2016. gada 7. vai varbūt 21. aprīlī Latvijā plānots valsts apvērsums

Sekmīgi apvērsumi notiek klusu un nemanāmi un avīzēs izziņoti netiek. Parasti apvērsumu īsteno ar izmaiņām valsts pamatlikumos, pēc kurām atsevišķas amatpersonas kļūst nenomaināmas un neaizskaramas. Bruņots apvērsums ir pārāk uzkrītošs.

Caur likumdošanu realizēts apvērsums ir kā indēšana - upuris pamana tikai sekas. Piemēram, prezidents kļūst ievēlams uz neierobežotu termiņu skaitu, izmaiņas konstitūcijā, likumi par cilvēktiesību pārkāpšanu terorisma apkarošanai. Bieži vien šāda varas pārņemšana notiek vairākos, šķietami nesaistītos un nevainīgos etapos. Cilvēki apjēdz tikai tad, kad viss ir jau noticis.

Nevienam nav noslēpums, ka vietējā elite balstās uz korupciju tiesās, kas piever acis uz dažādu ietekmīgu personu acīmredzamiem pārkāpumiem, taču cītīgi soda "mazos cilvēkus". Šai metodei ir daži trūkumi - tiesas spriedums ir dokuments, kas ir publiski pieejams un analizējams, tāpēc atšķirīga likumu piemērošana ir jāpamato tā, lai vairums lasītāju uzreiz nesaprastu, ka viņu muļķo. Process ilgs un piņķerīgs, taču nodrošina līdzsvaru starp ekonomiskajiem grupējumiem.

7. (vai, ja izlemšanu tiešām pārcels, 21.) aprīļa valsts apvērsums tiks īstenots ar Krimināllikuma izmaiņu palīdzību. Būs daudz plašākas iespējas krimināllietu ierosināšanai par spiegošanu un pretvalstisku darbību, pret konkrētām personām nebūs grūti ierosināt lietas un pārņemt viņu īpašumus, jo jaunie likuma grozījumi pārkāpumus definē ļoti plaši un vispārīgi. Gluži kā Staļina konstitūcijas 58. pantā, pamatojoties ar kuru īstenoja masu represijas.

Bet pats labākais - nu tiesas spriedumus un materiālus varēs pasludināt par slepeniem, aizbildinoties ar valsts noslēpumu, lai visādi žurnālisti nebāztu degunu, kur nevajag. Būs grūti pierādīt, ka personas X uzņēmumu pārņēma ar ietekmīgu personu P saistīti cilvēki, safabricējot lietu par spiegošanu, jo lietas materiāli būs sabiedrībai nepieejami. Pilnam komplektam vēl trūkst slepeno likumu, kā tas tagad ir ASV. Par Krieviju nerunāsim, tur pat likumu nevajag.

Ar plānotajām Krimināllikuma izmaiņām var iepazīties Saeimas mājaslapā:

http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument. Noteikti izlasiet anotāciju. Visa sāls ir tur. Neprasti daudz teikumu par valsts noslēpuma sargāšanu, par valstiski neizpaužamām ziņām, par informācijas ierobežošanu. Lai neizplūstu pārāk garās detaļās, uzskaitīsim tikai būtiskākos punktus, kas rada nopietnas bažas:

1. Likumprojekta grozījumi tiek virzīti steidzamības kārtā, tādējādi šai procedūrā nenotiek pietiekami rūpīgas diskusijas, apsverot visus "par" un "pret". Steidzamību motivē ar hibrīdkara draudiem, un ar šiem draudiem noteikti ir jārēķinās, taču būtu nožēlojami pa ceļam Latviju pārvērst par mazo Krieviju ar līdzīgiem viedokļu ierobežošanas paņēmieniem un represijām.

2. Steiga liecina, ka vai nu draud kompromāta noplūde vai varas zaudēšana, vai varas pārņēmēju loks ir pietiekoši šaurs, lai vairākums nepieļautu šo grozījumu spēkā stāšanos. Prezidents šai paātrinātajā kārtībā nevar izvēlēties likumu neparakstīt, kaut arī pats ir norādījis, ka grozījumi ir pretrunā Satversmei.

Likumprojektu ir parakstījusi Solvita Āboltiņa un Gaidis Bērziņš, kas abi cieši saistīti ar tiesu sistēmu. Vienotība politiski grimst, tātad arī Āboltiņa, un varbūt tieši viņas dēļ. Eiropā ir skandāls ar Panamas ofšoriem - pagaidām Latvijas politiķus neskar, taču kas zina, kad kaut kas noplūdīs no Kipras un citiem ofšoriem un kad varētu noplūst vietējas izcelsmes kompromāts. Spēja aizbāzt muti noderēs.

3. Aizdomīgi bieži tiek pieminēta probācijas uzraudzība, vienlaikus atceļot mantas konfiskāciju. Probācija nozīmē, ka cilvēka gaitas kontrolē, taču cietumā viņš nesēž. Acīmredzot, ir plānotas plašas represijas, kurām nepietiktu ar esošajiem cietumiem. Mantas konfiskācija atcelta, lai neradītu cilvēku masas, kurām vairs nav, ko zaudēt. Cietumā tupinās tikai īpaši nepakļāvīgos, un tur jau visādi gadās - var arī pa kāpnēm uz galvas nokrist, tupot kopā ar kriminālajiem.

