Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pavisam drīz, 24. februārī apritēs jau divi gadi kopš Krievijas kara Ukrainā sākuma. Krievija to sauc par militāru operāciju, bet mēs saucam lietas īstajos vārdos – tas ir karš. Ar šo rakstu arī es vēlos saukt lietas īstajos vārdos, izsakot to, kas daudziem, visai iespējams, pie sirds neies.

Atgriežoties pie kara Ukrainā, vēlos atgādināt, ka šo divu gadu laikā Latvija ir paudusi atbalstu Ukrainai vairākos veidos, turklāt darījusi to ar ļoti stingru un vienotu nostāju. Sniegta humānā palīdzība, tostarp finansiālais atbalsts, kā arī medicīnas aprīkojuma, pārtikas, transporta un citu nepieciešamo resursu ziedojumi. Tāpat Latvija piedalās Eiropas Savienības kopējā sankciju politikā, kas vērsta pret Krieviju kara ar Ukrainu dēļ.

Latvijas valdība ir publiski paudusi savu atbalstu Ukrainai, izsakot nosodījumu Krievijas agresijai un atbalstot Ukrainas teritoriālo integritāti. Kā NATO dalībvalsts Latvija sniedz atbalstu NATO īstenotajās drošības misijās, kas var ietekmēt arī situāciju Ukrainā. Nenoliedzami, arī diplomātisko un ekonomisko saikņu stiprināšana ar Ukrainu, lai veicinātu abu valstu sadarbību un atbalstītu Ukrainas centienus veidot demokrātisku valsti, ir būtisks veids, kā paust savu atbalstu Ukrainai.

Tomēr, lai cik pārsteidzoši tas arī neizklausītos, dažas valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi, kaut arī pastarpināti, turpina uzturēt ekonomiskos sakarus ar Krieviju, nevis atbalsta Eiropas vērtību aizstāvēšanu. Šī pretruna ir jānovērš.

Fakti ir satraucoši! Uzņēmumi, kuri turpina sadarboties ar Krieviju un Baltkrieviju, 2023. gadā ir noslēguši līgumus vairāk nekā 2 miljardu eiro vērtībā! Importa apjoms no Krievijas 2023. gadā sasniedza gandrīz 600 miljonus eiro! Tā ir summa, ko esam ieskaitījuši Krievijas ekonomikā 2023. gadā par importētām precēm no Krievijas. Tas ir tikpat, cik Latvijas kopējais atbalsts Ukrainai divu gadu laikā. Tas ir ne vien absurdi, bet arī amorāli, ka Latvija, kuras valdība ir tik aktīvi atbalstījusi Ukrainu, tieši un netieši finansē arī agresorus.

Latvijas parlamentārā darbība pierāda, ka dažreiz ir nepieciešams pamosties un izdarīt izvēles, kas atspoguļo mūsu valsts vērtības un saistības pret citām Eiropas valstīm. Latvijas valdībai ir jārāda piemērs uzņēmumiem un atbilstoši jārīkojas.

Ar ko sākt? Uzskatu, ka ar Publisko iepirkumu likuma grozījumu veikšanu. Lai nodrošinātu konsekvenci un saskaņotu valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu un kapitālsabiedrību stratēģiju ar valsts mērķiem un vērtībām, likumprojekts nav tikai juridiska iniciatīva, bet gan morāls un ētisks solis pretī solidaritātei ar Ukrainu un Eiropas sabiedrību kopumā.

Likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" rosina papildināt likuma 42. pantu ar papildu nosacījumu, kas noteiktu ierobežojumu un liegumu tiem uzņēmumiem, kas ir iekļauti Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts noteiktās institūcijas apkopotajā uzņēmumu, kas turpina sadarbību ar Krieviju vai Baltkrieviju, datubāzē, piedalīties publiskajos iepirkumos valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos un kapitālsabiedrībās. Pavisam vienkārši. Izstrādājot likumprojekta priekšlikumu, esmu paudis pilnīgi saprotamu nostāju, kurai būtu jābūt arī valsts nostājai. Proti, mūsu valsts nevar vienlaicīgi nodrošināt atbalstu Ukrainai un barot Krieviju.

Jāpiebilst, ka tāpat šobrīd tiek radīti negodīgas konkurences apstākļi, kad uzņēmumiem, kas atteikušies no sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju un ir raduši iespēju aizstāt preču importu un eksportu ar citiem tirgiem (iespējams, par neizdevīgākām cenām), valsts un pašvaldību iepirkumos var nākties konkurēt ar tiem uzņēmumiem, kas joprojām veido ekonomiskas saites ar Krieviju un Baltkrieviju.

Runājot par iespējamiem ekonomiskajiem zaudējumiem, ko varētu radīt sadarbības izbeigšana ar Krieviju, un to, cik tas izmaksātu Latvijai, man gribētos visus silti jo silti aicināt to nedarīt. Šis nav tas gadījums, kad ir jāskaita nauda. Vai patiešām mūsu vērtības un morāle ir naudā vērtējama? Šādi ierobežojumi agresorvalsti atbalstošajiem uzņēmumiem ir īstermiņa neērtības, taču ilgtermiņā tā ir cena, kas mums jāmaksā par mieru un stabilitāti ne vien Ukrainā, bet visā Eiropā. Ja mēs neizbeigsim finansiālu atbalstu Krievijai, mēs ne tikai iznīcināsim savas vērtības, bet arī veicināsim turpmāku konflikta eskalāciju.

Līdz šim Saeima ir parādījusi vienotību jautājumos, kas skar drošību un atbalstu Ukrainai. Cerēsim, ka demokrātiskie un Ukrainu atbalstošie politiskie spēki turpinās šo virzienu un akceptēs šo likumprojektu. 31. janvārī Budžeta komisija likumprojektu ir skatījusi, ir plānotas diskusijas, taču vilcināties nevajadzētu. Šis ir brīdis, kad mums jāparāda, ka vārdi sakņojas darbos un darbi – mūsu valsts un Eiropas vērtībās.

Novērtē šo rakstu:

64
48

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...