Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tik tālu nu brīvā Latvijā esam nonākuši, ka padomju laika karjeristus un okupantu pakalpiņus pat nedrīkstam nosaukt par kolaborantiem, jo tā riskējam tapt sodīti par neslavas celšanu. Piebildīšu, ka tāds notikumu attīstības scenārijs ir vairāk nekā reāls, jo, kā izrādās, kolaboranti sastopami arī it kā ļoti cienījamās tiesnešu mantijas nēsātāju aprindās.

Ja kāds grib pamēģināt Latvijas tiesu e-pakalpojumu vietnē sameklēt kādu spriedumu, izmantojot atslēgas vārdu  "kolaborants", parādīsies tikai viens ieraksts. Tas būs tas pats Zemgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru tika noraidīta Jura un Veras Laizānu prasība pret vēsturnieku Gati Liepiņu par publicēto ziņu atzīšanu par nepatiesām un mantiskās atlīdzības piedzīšanu. Gods un slava Aizkraukles tiesu nama tiesnešiem Belickai, Lenšam un Skudrai, tikai viņu taisnīgā verdikta ēnā nepelnīti aizmirsts palicis pirmās instances tiesas tiesnesis Arnis Naglis, kurš pirms tam bija spriedis pilnīgi pretēji…

Pēc advokāta un tiesneša "saspēles" top vēsturniekam nelabvēlīgs spriedums

Ogres rajona tiesā Jura un Veras Laizānu prasība pret vēsturnieku Gati Liepiņu par viņa publikācijā "Ogres kolaboranta slavināšana", kurā viņš par kolaborantu bija nodēvējis PSRS Iekšlietu sistēmas darbinieku Vladislavu Laizānu, tika skatīta gandrīz divus gadus – no 2016. gada 2. marta līdz 2018. gada 13. februārim. Lietu skatīja Arnis Naglis, kuru nemaz nemulsināja apstāklis, ka prasītājus pārstāv advokāts Igors Zvirbulis – viņa bijušais kolēģis no milicijas laikiem. Tiesnesis, kurš citreiz no lietas skatīšanas atsakās pat niecīgāka iemesla dēļ, šoreiz bija nelokāmi gatavs pats spriest taisnīgu tiesu.

Tiesas process vainagojās ar Vladislava Laizāna dēla un atraitnes prasības gandrīz pilnīgu apmierināšanu. Par nepatiesām tika atzītas septiņas no astoņām ziņām, ko pirmās instances tiesa vēsturniekam lika atsaukt. Bez tam Gatim Liepiņam saskaņā ar tiesneša Arņa Nagļa spriedumu katram prasītājam kompensācijā bija jāizmaksā pa apaļam tūkstotim eiro, bet vēl vienu tūkstoti jāziedo viņu tiesāšanās izdevumu segšanai, tostarp 600 eiro – par advokāta pakalpojumiem.

Protams, ka vēsturniekam, kurš šo tiesneša Arņa Nagļa spriedumu novērtēja kā klaju vēršanos pret vārda brīvību, neatlika nekas cits, kā vērsties Zemgales apgabaltiesā ar apelācijas sūdzību. Ja uzmanīgāk palasa otrās instances tiesas spriedumu, kas bija pilnīgi pretējs, Zemgales apgabaltiesas tiesneši sava kolēģa darbā atraduši daudz kļūdu un nepilnību.

Piemēram, tiesneša Nagļa spriedums nesaturot analīzi, vai teksts, ko prasītāji uzskata par godu un cieņu aizskarošu ziņu, ir ziņa vai viedoklis, pilnīgi bez jebkāda pamatojuma par ziņu (nevis viedokli) atzīstot visus prasības pieteikumā norādītos raksta fragmentus. Viņš pat nav argumentējis, kāpēc raksta fragmenti atzīstami par ziņām.

Vēsturnieka publikācijā ir ne tikai viedoklis, bet arī ziņas, turklāt par tām Gatis Liepiņš tiesai bija iesniedzis attiecīgus pierādījumus, tikai tiesnesis Naglis nepamatoti atzinis, ka to neesot. Tiesas pienākums ir izvērtēt, cik samērīgs ir vārda brīvības ierobežojums, aizsargājot personas godu un cieņu. Kā secināja Zemgales apgabaltiesa, arī to Arnis Naglis nav izdarījis.

Lai tiesnesim būtu vieglāk viedokli atzīt par ziņu, savu roku acīmredzami pielicis prasības pieteikuma autors, kas šajā gadījumā visdrīzāk bija advokāts Zvirbulis. Viņš bija iemanījies prasības pieteikumā no vēsturnieka Liepiņa publikācijas iekļaut vairākus nepilnīgus citātus, bet bez izlaistajiem vārdiem krasi mainījās to jēga un saturs.

