Iesaki rakstu: 
Ušakova un Urbanoviča tandēmam beidzot būtu jāapjēdz, ka Saskaņas centra nespēja tikt valdībā nav kaut kādu „slikto” nacionālo partiju, vai elektorāta – latviešu un krievu tautības vēlētāju – problēma. Tā ir abu vadītā Saskaņas centra problēma, šīs apvienības līderu mazspējas un personīgo ambīciju problēma.
Daiļrunība ir Nila Ušakova stiprā puse. Ja kādam par to vēl bija šaubas, tad pēc sestdien notikušā valodas referenduma Ušakova medijiem sniegtās intervijas, atziņas, komentāri un redzējumi to skaidri ir apliecinājuši. Ušakovs zina, ka nav „pieclatnieks”, Ušakovs neredz referenduma uzvarētājus, un Ušakovs ir pārliecināts, ka krievi „netiek laisti” valdībā. Viņš arī zina, ka Saskaņas centru dēvē par „Kremļa aģentiem” un ka sabiedrību vajag saliedēt, un viņš zina, ka Rīgā ir problēmas, kas jārisina kā krievu, tā latviešu interesēs.
Taisni un saprotami. Kā izbijis žurnālists, runāt Ušakovs prot. Turklāt ne tikai runāt. Viņam ir vēl citas kvalitātes. Viņš atšķirībā no pretrunīgi vērtējamā vecā kaluma „krievu” interešu aizstāvja un parlamenta krēslu krietni nodeldējušā Jāņa Urbanoviča ir arī skaists, gudrs un talantīgs. Ušakovs ir mīlulis. Viņš ir persona, kura kā Saskaņas centra jaunais līderis mediju un varas ietekmes virsotnēs uzjājis baltajā „labā” krieva zirgā. Turklāt gluži kā pasaku „labais” princis Ušakovs uzkāpis arī stikla kalnā un ietrausies Rīgas tronī.
Tāpēc, lūk, viņš ir arī darījis! Viņš ir izkalis Rīgas atslēgas, rīkojis tautai svētkus likteņupes krastā, skrējis maratonu, līdz aiz pārpūles iegūlis slimnīcā.
Vārdu sakot, Ušakovs vismaz ir smagi strādājis visas tautas labā, kamēr Saeimas siltā krēsla deldētājs Urbanovičs to vien darījis, kā runājis. Runājis no parlamenta un citām tribīnēm, izturot stingro opozīcijas līniju valdības pozīcijai, neatkarīgi no tā, kā rokās vara bijusi, vai arī kliedzis par nodarījumiem pret „nelatviešiem”, Parex īpašniekiem, vai kaismīgi aizstāvējis pretrunīgi vērtējamus valsts budžeta grozījumus. Īsāk sakot, Urbanovičs līdz šim par nodokļu maksātāju naudu no Saeimas tribīnes tikai jaucis gaisu un malis tukšus salmus.
Taču, lai kā tur būtu ar abu Saskaņas centra līderu personību kvalitātēm, gan Ušakovam, gan Urbanovičam beidzot būtu jāapjēdz vienkāršais fakts, ka viņi abi - ne kopā, ne atsevišķi - nav spējuši Saskaņas centru aizvest līdz valdības pozīcijas un varas ceļam, kas nodrošinātu vietu koalīcijā un, kas, kā viņi paši saka, ļautu īstenot apvienības programmā skaisti ierakstītos mērķus.
Tāpēc te nevajag runāt par krieviem un latviešiem, par sabiedrības saliedētību vai tās graušanu, latviskā vai krieviskā nicināšanu. Abiem U – Ušakovam un Urbanovičam - vajag izkāpt no aizspogulijas, kuru viņi sev radījuši. Vajag vienkāršo, tikai to, lai Saskaņas centrā atrodas profesionāli līderi ar kompetenci, ar izpratni un vēlmi saliedēt sabiedrību, nevis to šķelt ar muļķīgām provokācijām.
Kamēr abi Saskaņas centra līderi Ušakovs un Urbanovičs, un šīs apvienības biedru vairākums neapjēgs, ka Saskaņas centra neesamība valdībā ir viņu pašu problēma, nevis latviešu-nelatviešu, krievu vai cittautiešu problēma, tikmēr arī rezultātu nebūs. Citādi sakot, tas, ka Saskaņas centrs kopš apvienības izveidošanas nav ticis pie varas, ir viņu pašu kompetences, profesionalitātes un politiskās gribas problēma, kā arī iekšējo un publiski radīto intrigu problēma, dzīvojot kaut kāda pašu radītu latviešu-krievu identitāšu aizspogulijā.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