4. Ļoti plaši un vispārīgi definēta valstij kaitējošas un valsts noslēpumu saturošas informācijas izplatīšana. Būtībā vārda brīvība kļūst par pārkāpumu, gluži kā Krievijā, Ķīnā vai Tadžikijā. Sodāma kļūst ne tikai pret valsti vērsta vardarbība, bet arī dažādu pret "valsts vitālajām interesēm" vērstu ideju paušana un izplatīšana. Faktiski tiek ieviesti vārdu un domu noziegumi, kā arī ierobežota biedrošanās brīvība.

5. Par spiegošanu uzskatīs tādu informācijas vākšanu, kas nav valsts noslēpums. Citējot anotāciju: "Turpmāk par spiegošanu paredzēts uzskatīt (1) neizpaužamu ziņu[6] (to starp valsts noslēpuma[7]) vākšanu[8] vai nodošanu[9] ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību, kā arī (2) jebkādu citu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tieši vai ar citas personas starpniecību."

Anotācijas beigās kā [6] paskaidrots: "Par neizpaužamām ziņām uzskatāmas tādas ziņas, kurām likumos vai noteikumos paredzēta īpaša izmantošanas kārtība un izplatīšanas aizlieguma nosacījums. Tās ir Informācijas atklātības likumā paredzētā informācija dienesta vajadzībām vai cita ierobežotas pieejamības informācija, tāpat arī citos normatīvajos aktos īpaši paredzēta neizpaužama informācija, piemēram, kredītiestāžu rīcībā esošā informācija par klientu un viņa darījumiem."

Saliekot kopā, sanāk nepārprotami: "Turpmāk par spiegošanu paredzēts uzskatīt... ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju par klientu un viņa darījumiem." Skaties kā gribi, bet kā spiegu var ietupināt jebkuru žurnālistu, kas atklājis aizdomīgus darījumus politiķu kontos, tai skaitā ofšoros. Vai advokātu, kas aizstāv savu klientu strīdos ar bankām, vai amatpersonu, kas atmasko korupciju militāros iepirkumos.

6. Jau minēts, ka par spiegošanu tiks uzskatīta ziņu vākšana un nodošana "ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību". Ne tikai Krievijai ir savas organizācijas. Tādas ir arī dažādas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, Interpols, OECD, NATO, Eiropas Padome un ANO. Ja kāds gribēs ziņot par pašmāju korumpantiem vai citiem noziedzniekiem varas aprindās, tas riskē iesēsties ilgi un pamatīgi.

Nobeigumā daži vārdi par to, kāpēc tas skar Jūs tieši. Pēc varas netiecas tāpat vien, parasti tas ir līdzeklis citu, pārsvarā mantisku labumu, iegūšanai vai nosargāšanai. Varas maiņai parasti seko īpašumu pārdale. Jo lielākas izmaiņas varā, jo lielāka īpašumu pārdale. Esiet droši, arī šoreiz nebūs citādi. Īpaši jābaidās ir tiem, kam ir ievērojami īpašumi un kas nepieder pie šī likuma bīdītāju grupas. Jābaidās arī tiem, kas pārāk daudz zina. Vēsturē ne vienu reizi vien ir pieredzēts, ka pēc nākšanas pie varas tā tiek nostiprināta, novācot nevajadzīgos līdzzinātājus un visus tos, kas pat tikai teorētiski varētu veidot opozīciju. Garo nažu nakts ir neizbēgama.

Krimināllikuma izmaiņas ir beigas varas konsolidācijas procesam, kura sastāvdaļas bija daudzas, uzskaitīsim tikai dažas. Ir vēl daudz citu.

1) Līdz 2010. gada 31.augustam zemessargi zvērēja "aizsargāt Latvijas tautu un Latvijas valsti, tās neatkarību" (Par Latvijas Republikas Zemessardzi, 6. pants). No nākamās dienas spēkā stājās "Latvijas Republikas Zemessardzes likums", kur 5. pantā zvēresta teksts ir nedaudz citādāks, iestarpinot "zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai". Sīkums, bet nodrošina pret sacelšanos zemessardzē.

2) 2012.gada 8.novembra likums "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"", kas no ši datuma ievērojami apgrūtina balsu vākšanu, jo aģitācija ir jāfinansē pašiem. Tika pieņemts kā atbilde uz valsts valodas referendumu, kurā tauta pateica "nē" krievu valodai kā valsts valodai. Laikam vara saprata, ka tauta var sasparoties. Starp citu, par šī likuma atcelšanu joprojām notiek parakstu vākšana (cvk.lv/pub/public/31156.html).

3) Paātrinātā procesa izskatīšana kā ASV. Ak negribi sēdēt pusgadu? Prokuratūra var pieprasīt arī desmit gadus, un tad paskatīsimies, kas vinnēs korumpētā tiesā...Visām varām patīk ātri un lēti neitralizēt jebkādu nepakļaušanos.

Ko darīt lietas labā?

Neticiet šeit rakstītajam, pārbaudiet paši. Nododiet šo ziņu saviem paziņām, kas darbojas partijās, pašvaldībās, valsts un privātuzņēmumu ietekmīgos amatos vai ir vienkārši turīgi, jo tieši viņiem ir visvairāk, ko zaudēt, ja sāksies kārtējie juku laiki.

Pieprasiet pazīstamos deputātus (tikties personiski, zvanīt viņiem, rakstīt vēstules) noņemt steidzamību likumam, nebalsot par šo tekstu, bet ar vēsu prātu izstrādāt citu tekstu. Uzrunājiet visus pazīstamos cilvēkus, kam Latvija nav vienaldzīga. Izplatiet sociālajos tīklos un pārsūtiet e-pastā.

Mēs negribam kļūt par mazo Krieviju.

Novērtē šo rakstu: