Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.

Runājot par politikas apskatniekiem, galvenokārt domāju tos krievu politologus un blogerus, kuri bija spiesti emigrēt, lai izvairītos no represijām, labi pārzina Krievijas apstākļus un spēj saglabāt objektīvu spriešanu. Šeit var pieminēt šādus -

A.Piontkovskis (Андрей Пионтковсий) - krievu matemātiķis un žurnālists, izvairoties no represijām, 2016.gadā emigrēja uz ASV. Pašreiz skaitās viens no ievērojamākajiem ekspertiem ASV un Krievijas attiecībās. Prezidenta Trampa kritiķis;

A.Sotņiks (Александр Сотник) - žurnālists un blogeris, nesamierināms Putina režīma kritiķis;

A.Kušnars (Александр Кушнарь).

Šo personu blogus un intervijas var atrast vietnē YouTube, ievadot vārdu un uzvārdu krievu valodā.

Šoreiz vēlos pievērst portāla lasītāju uzmanību pēdējo laiku populārā politiskā analītiķa Valērija Soloveja (Соловей, Валерий Дмитриевич) šī gada 10. janvāra intervijai vienā no blogiem (https://www.youtube.com/watch?v=2uYdH2NLCFs). Vēsturisko zinātņu doktors, bijušais Maskavas starptautisko attiecību institūta pasniedzējs un vīrs, kas tiek uzskatīts par tā saucamo “insaideru” jeb personu ar sakariem Krievijas valdošajā elitē, kura laiku pa laikam vien sev zināmos nolūkos nopludina informāciju.

Pieņemu, ka kādam no portāla lasītajiem var būt grūtības ar krievu valodu vai arī kādam var būt apgrūtinoši noskatīties stundu garo interviju, tāpēc pieskaršos galvenajiem momentiem, vienlaicīgi dodot arī savu vērtējumu.

Intervijā tiek apskatīta Krievija un tās tuvākie ģeopolitiskie mērķi ASV un Irānas konflikta kontekstā ar galveno domu par to, ka Krievijas ārpolitikas galvenais vektors tuvākajā laikā būs nevis Tuvie Austrumi, bet gan tā saucamā postpadomju telpa, tai skaitā Baltkrievija, Ukraina un trīs Baltijas valstis kā NATO dalībvalstis, bet Tuvo Austrumu konflikts tiks izmantots kā līdzeklis galvenā mērķa sasniegšanai Eiropā. Pieminot Baltijas valstis, uzsvaru lieku uz NATO, jo, kā tas būs redzams no turpmākā, tam šeit ir noteicoša nozīme.

Kādi tad ir Kremļa ieguvumi no ASV un Irānas konflikta? Sākotnēji tika cerēts uz to, ka konflikts starp ASV un Irānu attīstīsies un ASV tur nopietni “iestrēgs”, tādejādi zināmā mēra atraisot Krievijai rokas Austrumeiropā. Tā kā šīs cerības neattaisnojās, jo Irānas vadība saprot, ka, iesaistoties atklātā konfliktā, pasākums var beigties ar konkrētu personu fizisku iznīcināšanu un nekādi bunkuri nepasargās, tad aktualizēts tika plāns “B” - uzņemties starpnieka lomu, un perpektīvā varbūt pat izdotos pierunāt Irānu atteikties no kodolieroču programmas.

Kā apgalvo, Solovejs, tad ideja par Irānas butaforisko raķešu triecienu pa ASV bāzēm kā “šausminošu atriebību” par Kasema Soleimani likvidēšanu pieder Kremlim. Tā teikt, vilks paēdis, un aita dzīva. Doma par Irānas kodolieroču programmas apturēšanu nemaz nav tik nereāla, ņemot vērā to, ka Izraēla jebkurā gadījumā nepieļaus šādu ieroču rašanos valstī, kas pasludinājusi par savu primāro mērķi Izraēlas iznīcināšanu, un gan jau līdzekļi atradīsies, lai to apturētu. Domājams, ka agri vai vēlu Irānas ajatollas to sapratīs, kad sankcijas kļūs vēl nopietnākas un pastiprināsies iekšējie nemieri.

Otrkārt, pastāv aizdomas, ka Krievija līdz šim ir veicinājusi Irānas kodolprogrammu, piemēram, nepieprasot atdot atstrādāto kodoldegvielu, kas tika piegādāta no Krievijas Bušeras atomelektrostacijas vajadzībām, kā to paredz starptautiskie noteikumi (centrifūgās bagātinātu kodoldegvielu var izmantot kodolieroču radīšanā).

