Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau vairāk nekā 250 gadus Centrālā Eiropa cīnās ar to pašu. Pirms 160 gadiem notika sacelšanās, kuras laikā poļi, ukraiņi, lietuvieši un baltkrievi kopīgi vērsās pret Krievijas cara despotismu un Krievijas imperiālismu. Šodien viņi vienojas palīdzībā Ukrainai.

Es dzīvoju Polijas galvaspilsētā Varšavā, taisnā līnijā tas ir 150 km liels attālums no Baltkrievijas robežpilsētas Brestas, kas šodien atrodas zem Putina zābaka. Jau 250 gadus krievi ik pēc dažām desmitgadēm veic maršrutu Bresta - Varšava, dodoties imperiālistiskā soda ekspedīcijā uz Varšavu, ik reizi vēloties uz visiem laikiem iznīcināt Poliju, apsist poļus.

Scenārijs joprojām ir viens un tas pats: vienā virzienā viņi pārvietojās zirgu pajūgos, 20. gadsimtā jau brauca ar tankiem, dedzinot, nogalinot, izvarojot. Viņi slepkavoja poļu inteliģenci, pārējos izveda uz Sibīriju, uz cietumiem vai ar kaļķi apbērtiem grāvjiem Katiņā, Starobeļskā, Ostaškovā. Viņi izveda bērnus, mašīnas un visu, ko tik vien var paņemt.

Tas ir apbrīnojami, ka Polija spēja atgūties pēc katra no vairāk nekā desmit imperiālistiskiem soda reidiem, kas tika veikti no austrumu puses, ka poļi atjaunoja savu valsti, demogrāfiju, izglītību, savu kultūru, valodu, ka spēja nostiprināt savu ticību. Jo tas viss tika apzināti pakļauts iznīcībai.

Jau 250 gadus savus imperiālistiskos iebrukumus manā valstī krievi bieži veic sadarbībā ar vāciešiem. Krievi un vācieši manu valsti savā starpā ir dalījuši jau četras reizes. Viņi bija sadalījuši savā starpā Poliju uz ilgiem 123 gadiem - no 1795. līdz 1918. gadam. Un atkal pirms Otrā pasaules kara Hitlers un Staļins noslēdza līgumu, uz kura pamata 1939. gada septembrī Polija tika sadalīta starp Vāciju un Krieviju.

Otrā pasaules kara laikā ceļā uz Berlīni krievi apstājās pie Varšavas, lai vācieši pēc Varšavas sacelšanās varētu mierīgi nogalināt izdzīvojušos un pārvērst manu galvaspilsētu putekļos. Maz cilvēku zina, ka visu šo skaisto Varšavas centru, ieskaitot vecpilsētu un Karalisko pili, poļi pēc kara uzbūvēja no jauna. 1945. gadā krievi nogaidīja, kamēr vācieši to nolīdzinās ar zemi.

Ņemot vērā, ka Varšavu no robežas ar Putinam pakļauto Baltkrieviju atdala vien 150 kilometri, gaisā joprojām virmo jautājums, kas ir līdzīgs tam, ar ko ir saskārušās vairākas manu senču paaudzes: vai cīnīties un pretoties imperiālismam vai padoties, atdot savu zemi, piekrist slepkavībām, izvarošanām, iesaistīties kāda veida kolaborācijā, kaut vai lai veiktu labu biznesu „business as usual” apmaiņā pret kādu sava veida papildu vienošanos ar pazemojošiem elementiem (kā tas notika 1945. - 1989. gadā, kad Polijai padomju bloka ietvaros nācās nosūtīt savas bagātības uz padomju Krieviju). Protestēt un pacelt galvu, aizstāvēties, uzsākt sacelšanās vai padoties?

Līdzīgus jautājumus pēdējos 250 gados uzdeva sev ne tikai poļi, bet arī lietuvieši, latvieši, igauņi, baltkrievi, ukraiņi un čehi... Pirms 160 gadiem, 1863. gada janvārī, sākās sacelšanās, kas bija viena no daudzām. Poļi, ukraiņi, lietuvieši, baltkrievi stājās kopīgā cīņā pret Krieviju. Pēc pusotru gadu ilgām cīņām, pēc daudzu dzīvību upurēšanas izdzīvojušos sacelšanās dalībniekus krievi izsūtīja uz Sibīriju. Pēc šīs sacelšanās bija nākamās un tad vēl nākamās. Tāds jau ir mūsu valstu liktenis.

