Iesaki rakstu: 
2024.gadā pat Panorāmas skatītāji saprata, ka kaut kas vairs nav labi. Bez pēdām pazūd miljoni, no kartes nedēļas laikā izčib pat valsts, neviena institūcija vairs nestrādā kā nākas, pie stūres vājprāši un diversanti. Un pat uzticīgajam, saprāta neapgrūtinātajam liberāļu elektorātam sāk rasties jautājumi, atbildes uz kuriem nav rodamas pazīstamo doktrīnu robežās. Kas notiek?
Sabiedrību visās tās slāņos pārņēmušas bailes un nedrošība. Vara paniski baidās no Trampa atnākšanas, viņiem pat nav plāna, kā locīties kopā ar partijas līniju. Turklāt neviens nezina, cik ilgi pietiks visādu “atvērto sabiedrību” fondu, lai piebarotu medijus un “čekistus”, virs kuriem savelkas melni mākoņi skarbu atmaskojumu veidā, ASV dienestu ziņojums par cov19 izcelsmi uz 800 lapām vien ir ko vērts. Skat. https://oversight.house.gov/release/final-report-covid-select-concludes-2-year-investigation-issues-500-page-final-report-on-lessons-learned-and-the-path-forward/
Gluži kā par METAS atbalstu liberāļiem un mediju ietekmēšanu. Skat. https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/E-10-2024-001816_EN.html
Savukārt “apakšas” ir šokā no atklājuma, ka karaļvalstī nekas vairs nefunkcionē, valsts zaudējusi vadāmību un nespēj realizēt nevienu projektu, kas ir sarežģītāks par iedzīvotāju aplaupīšanu, ceļot nodokļus.
Kāpēc Latvijas vara ir rīcībnespējīga?
Parasti eksistē vairāki konkurējoši elites grupējumi, kas pat krīžu, karu un nejēdzīgas vēlēšanu sistēmas apstākļos spēj kaut kā realizēt adekvātu valsts vadību. Diemžēl Latvija ir par mazu, un visos līmeņos, ieskaitot iekšlietu struktūras, darbojas kartelis. Opozīcija ir tikai formāla, visa 2024.gada garumā opozīcijas ierosinājumi netika pat izskatīti. Referendumi valstī it tikpat formāli un neiespējami. Tāpēc arī nav iekšējās konkurences, un Latvija šobrīd atgādina kuģi bez stūres, lai nebūtu jālieto spēcīgākus epitetus kā, piemēram, muļķu kuģis...
Kāpēc tas ir bīstami?
Esošajai varai tās ļoti ierobežoto intelektuālo resursu dēl nav izpratnes par šībrīža situāciju pasaulē, nemaz nerunājot par spējām jelko prognozēt. Jo pasaulē risinās vairāki paralēli un grūti pētami objektīvi procesi, kuri būtu jāizprot vai vismaz jārespektē, plānojot nākotni. Kopš 2024.gada valstu robežas vairs neko nenozīmē, tieši mazajām valstīm būtu jāmēģina neatkārtot Sīrijas likteni.
Nākotnes apēšana.
Kapitālisms, kā mēs to pazīstam, rosīgs, ātrs un ar kūpošiem rūpnīcu dūmeņiem, izbeidzās pēc Otrā pasaules kara. Ražotāju sabiedrības vietā nāca pakalpojumu ekonomika. Dolārs kļuva par planētas valūtu. Drīz vien ieguldīt finanšu sektorā kļuva izdevīgāk nekā ražot pat ieročus. Netīrā ražošana lēni, bet noteikti pārcēlās uz Ķīnu un Āziju. Inženieri un virpotāji vairs nebija populāri, vakances pildīja baristas un kouči.
Dzīves līmenis auga, vēlētāji neļāva tam kristies, izdarot spiedienu uz politiķiem. Resursu visam nepietika. Bet globālā dolāra sistēma ļāva tos iegūt no visas pasaules. Faktiski notika aizņemšanās no nākotnes, cilvēki izvēlējās neradīt bērnus, izglītības kvalitāte kritās. Arī medicīna cieta no finansējuma trūkuma.
Visas nopietnās zinātnes un kosmosa programmas 70 gados beidzās tieši šī iemesla dēļ. Un tieši tāpēc katru nedēļu no sliedēm ASV noiet vismaz viens vilciens. Bet Ķīpsalā, labi ieklausoties, var dzirdēt, kā rūsē Vanšu tilts. https://www.cambridge.org/core/books/abs/political-economy-and-global-capitalism/eating-the-future-capitalism-out-of-joint/1F11DBE0CB3DB5F680CFD6A07D03C128
Kapitālisma beigas.
