet O&M ir uzturēšana).
Pašlaik jaunu sauszemes vēja parku LCOE Baltijā ir aptuveni 50–70 EUR/MWh. Ja kanibalizācijas dēļ vēja parku uztvertā cena biržā noslīd zem šī līmeņa (pat ja vidējā gada cena ir augstāka), projekts bez valsts atbalsta līgumiem nespēj atpelnīties.
Baltijā kritiskais punkts iestāsies brīdī, kad kopējā uzstādītā vēja jauda pārsniegs minimālo bāzes patēriņu (naktīs un brīvdienās).
Latvijā investīciju atdeves "lūzuma punkts" bez subsīdijām tiks sasniegts, kad Baltijā kopumā uzstādītā vēja jauda pārsniegs 6–7 GW. Šobrīd mēs strauji tuvojamies šai robežai. Investoriem tas nozīmē, ka "zelta laiki", kad varēja pārdot jebko par pilnu biržas cenu, beidzas, un jāsāk rēķināties ar zemāku peļņas maržu vai jāinvestē bateriju sistēmās, kas tikai daļēji atrisinās problēmu. Ja aprēķinos tiek iekļauta arī HES saražotās enerģijas “kanibalizācija” no vēja parku puses, tad maksimāli lietderīgā vēja elektrostaciju jauda Baltijā pazeminās līdz apmēram 5-6 GW.
Uz šī gada sākumu Baltijā ir apmēram 3,7GW uzstādītās vēja elektrostaciju jaudas. Šogad tiek plānots uzstādīt vēl apmēram 1,4 GW, tātad kopā nedaudz virs 5 GW. Tātad tehniskā lietderība pēc vēja elektrostacijām uz gada beigām būs jau sasniegta.
Viss, pietiek. Vairāk nevajag pašu vēja parku īpašnieku labsajūtas dēļ. Protams, kāds GW papildus lielu lomu nespēlē. Kaut ko izdosies saglābt ar bateriju stacijām (BESS), taču laikus apstāties būti labi visiem.
Nevajag būvēt vēja parkus biorezervātos un apdzīvoto vietu tuvumā pret iedzīvotāju gribu. Tas neatmaksāsies ne naudā, ne iedzīvotāju labklājībā. Kādam ir jāsadūšojas un jānorauj stopkrāns.
2000 vēja ģeneratoru un 17 GW jaudas Latvijā?! Domājiet paši, kas tas ir.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
