2. pensiju līmenis. Uzkrājums vecumdienām vai piespiedu loterija?
Aivars Strakšas11.06.2023.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
No katra aprēķinātā darba algas eiro 6% obligātā kārtā tiek ieturēti 2. pensijas līmeņa uzkrājumiem. Sociālās apdrošināšanas iemaksām nav paredzēti atvieglojumi, kā tas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tāpēc no katriem tūkstoš eiro bruto algas (uz papīra) 60 eiro tiek ieturēti un pārskaitīti pensiju fondiem. Gada laikā no tūkstoš eiro mēnešalgas kopā sanāk 720 eiro. Tātad apmēram viena mēnešalga pēc visu nodokļu samaksas (uz rokas). Vienu mēnesi gadā Latvijā strādājošais strādā pensiju fondu turētājiem!
Un kas ir pretī? Tukšs solījums, ka gadījumā, ja nebūs lielas ekonomikas/finanšu krīzes un nebūs būtiskas inflācijas, tad, ejot pensijā, jums tiks izmaksāts uzkrātais un varbūt būsiet kaut ko arī nopelnījuši.
Cilvēka darba mūžs līdz pensijai ir kādi 40 - 45 gadi. Šajā laika posmā ar garantiju ik pēc 8 - 10 gadiem būs lielākas vai mazākas ekonomikas un finanšu krīzes, inflācija kaut kādos periodos sasniegs arī divciparu skaitļus, kas padarīs uzkrājumus nevērtīgākus atbilstoši inflācijai.
Pašreizējā finanšu krīze Latvijas gadījumā kopš 2022. gada janvāra naudas uzkrājumus ir padarījusi par 25% nevērtīgākus. Tātad, ja ieguldījumu vērtība vērtspapīros nav pieaugusi par 25%, tad esam cietuši zaudējumus. Patiesībā arī vērtspapīru cenas ir kritušās, turklāt būtiski. 2022. gadā kopējie pensiju fondu zaudējumi no ieguldījumiem bija 880 miljoni eiro.
Vienīgie ieguvēji no 2. pensiju fonda darbības bija un ir pensiju fondu pārvaldītāji, kuri savu komisiju saņem jebkurā gadījumā. Neatkarīgi no tā, vai strādā ar peļņu vai zaudējumiem. Ērts bizness. Peļņa jebkurā gadījumā, neuzņemoties nekādas saistības par ieguldījumu vērtības saglabāšanu.
Nenoteiktībai ar pensiju fondu ieguldījumu nākotnes vērtību noteikšanu ir objektīvs raksturs - tā nav paredzama. Nākotnes ekonomikas attīstības scenāriji nevienam nav zināmi. Var tikai minēt. Tāpat kā loterijā izvēloties 5 laimīgo skaitļu kombināciju. Ir ticamākas un mazāk ticamas varbūtības, un tas arī viss.
Vai ir saprātīgi paļauties tikai uz veiksmi tik būtiskā jautājumā kā uzkrājumi vecumdienu nodrošināšanai? Manuprāt, nav. Ja nav iespējams nodrošināt ieguldījumu saglabāšanās garantiju, tad šādi ieguldījumi nedrīkst būt obligāti.
Tāpēc aicinu izmantot iespēju un nobalsot par brīvprātības principu nodrošināšanu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu veidošanā. Parūpēsimies par savu nākotni!
Seko mums 
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