Piemēram: "Vārdu - "aiz neuzmanības" - neiekļaušana prasības pieteikumā un spriedumā teikumā, kurš atzīts par godu un cieņu aizskarošu, rada situāciju, ka minētais teksts ir mākslīgi padarīts par nepatiesu ziņu saturošu, no tā izraujot tieši tos divus vārdus, kas precīzi norāda uz notikušā apstākļiem – ka Vladislavs Laizāns ir ticis notiesāts nevis par slepkavību ar iepriekšēju nodomu, bet gan par to, ka Laizāns ir "neuzmanības dēļ nogalinājis biedru"". Tādu piemēru bija vairāki, bet vai tad tiesnesim Arnim Naglim nebija pašam jāpārliecinās, kas īsti rakstīts vēsturnieka publikācijā?

Var priecāties un sist plaukstiņas, ka taisnība tomēr uzvarēja – Zemgales apgabaltiesa Laizānu prasību noraidīja. Prasītāji vēl iesniedza sūdzību Augstākās tiesas Senātam, bet tas lēma par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. Neatbildēts paliek jautājums – kāpēc tik greizi lēma pirmās instances tiesnesis Arnis Naglis?

Šī raksta autoram bijusi tā nelaime piedalīties veselās trijās civillietās, kuras izskatīja tiesnesis Naglis. Diemžēl, bet nevienā no tām viņš nav izticis bez neizskaidrojamiem lēmumiem un kļūdām. Vienu no saviem spriedumiem, kuru pēc tam atcēla Rīgas apgabaltiesa, tiesnesis Arnis Naglis pamatoja ar "iekšējo pārliecību", "tiesisko apziņu" un "dzīvē gūtiem novērojumiem". Varbūt vērts papētīt, kāda varētu būt Arņa Nagļa iekšējā pārliecība, tiesiskā apziņa un ko viņš savā dzīvē varēja novērot?

Žilbinoša padomju laika karjera – pēc 8 gadiem jau deputāts un tautas tiesnesis

Lai arī esmu žurnālists, man gluži kā G. Liepiņam arī ir vēsturnieka diploms un kaut kādas iemaņas atrast, apkopot un analizēt faktus. Pat neizejot no mājām, iespējams uzzināt gana daudz interesantas informācijas par Arni Nagli.

Par tiesnesi, kas uzskata, ka ir nepieļaujami saukt par kolaborantu cilvēku, kurš 1949. gadā, vien dažus mēnešus pēc tam, kad padomju okupācijas vara vienas nakts laikā deportēja uz Sibīriju vairāk nekā 40 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, izvēlējās uzsākt dienestu represīvā struktūrā, vairākus gadus strādāja GULAGa nometnēs, bet pēc atgriešanās Latvijā tika iecelts augstos amatos Ogres un Viļakas milicijas nodaļās. Kāpēc brīvās, neatkarīgās un demokrātiskās Latvijas Republikas tiesnesis lēma tieši tā? Varbūt tāpēc, ka viņa paša biogrāfijā saskatāmas zināmas paralēles ar spriedumā minēto kolaborantu?

Vecākā ziņa, ko atradu par A. Nagli, liecina, ka 1975. gadā viņš ne tikai mācījās Ogres vidusskolā, bet arī bija skolas komjaunatnes komitejas loceklis. Nākamajā gadā tas pats Naglis jau kļuvis par Ogres vidusskolas komjaunatnes organizācijas sekretāru. Pēc vidusskolas Arnis Naglis studēja P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, ko absolvēja 1981. gadā, bet jau no 1980. gada viņš strādāja Ogres rajona Iekšlietu daļā, bija Sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļas inspektors.

Nākamajos gados inspektors Naglis, kura nodaļu tā laika cilvēkiem vieglāk atpazīt pēc abreviatūras krievu valodā ОБХСС, cītīgi strādāja. Darba viņam nav trūcis – te jāierosina krimināllieta pret Ķeipenes patērētāju biedrības veikala Nr. 7 vadītāju, jo atrasti paslēpti pārtikas produkti 392 rubļu vērtībā, tad krimināllietu pret Ķeguma patērētāju biedrības veikala Nr. 5 vadītāju, jo taras noliktavā bija paslēptas 20 pudeles liķiera "Moka", septiņi kilogrami konfekšu "Vēsma" un tikpat daudz arī "Allegro", turklāt pārdošanā nebija izlikts degvīns. Ogres patērētāju biedrības veikalā Nr. 2 atrastas paslēptas preces par 161 rubli, bet vadītāja taisnojusies, ka tās esot atstātas veikala darbiniekiem, kuri par tām vēl neesot samaksājuši. No 12 pārbaudītajiem veikaliem tādi pārkāpumi konstatēti piecos.