Kāpēc Krievijai ir nepieciešama starpnieka loma? Ka paskaidro Solovejs, - lai nodrošinātu trumpi plānotajā veikalā ar Trampu, cerot pretī dabūt brīvas rokas Austrumeiropā. Šeit piebildīšu no savas puses, ka, ja tas atbilst patiesībai, tad tā ir Kremļa kāpšana uz viena un tā paša grābekļa, kas izriet no tur valdošās kliķes mentalitātes - valstī visu nosaka viens cilvēks vai dažu grupa, kam nospļauties uz pārējiem.

Atceros, kā pēc Trampa ievelēšanas Maskavā priecīgi dzēra šampanieti, bet pretī dabūja papildu sankcijas, krievu algotņu apšaušanu Sīrijā, saglabājot ASV kontroli pār tur esošajām naftas atradnēm, un beidzot Nord Stream 2 nobremzēšanu. Arvien vel nepielec, ka Trampu var nepārvēlēt un ASV konstitūciju arī sagrozīt nevar, kā vajag konkrētajā brīdī. Turklāt jebkurā brīdī ASV kongress var atstādināt prezidentu, ja tas uzskatīs, ka viņa darbība apdraud nacionālo drošību. Var dažādi attiekties pret Trampu, tomēr jāpiekrīt, ka līdz šim viņš konsekventi ir pildījis vēlētajiem doto solījumu – „America first”.

Kādi vēl ieguvumi Krievijai no tās klātbūtnes reģionā? Pēc Soloveja domām, tā ir iespēja kontrolēt procesus, nepieciešamības gadījumā eskalējot konfliktus, kas viennozīmīgi palielinās bēgļu plūsmu uz Eiropu, radot tur tādas problēmas, kas liks aizmirst par NATO līguma 5. pantu. Solovejs to sauc par demogrāfiskā faktora izmantošanu kā hibrīdkara elementu. Runājot par Franciju, tad tur pat tas nav nepieciešams, ņemot vērā Makrona izteikumus par NATO “atmirstošajām smadzenēm”. Ir dzirdēts, ka Parīzes ielās melnīgsnēji ļaudis ir biežāk sastopami par eiropiešiem un pilsētā ir rajoni, kur policija baidās parādīties.

Savukārt Merkele, pakļaujoties rūpnieku lobija spiedienam, ir gatava turpināt sēdēt uz Kremļa gāzes adatas, sedzot 30% un vēl vairāk no valsts gāzes patēriņa ar piegādēm no Krievijas, neskatoties uz to, ka NATO, kuras dalībniece ir arī Vācija, ir pasludinājusi Krieviju par stratēģisko pretinieku Nr.1, bet Putins kaļ plānus, ka sagraut aliansi no iekšienes bez neviena šāviena, turklāt īpaši to neslēpjot. Jāatzīmē, ka Polija plāno pilnībā pārtraukt gāzes piegādi no Krievijas, sākot no 2023.gada. Vai tad poļi ir izrādījušies tālredzīgāki par vāciešiem?

Piebildīšu, ka kontrole pār procesiem reģionā Kremlim dod iespēju ietekmēt naftas cenas pasaules tirgū. Kā zināms, tad konfliktu saasināšanās gadījumā naftas cenas biržās automātiski pieaug.

Ja runā par bēgļu invāziju Eiropā, prātā nāk kāds Pietiek lasītāja raksts par šo tēmu, kas tika publicēts šajā portālā tagad jau tālajā 2015. gadā, laikā, kad Krievijas aktivitātes Sīrijā bija vel tikai sākuma stadijā. Raksts man bija iepaticies, tāpēc nolēmu to saglabāt, un šeit to var atrast - https://www.pietiek.com/raksti/begli_eiropa_ieguveji_un_zaudetaji.

Nedomāju, ka Solovejs regulāri apmeklē latviešu portālus, tomēr tur rakstītais mats matā sakrīt ar krievu analītiķa teikto attiecībā uz ES un NATO šķelšanu.

Runājot par Kremļa plāniem postpadomju telpā, Solovejs uzsver, ka Krievijas klātbūtne Baltijā, visticamākais, neatgādinās 1940. gada scenāriju ar okupāciju vai aneksiju, vienlaicīgi gan neprecizējot iespējamo notikumu attīstību, vienīgi pasaka, ka Kremļa plānos ir nevis fiziska klātbūtne reģionā, bet gan uzticības zuduma panākšana NATO līguma 5.pantam, kas nozīmēs alianses nevardarbīgu galu.

Bet tas, kādi varētu būt scenāriji attiecībā uz Baltijas valstīm, ir tēma atsevišķam rakstam. No savas puses piebildīšu, ka hibrīdkara elementi var būt ļoti daudzšķautnaini un viens no tā efektīviem veidiem ir informatīvais karš. Panākt iedzīvotāju ticības zudumu savai valstij, vienu daļu noskaņojot pret to, bet otru padarot apātisku, - informatīvā kara primārais uzdevums.

Novērtē šo rakstu:

32
30

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...