Tāpēc šodien mēs turamies kopā, tāpēc mēs palīdzam ukraiņiem, cik vien spējam (poļi pieņēma viņus savās mājās, līdz ar to nebija nepieciešams būvēt bēgļu nometnes, Polijas valsts tikpat kā automātiski piešķīra ukraiņiem tādas pašas tiesības, kādas ir poļiem un polietēm attiecībā uz piekļuvi sociālajai palīdzībai, izglītībai, veselības aprūpei utt.).

Tāpēc mēs palīdzam Ukrainai, sūtot mūsu ieročus un panākot, ka arī citas valstis sniedz tai militāro atbalstu. Meklējam atbildīgus un nopietnus sabiedrotos NATO un Eiropā, lai atbalstītu savienību, kuru šodien veido bijušās Žečpospolitas valstis un kura jau 250 gadu garumā, kā ierasts, ik pēc dažām desmitgadēm, kārtējo reizi pretojas Krievijas despotiskajam imperiālismam.

Šodien palīdzība kara plosītajai Ukrainai ir visas civilizētās pasaules pienākums.

* ikmēneša viedokļu apskata „Wszystko co Najważniejsze” (Viss svarīgākais) izdevēja - Jauno mediju institūta priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

98
35

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības nogalināt: Krievijas gadījums

FotoKas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Lasīt visu...

3

Kaut kāds izlēcējs iedomājas, ka var domāt citādi nekā mēs, izcilie eksperti un speciālisti, kuriem ir pašreizējos datos balstīts pareizais viedoklis

FotoPēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
Lasīt visu...

21

Vai nākamais prezidents arī dalīs ordeņus savējiem un garāmgājējiem?

Foto“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Lasīt visu...

21

Prokremliskā pagale. Levits bija tieši tāds savā vietā, kāds bija nepieciešams prokremliskajiem spēkiem

FotoGrūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Lasīt visu...

21

Kā tad lai māca Latvijas vēsturi?

FotoLatvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Lasīt visu...

21

Nākamajam valsts prezidentam ir jāspēj vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos!

FotoPersonīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
Lasīt visu...

3

Naida kurināšanas troļļi Latvijā mēģina iebiedēt un apklusināt mūs, objektīvos, drosmīgos un sabiedrības interesēs strādājošos žurnālistus, neļaujot mums darīt visu, kas mums ienāk prātā

FotoNesen beidzu lasīt latviski izdoto somu žurnālistes Jesikas Aro grāmatu "Putina troļļi", kas stāsta par Krievijas informācijas kara operācijām. Lai arī žurnāliste apraksta Kremļa operācijas citās valstīs, grāmata palīdz labāk saprast arī to, kas notiek Latvijā, tāpēc izlēmu padalīties ar dažiem vērojumiem un secinājumiem.
Lasīt visu...

12

Rinkēviča unikālais skapis

FotoĀrlietu ministra Edgara Rinkēviča gadījums Latvijas politikā ir saistāms ar mērķtiecīgu darbu, kur visa pamatā ir ne tikai spēja izmantot apstākļus, bet tos vispirms – izveidot. No viņa var pamācīties gan lapsa kūmiņš, gan pelēkais vilks, gan zaķītis – strupastītis. Turklāt Rinkēvičs saviem uznācieniem ir arī pielāgojis kādu mēbeli – skapi, kas kalpo ne tikai kā drēbju pakaramais, bet arī kā savdabīgs pjedestāls uz kā pakāpties.
Lasīt visu...

21

Baltkrievija Krievijas kabatā

FotoAleksandra Lukašenko sliktais veselības stāvoklis liek domāt par to, kas var notikt, ja viņš nespēs pildīt vadoņa lomu. Pirms tas kļūst skaidrs, atskatīsimies, kas ir bijis aktuāls Baltkrievijas un Krievijas attiecībās pēdējā laikā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pietiek nopietnības: Maksimu Galkinu par valsts prezidentu!

Ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto situāciju pēc Leviatāna k-ga atsacīšanās kandidēt, ierosinu meklēt neordinārus risinājumus. Viens no tiem būtu ārkārtas...

Foto

Cik baisi, ka lieliskais Latvijas nepārtrauktības doktrīnas tēvs Levits ir piekāpies prokremliskā oligarhāta kalpu sazvērestības priekšā

Ja vesels prezidents, vārdā Egils Levits, atsakās atkārtoti pretendēt uz...

Foto

Piesakos konkursā par vistukšāko un visfrāžaināko prezidenta amata kandidāta paziņojumu

Dārgie draugi! Es, tāpat kā daudzi, vēlos redzēt mūsu Latviju modernu un stipru. Moderna Latvija manā...

Foto

Valdība atļauj elpot

Šķiet, Latvijā var uzelpot brīvāk. Pat mediji informē, ka “uzpurņu” ēra beigusies. Ministru kabinets šā gada 9. maija sēdē tiešām mainīja epidemioloģiskās drošības...

Foto

Kremļa rokas nozākātajam Egilam Levitam ir ļoti zems reitings? Viņam vienalga nav alternatīvas, jo Gunāram Astram un Jānim Čakstem „reitings” bija vispār nekāds!

2019. g. jūlijā...

Foto

Gada laikā kampaņa „Runā latviski” panākusi ievērojamas pārmaiņas

7. maijā apritēja gads, kopš sociālajos tīklos twitter un Facebook tika uzsākta sabiedriska kampaņa #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Nesen līdzdalības...

Foto

Egila Levita kancelejas darbinieku algas ir tik mazas, ka drīz viņus piemeklēs bads

Ordeņu šķinda Rīgas pilī, Kremļa atbalstītāju bļaurības Esplanādē un “gatavošanās” 9. maija pseidosvinībām...

Foto

Nekonsekventi lēmumi un valsts spiediens uz tieslietu sistēmu ir nepieņemama un bezatbildīga rīcība

Pārsteidzīgi paziņojumi, nepamatoti izteikumi Latvijas politiskajai videi nav nekāds jaunums, taču tagad pieņemts...

Foto

Kliedzoši!

Šis ir KLIEDZOŠI! Es pats esmu vecāks, un sirds sažņaudzas, redzot, ka Latvijā notiek šādas drausmas. Man trūkst vārdu... Vai tas ir tas Latvijas izslavētais...

Foto

Bordāna “eža cimdu” mantiniece

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere plašā intervijā, liekulīgi iepinot tēzi par Temīdas apolitiskumu, cenšas pārliecināt publiku, ka “nevainīguma prezumpcija tiek un tiks augstā...

Foto

Tikai tautas ienaidnieki var neuzticēties Latvijas valsts lieliskajām institūcijām un šaubīties par demokrātijas noturību pasaulē!

Ministres kundze! Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs! Karavīri un parādes dalībnieki!...

Foto

Krievi ir nosprieduši – ja nav taustāmas jēgas no viņu balsīm parlamentā, tad balsos par klauniem, būs vismaz jautrāk

Ukrainas karš liecina, ka pasaule nevar būt droša...

Foto

Kamēr policijā turpinās strādāt šādi andronkuļi, upuri neziņos

Sieviete, ko bijušais dzīvesbiedrs nodur maza bērna priekšā. Sieviete gaidībās, kuru dzīvesbiedrs nosit līdz nāvei, apzināti spīdzinot pirms...

Foto

Kas vispār var sodīt Levitu un viņa bandas dalībniekus?

Egils Levits un tā visa banda ap viņu, kas safabricēja kriminālprocesu un pasūtīja kratīšanas, meklējot Viltvārža un...

Foto

Ar e-adresēm valsts aparāts ir modernizējis birokrātiju, taču par tās palielināšanas cenu

Oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese) ir valsts ieviests rīks, caur kuru tiek nodrošināta korespondence starp...