Kā jau minēju, kapitālisms ir miris jau pasen. Sabiedriskā formācija, ko vērojam šobrīd, faktiski ir finansiālais feodālisms. Tā kā notiek intensīva nākotnes apēšana, gandrīz visas valstis ir spiestas aizņemties no suverēna - FRS. Aizņemties, saprotams, tās var tikai tad, ja ir paklausīgs un labs vasalis. Patiesi suverēnas valstis dotācijas no FRS nesaņem. Bet reālo resursu, lai uzturētu Rietumu pārmērīgi augsto dzīves līmeni, trūkst jau šodien. Tāpēc ASV apzināti gremdē ES, aizvilina investorus, spridzina gāzes vadus, lai sekmīgi pārdotu savu gāzi. Sk. https://www.compactmag.com/article/america-is-deindustrializing-europe/
Un daudzi teorētiķi apsver iespēju iziet no krīzes ar līganu sabiedriskās formācijas maiņu. https://michael-hudson.com/2024/01/comparing-feudal-to-financial/
Vai atpakaļ sociālismā?
Kapēc daudzos tas izsauc šausmas? Tieši fakta dēļ, ka patēriņa līmenis garantēti kritīsies. Jo nāksies ieguldīt nākotnes izglītībā, veselībā un infrastruktūrā. Mūsu mīļajā Latvijā viss šis resurss ir faktiski noēsts pēdējo 30 gadu laikā, jo patērētāju sabiedrība grib dzīvot labi šobrīd, to neinteresē rītdiena.
Labā ziņa - datorizētas vadības sistēmas ir spējīgas plānot ideāli, tā ka mūsdienu sociālismam tiks novērstas 60-70 gadu galvenā nepilnība - plānošana.
Pieņemu, ka tieši resursu krīze būs iemesls būtiskiem pārkārtojumiem, lai realizētu vajadzīgo industrializāciju. Praksē to varam vērot jau šodien. Dažās valstīs smagā rūpniecība ir vai nu pilnīgi nacionalizēta, vai arī atrodas pārejas procesā kā, piemēram, Krievijas kara rūpniecība. Un tas strādā nevainojami, Ziemeļkorejai un Krievijai nav problēmu saražot vairāk bruņojuma nekā visiem Rietumiem kopā.
Cīņa par resursiem un pasaules pārdale.
Šobrīd manāmi piepildas Orvela utopija par lielos blokos sadalītu pasauli. Par Trampa tīkojumiem pēc Meksikas, Kanādas un Grenlandes neviens vairs nesmejas. Skaidrs, ka tieši pēc ideoloģijas radniecīgi megabloki būs cilvēces nākotne. Un šie bloki konkurēs ne tikai cīņā par resursiem, bet arī konkurencē par efektīviem pārvaldes un saimniekošanas modeļiem. Esošais feodālais finansu kapitālisms šobrīd cieš sakāvi ne tikai kaujas laukā, bet arī tīri ideoloģiskā frontē - izveidojusies stipra opozīcija valdošajai progresistu un vokistu doktrīnai, kas radikalizējusi visu Rietumu sabiedrību. https://www.simontaylorsblog.com/2018/10/07/are-we-heading-for-a-world-like-that-of-1984/
Latvija 2025-2027- ēra, kurā tikai spēks rada tiesības.
Šeit cieš sakāvi pilnīgi viss, ieskaitot veselo saprātu, demogrāfiju un projektu vadību. Skaidrs, ka tieši perifērija būs pirmā vieta, kur sāks trūkt emisijas dolāru. Tikko sāksies Trampa izsludinātā ASV industrializācija, tā esošo kārtību, ideoloģiju un barības ķēdi Latvijā uzturēt vairs neizdosies. Cik gatava ir Latvijas vadība radikālām pārmaiņām?
Jārēķinās ar to, ka ASV jau atstāj Eiropu, lai koncentrētu resursus konfrontācijai ar Ķīnu. Latvijas ekonomika ir pilnīgi atkarīga no Eiropas tirgiem, kuros jau valda stagnācija. Skaidrs, ka ekonomikas tranformācijai nekādu līdzekļu nav, pat ja atrastos politiska griba un esošā liberāļu vara tiktu nomainīta. Vienīgā izeja ir pārorientācija uz sadarbību ar BRIX Eirāzijas kooperācijas ietvaros, ja vien tas tiks akceptēts Maskavā un Minskā. Tas varētu izdoties, jo latvju vienīgais talants ir ātra kažoka apmešana. Un tas ir labāk nekā bads un nebūtība.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
