Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pavisam drīz, 24. februārī apritēs jau divi gadi kopš Krievijas kara Ukrainā sākuma. Krievija to sauc par militāru operāciju, bet mēs saucam lietas īstajos vārdos – tas ir karš. Ar šo rakstu arī es vēlos saukt lietas īstajos vārdos, izsakot to, kas daudziem, visai iespējams, pie sirds neies.

Atgriežoties pie kara Ukrainā, vēlos atgādināt, ka šo divu gadu laikā Latvija ir paudusi atbalstu Ukrainai vairākos veidos, turklāt darījusi to ar ļoti stingru un vienotu nostāju. Sniegta humānā palīdzība, tostarp finansiālais atbalsts, kā arī medicīnas aprīkojuma, pārtikas, transporta un citu nepieciešamo resursu ziedojumi. Tāpat Latvija piedalās Eiropas Savienības kopējā sankciju politikā, kas vērsta pret Krieviju kara ar Ukrainu dēļ.

Latvijas valdība ir publiski paudusi savu atbalstu Ukrainai, izsakot nosodījumu Krievijas agresijai un atbalstot Ukrainas teritoriālo integritāti. Kā NATO dalībvalsts Latvija sniedz atbalstu NATO īstenotajās drošības misijās, kas var ietekmēt arī situāciju Ukrainā. Nenoliedzami, arī diplomātisko un ekonomisko saikņu stiprināšana ar Ukrainu, lai veicinātu abu valstu sadarbību un atbalstītu Ukrainas centienus veidot demokrātisku valsti, ir būtisks veids, kā paust savu atbalstu Ukrainai.

Tomēr, lai cik pārsteidzoši tas arī neizklausītos, dažas valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi, kaut arī pastarpināti, turpina uzturēt ekonomiskos sakarus ar Krieviju, nevis atbalsta Eiropas vērtību aizstāvēšanu. Šī pretruna ir jānovērš.

Fakti ir satraucoši! Uzņēmumi, kuri turpina sadarboties ar Krieviju un Baltkrieviju, 2023. gadā ir noslēguši līgumus vairāk nekā 2 miljardu eiro vērtībā! Importa apjoms no Krievijas 2023. gadā sasniedza gandrīz 600 miljonus eiro! Tā ir summa, ko esam ieskaitījuši Krievijas ekonomikā 2023. gadā par importētām precēm no Krievijas. Tas ir tikpat, cik Latvijas kopējais atbalsts Ukrainai divu gadu laikā. Tas ir ne vien absurdi, bet arī amorāli, ka Latvija, kuras valdība ir tik aktīvi atbalstījusi Ukrainu, tieši un netieši finansē arī agresorus.

Latvijas parlamentārā darbība pierāda, ka dažreiz ir nepieciešams pamosties un izdarīt izvēles, kas atspoguļo mūsu valsts vērtības un saistības pret citām Eiropas valstīm. Latvijas valdībai ir jārāda piemērs uzņēmumiem un atbilstoši jārīkojas.

Ar ko sākt? Uzskatu, ka ar Publisko iepirkumu likuma grozījumu veikšanu. Lai nodrošinātu konsekvenci un saskaņotu valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu un kapitālsabiedrību stratēģiju ar valsts mērķiem un vērtībām, likumprojekts nav tikai juridiska iniciatīva, bet gan morāls un ētisks solis pretī solidaritātei ar Ukrainu un Eiropas sabiedrību kopumā.

Likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" rosina papildināt likuma 42. pantu ar papildu nosacījumu, kas noteiktu ierobežojumu un liegumu tiem uzņēmumiem, kas ir iekļauti Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts noteiktās institūcijas apkopotajā uzņēmumu, kas turpina sadarbību ar Krieviju vai Baltkrieviju, datubāzē, piedalīties publiskajos iepirkumos valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos un kapitālsabiedrībās. Pavisam vienkārši. Izstrādājot likumprojekta priekšlikumu, esmu paudis pilnīgi saprotamu nostāju, kurai būtu jābūt arī valsts nostājai. Proti, mūsu valsts nevar vienlaicīgi nodrošināt atbalstu Ukrainai un barot Krieviju.

Jāpiebilst, ka tāpat šobrīd tiek radīti negodīgas konkurences apstākļi, kad uzņēmumiem, kas atteikušies no sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju un ir raduši iespēju aizstāt preču importu un eksportu ar citiem tirgiem (iespējams, par neizdevīgākām cenām), valsts un pašvaldību iepirkumos var nākties konkurēt ar tiem uzņēmumiem, kas joprojām veido ekonomiskas saites ar Krieviju un Baltkrieviju.

Runājot par iespējamiem ekonomiskajiem zaudējumiem, ko varētu radīt sadarbības izbeigšana ar Krieviju, un to, cik tas izmaksātu Latvijai, man gribētos visus silti jo silti aicināt to nedarīt. Šis nav tas gadījums, kad ir jāskaita nauda. Vai patiešām mūsu vērtības un morāle ir naudā vērtējama? Šādi ierobežojumi agresorvalsti atbalstošajiem uzņēmumiem ir īstermiņa neērtības, taču ilgtermiņā tā ir cena, kas mums jāmaksā par mieru un stabilitāti ne vien Ukrainā, bet visā Eiropā. Ja mēs neizbeigsim finansiālu atbalstu Krievijai, mēs ne tikai iznīcināsim savas vērtības, bet arī veicināsim turpmāku konflikta eskalāciju.

Līdz šim Saeima ir parādījusi vienotību jautājumos, kas skar drošību un atbalstu Ukrainai. Cerēsim, ka demokrātiskie un Ukrainu atbalstošie politiskie spēki turpinās šo virzienu un akceptēs šo likumprojektu. 31. janvārī Budžeta komisija likumprojektu ir skatījusi, ir plānotas diskusijas, taču vilcināties nevajadzētu. Šis ir brīdis, kad mums jāparāda, ka vārdi sakņojas darbos un darbi – mūsu valsts un Eiropas vērtībās.

Novērtē šo rakstu:

64
48

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

12

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

FotoStāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi. Omelas iedzīvotāji paši pārvalda savu pilsētu, tur nav karaļu, nav vergu, visi ir vienlīdzīgi. Taču šai dzīvei ir cena. Lai omelieši varētu labi dzīvot, kādam ir jācieš. Šis kāds ir mazs bērns – izsalcis, netīrs, pusjucis un ieslodzīts skapī, kur tam mūžīgi jāpaliek, lai Omelas iedzīvotāji varētu iet savās ikdienas gaitās un svinēt svētkus.
Lasīt visu...

12

Neēdušais paēdušo neinteresē

FotoParalēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.
Lasīt visu...

21

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

FotoSveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda?”. Vai tā būtu nejaušība, ka šie vārdi Satversmes 4. pantā nostiprināti pirms 26 gadiem Veļu laikā? Veļu laiks izrādījies zīmīgs vairākkārt — gan pirms 825 gadiem mums pieteiktais krusta karš, gan okupantu pūliņi Saules kaujā izrādījušies veltīgi. Latviešu tautas dievestība joprojām ir dzīva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi