Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

4. augustā notika pirmā mūsu rīkotā protesta akcija pret valdošās koalīcijas lēmumu uzņemt Eiropas Savienības (ES) uzspiestos nelegālos imigrantus, tādējādi radot bīstamu juridisku precedentu, kas paver durvis tālākam un masveidīgākam imigrantu pieplūdumam.

Vērojot aizvien dramatiskākos notikumus Eiropā, aizvien lielāku ES dalībvalstu suverenitātes ierobežošanu un pakļaušanu Briseles diktātam un aizvien lielāku nelegālo migrantu masveida invāziju, ir skaidrs, ka mierināšana, ka Latviju tas neskars, ir maldīga un ļoti bīstama ilūzija. Tagad jau tiek runāts par obligātu imigrantu kvotu, kas Latvijai nākotnē nozīmēs daudzus tūkstošus šādu imigrantu.

Ko ir devis 4. augusta pikets pie Ministru kabineta pret uzspiestajiem imigrantiem?

Pašapziņu mums pašiem. Jo mūsu bija daudz. Diskomfortu valdošajai koalīcijai un bezdzimtenes kosmopolītiem. Tādēļ, no vienas puses, sākās apzināta pret pasākumu, tā rīkotājiem un dalībniekiem vērsta melu kampaņa, no otras – valdošā koalīcija jutās spiesta sākt taisnoties par savu rīcību, dot solījumus rīkoties atbildīgāk, sākt diskusiju par iespējām stingrāk kontrolēt islāma ekstrēmistus, iespējamu parandžu nēsāšanas aizliegumu. Viņi taisnojas, jo baidās no tautas noskaņojuma, un vislabāk to var redzēt tieši masveida protesta akcijās. Jāatzīst, galveno tomēr nesasniedzām – uzspiestie pirmie 250 imigranti Latvijā tiks ievesti.

Pretpasākumi jāturpina jaunā līmenī

Neviens politiskais spēks Saeimā negrib un nespēj piedāvāt risinājumu, kā novērst radušos apdraudējumu. Risinājums var būt grozījumi Imigrācijas un Patvēruma likumos, kas novērstu jebkādas iespējas organizēti ievest imigrantus Latvijā. Sadarbībā ar juristu grupu šobrīd šādus grozījumus gatavojam. Kad tie tiks sagatavoti un juridiski noslīpēti, iniciatīva tiks iesniegta likumdevējiem.

Tālāk tiks izvēlēta situācijai atbilstošākā taktika. Primāri vērsīsimies pie likumdevēja, taču izskatīsim arī citus iespējamos risinājumus, ieskaitot likuma grozījumu virzīšanu tautas nobalsošanai (referendumam). Rīcības modelis būs atkarīgs no mūsu iespējām mobilizēt cilvēku atbalstu un līdzekļus tālākām darbībām.  

Gājiens un koncerts PAR STINGRU IMIGRĀCIJAS LIKUMU! PRET UZSPIESTIEM IMIGRANTIEM!

4. augusta pikets pierādīja, ka spējam mobilizēties savas tautas aizstāvībai. Ir jāsper nākamais solis, tādēļ simboliskā datumā - 22.septembrī, Baltu vienības dienā, notiks protesta akcija – gājiens PRET IMIGRĀCIJU! Pulcēšanās gājienam Rīgā, Strēlnieku laukumā plkst. 18.00. Gājiens, kas virzīsies uz Brīvības pieminekli, sāksies plkst. 18.30.

Plkst. 19.00 pie Brīvības pieminekļa akcija turpināsies ar koncertu „Baltija ir mūsu!”. Tajā piedalīsies pazīstami patriotiski noskaņoti mūziķi un dziesminieki. Pasākumā iepazīstināsim ar izstrādātajiem Imigrācijas un Patvēruma likumu grozījumiem, kuru mērķis ir atbalstīt Latviju kā nacionālu valsti. Aicinām nebūt vienaldzīgiem un ar savu klātieni paust noraidījumu L. Straujumas un septiņu Latvijas amatpersonu (R. Vējoņa, E. Rinkēviča, J. Reira, R. Kozlovska, D. Melbārdes, U. Auguļa, A. Matīsa) slepeni, bez Saeimas apstiprinājuma pieņemtajam lēmumam piekrist trešo valstu imigrantu ievešanai Latvijā.

Argumenti pret imigrāciju ir nemainīgi - Latvijai jābūt nacionālai valstij!

Etnokulturālais aspekts. Vērojot, cik gausi notiek padomju laika iebraucēju integrēšanās Latvijā, nav ne mazāko šaubu, ka etniski, kulturāli un lingvistiski daudz svešāki iebraucēji faktiski neintegrēsies nemaz. To arī redzam Rietumeiropas valstīs, kur iebraucēji veido pašpietiekamas un noslēgtas kopienas, kurās vietējiem nav nekādas noteikšanas. Latvijas gadījumā tas būtu īpaši traģiski, jo padomju kolonizācijas laikā Latvijā izmitināto iebraucēju īpatsvars jau šobrīd ir lielākais ES. Tāpēc jauns svešiem etnosiem piederīgu imigrantu pieplūdums jau vidēja termiņa nākotnē latviešiem Latvijā varētu nozīmēt etnisku katastrofu.

Drošības aspekts. Neminot šeit daudzos traģiskos gadījumus dažādās Eiropas valstīs, kuros tieša loma bijusi islāmticīgiem imigrantiem, tai skaitā otras un trešās paaudzes iebraucējiem, vēlamies atgādināt kaut vai tikai Latvijas Drošības policijas paziņojumu par to, ka imigrantu uzņemšana rada papildu drošības riskus.

Maskējoties zem patvēruma meklētāju statusa, Latvijā var iekļūt dažādu teroristisku organizāciju kaujinieki. Par to liecina kaut vai fakts, ka katru 1000 ANO jau pārbaudītu bēgļu vidū Norvēģijas drošības dienesti vidēji atrod 10 ar islāmistu teroristiem saistītus cilvēkus.

Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka tūkstošiem kilometru garš ceļš maksā tūkstošiem eiro, kas ir ievērojama summa pat mums Latvijā. Ņemot vērā imigrantu izcelsmes valstu dzīves līmeni, ir skaidrs, ka šādu naudu vairumā gadījumu var atļauties tikai ar noziedzību saistītas personas.

Arī Rietumeiropas pieredze rāda, ka imigrantu skaita pieaugums būtiski palielina noziedzības līmeni, piemēram, Itālijā, kur imigrantu īpatsvars ir tikai 7%, viņu veikto izvarošanas noziegumu īpatsvars sasniedz 40%. Būtiski pieaug ar vardarbību un narkotikām saistītie noziegumi.

Nedrīkst aizmirst, ka imigranti ierodas no vietām, kur, valdot islāma reliģijas dogmatiem un nežēlīgiem sociālās vides apstākļiem, priekšstats par cilvēka dzīvības vērtību, īpašuma neaizskaramību un sievietes tiesībām ir izveidojies radikāli atšķirīgs no Latvijā pieņemtā.

Brīvprātīgi - piespiedu kārtā. Jautājumā par tik būtiskām pārmaiņām sabiedrības struktūrā un kultūrvidē, valdībai, pirmkārt, būtu jāvēršas pie tautas pēc tās pilnvarojuma. Tā kā tas netiek darīts, nav ne mazākās ticības apgalvojumiem par to, ka 250 imigrantu uzņemšana ir vienreizējs pasākums. Gluži otrādi – tas rada pārliecību, ka šis ir tikai sākums imigrantu plānveida izmitināšanai Latvijā.

Gan Eiropas komisijas (EK) priekšsēdis Junkers, gan EK ārlietu pārstāve Mogerīni arvien biežāk uzsver, ka nepieciešams izstrādāt un ES likumdošanas līmenī ieviest obligāto kvotu mehānismu nelegālo imigrantu pārdalei. Šādu problēmas pseidorisinājumu atbalsta arī ES spēcīgākās un ietekmīgākās valstis – Vācija un Francija.

Precedents atvērs vārtus, ko vēlāk var būt jau neiespējami aizvērt! Bieži tiek pieminēta solidaritāte ar pārējo ES, spēlēts uz dvēseles stīgām, piesaucot latviešu bēgļus pēc Otrā pasaules kara.

Tas ir nekorekti un melīgi - latviešu bēgļi bēga bailēs par dzīvību, viņi pat nesapņoja par jebkādu pabalstu saņemšanu, latviešu bēgļi neveidoja noslēgtas un pamatnācijai naidīgas kopienas, latviešu bēgļi deva savu ieguldījumu to valstu attīstībā, kurās tie apmetās, vienmēr ar cieņu un pietāti izturoties pret savu mītnes zemi un tās paražām!

Mēs varam savu iespēju robežās sniegt ieguldījumu palīdzībā reāliem bēgļiem, piedaloties, piemēram, bēgļu nometņu celtniecībā drošās Āfrikas valstīs, bet Latvijai nav pienākuma piedalīties kolektīvā etnokulturālā pašnāvībā!

Aicinām visus būt atsaucīgiem un aktīvi piedalīties 22. septembra pasākumos – gājienā un koncertā. Jo vairāk mūsu būs, jo vairāk mūsu nacionālo interešu iztirgotāji būs spiesti pierauties un jo lielāka pārliecība par saviem spēkiem un iespējām uzvarēt radīsies aktīvajiem cilvēkiem un juristiem, kas mēģina likumdošanas ceļā pasargāt Latviju no masu imigrācijas nestā posta un nelaimēm.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Brīdis, kad Saeimas deputāts vairs nespēj atšķirt vēlamo no īstā

FotoSaeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksnadrs Kiršteins kārtējo reizi acīmredzot aizmirsa iedzert zāles un rezultātā uzrakstīja tekstu, kas atgādina nelīdzsvarotas politikas zinātnes studentes panikas lēkmi. Teksts ir uzrakstīts Kiršteinam raksturīgā stilā, un autors diemžēl nekādus negaidītus pārsteigumus mums nesagādā. Bet pievērst nelielu uzmanību interesantākajiem teksta fragmentiem joprojām gribētos.
Lasīt visu...

21

Krievijas armija iznīcināja Mariupoli ne tikai patoloģiskā naida pret „Azov” kareivjiem dēļ

FotoNežēlīgās kaujas par Mariupoli nebija tikai tādēļ, ka Putins tāpat kā mūsu pašu radikālā liberalitāte patoloģiski neieredzēja “Азов” karavīrus. Mērķis, pirmkārt, bija modernizētais metalurģiskais kombināts “Азовсталь”, kas ražoja četrdesmit veidu tēraudu.
Lasīt visu...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem...

Foto

Labklājība

Dzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs...

Foto

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību...

Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...