
2. pensiju līmenis. Uzkrājums vecumdienām vai piespiedu loterija?
Aivars Strakšas11.06.2023.
Komentāri (19)
No katra aprēķinātā darba algas eiro 6% obligātā kārtā tiek ieturēti 2. pensijas līmeņa uzkrājumiem. Sociālās apdrošināšanas iemaksām nav paredzēti atvieglojumi, kā tas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tāpēc no katriem tūkstoš eiro bruto algas (uz papīra) 60 eiro tiek ieturēti un pārskaitīti pensiju fondiem. Gada laikā no tūkstoš eiro mēnešalgas kopā sanāk 720 eiro. Tātad apmēram viena mēnešalga pēc visu nodokļu samaksas (uz rokas). Vienu mēnesi gadā Latvijā strādājošais strādā pensiju fondu turētājiem!
Un kas ir pretī? Tukšs solījums, ka gadījumā, ja nebūs lielas ekonomikas/finanšu krīzes un nebūs būtiskas inflācijas, tad, ejot pensijā, jums tiks izmaksāts uzkrātais un varbūt būsiet kaut ko arī nopelnījuši.
Cilvēka darba mūžs līdz pensijai ir kādi 40 - 45 gadi. Šajā laika posmā ar garantiju ik pēc 8 - 10 gadiem būs lielākas vai mazākas ekonomikas un finanšu krīzes, inflācija kaut kādos periodos sasniegs arī divciparu skaitļus, kas padarīs uzkrājumus nevērtīgākus atbilstoši inflācijai.
Pašreizējā finanšu krīze Latvijas gadījumā kopš 2022. gada janvāra naudas uzkrājumus ir padarījusi par 25% nevērtīgākus. Tātad, ja ieguldījumu vērtība vērtspapīros nav pieaugusi par 25%, tad esam cietuši zaudējumus. Patiesībā arī vērtspapīru cenas ir kritušās, turklāt būtiski. 2022. gadā kopējie pensiju fondu zaudējumi no ieguldījumiem bija 880 miljoni eiro.
Vienīgie ieguvēji no 2. pensiju fonda darbības bija un ir pensiju fondu pārvaldītāji, kuri savu komisiju saņem jebkurā gadījumā. Neatkarīgi no tā, vai strādā ar peļņu vai zaudējumiem. Ērts bizness. Peļņa jebkurā gadījumā, neuzņemoties nekādas saistības par ieguldījumu vērtības saglabāšanu.
Nenoteiktībai ar pensiju fondu ieguldījumu nākotnes vērtību noteikšanu ir objektīvs raksturs - tā nav paredzama. Nākotnes ekonomikas attīstības scenāriji nevienam nav zināmi. Var tikai minēt. Tāpat kā loterijā izvēloties 5 laimīgo skaitļu kombināciju. Ir ticamākas un mazāk ticamas varbūtības, un tas arī viss.
Vai ir saprātīgi paļauties tikai uz veiksmi tik būtiskā jautājumā kā uzkrājumi vecumdienu nodrošināšanai? Manuprāt, nav. Ja nav iespējams nodrošināt ieguldījumu saglabāšanās garantiju, tad šādi ieguldījumi nedrīkst būt obligāti.
Tāpēc aicinu izmantot iespēju un nobalsot par brīvprātības principu nodrošināšanu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu veidošanā. Parūpēsimies par savu nākotni!