Jaunākā gadagājuma cilvēki droši vien nesaprot, kāpēc veikalā jāslēpj preces? Mūžīgais deficīts bija okupācijas režīmam raksturīga iezīme. Starp citu, tādos "noziegumos" pieķertos tirdzniecības darbiniekus padomju tiesas nesaudzēja. Man prātā iespiedusies 20 gadus sena saruna ar vienu no inspektora Nagļa pieķertajām prečzinēm, kurai septiņus gadus nācās pavadīt ieslodzījumā, lai arī mājās palika mazi bērni…

Milicijas inspektoram Arnim Naglim spekulantu un sociālistiskā īpašuma izlaupītāju ķeršanā veicās tik raženi, ka, piemēram, 1983. gada pirmajā pusē viņam bija otrais labākais rezultāts visā Padomju Latvijā! Tādas jaudas rezultātā viņa pārstāvētās nodaļas atklāto noziegumu procents esot pat divkāršojies…

1985. gadā milicijas vecākais leitnants Arnis Naglis jau iecelts Sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļas priekšnieka amatā, bet 1986. gadā par viņa padoto kļuva kāds… inspektors Igors Zvirbulis. Jā, tas pats Zvirbulis, kurš tagad ir advokāts un nereti arī procesa dalībnieks lietās, ko skata tiesnesis Naglis. Igors Zvirbulis, dienēdams Ogres rajona Iekšlietu daļā, bija tās Komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs, bet pēc tam arī Latvijas Komunistiskās partijas biedrs, tieši tāpat, kā viņa priekšnieks…

Milicis Arnis Naglis pa to laiku karjeru veidoja arī citā virzienā, 1987. gadā viņš bija arī Ogres rajona padomes deputāts, turklāt šajā padomē ieņēma Sociālistiskās likumības un sabiedriskās kārtības sargāšanas pastāvīgās komisijas priekšsēdētāja amatu. Šim amatam savi pienākumi, tā, piemēram, rajona padomes sesijā Naglis uzstājās ar ziņojumu "Par pasākumiem sociālistiskā īpašuma saglabāšanā rajona saimniecībās, pildot PSKP XXVII kongresa lēmumus".

Ļoti nozīmīgs Arņa Nagļa karjerā bija 1988. gads, kad viņš tikai 31 gada vecumā nolēma sev iegūt tautas tiesneša amatu. Toreiz tiesnešus vēlēja iedzīvotāji, tāpēc pirms vēlēšanām Naglim ļoti daudzas reizes bija jādodas tikties ar viņiem. Šajos pasākumos viņu vienmēr pavadīja un rekomendēja biedri no komunistiskās partijas, kuri pārliecinoši lūdza vēlētājus "…parādīt savu uzticību Tautas tiesas tautas tiesneša kandidātam Arnim Naglim vēlēšanu dienā”.

Ogres rajona Tautas tiesas tautas tiesneša vēlēšanas, kas notika 1988. gada 7. augustā, Naglim atnesa gaidīto soģa amatu, turklāt ļoti pārliecinoši. Kā jau padomju okupācijas gados mēdza būt, par Arni Staņislava d. Nagli novēlēja 99,91 procents vēlētāju.

Katram savi skeleti. Tiesnesim Naglim – ar segvārdu "Slaviks"

Nav izslēgts, ka uzreiz pēc neatkarības atgūšanas Latvijas tiesnešu saimē ogrēnietim līdzīgu personāžu netrūka, tomēr ir viens apstāklis, kas Arni Nagli viņa cunftē padara unikālu, – tā ir tā dēvētajos "čekas maisos" atrastā Valsts drošības komitejas (VDK) aģenta kartīte uz viņa vārda.

2019. gada janvārī, kad informācija par to tika publiskota, pats Naglis ar Tiesu administrācijas starpniecību to komentēja kā lielu un nepatīkamu pārsteigumu. Viņš arī apgalvoja, ka nekad un nekādā formā neesot sadarbojies ar VDK. Kartīte, kurā Naglim dots segvārds "Slaviks", esot noformēta bez viņa, jo laikā, kad tas izdarīts (1990. gada 2. martā), tiesnesis nemaz nevarējis būt savervēts, jo atradies savā dzīvesvietā ar pēc traumas ieģipsētu kāju. Labs joks, vai ne? It kā VDK darbiniekam būtu bijis liegts kādu "apciemot" viņa mājoklī…

Kritiku neiztur arī tiesneša apgalvojums, ka viņam tādas aģenta kartītes eksistence varētu būt bijis pārsteigums. Kā izrādās, jau 1994. gadā, kad Arnis Naglis bija ievēlēts par Ogres domes deputātu, pašvaldībai tika ziņots, ka viņš varētu būt VDK aģents. Naglis toreiz izvēlējies bez lieka trokšņa atteikties no deputāta mandāta. Tieslietu ministrijas Personālvadības departamentam par A. Nagļa VDK aģenta kartīti Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ziņojis 2002. gada novembrī, bet arī tā atstāta bez vajadzīgās uzmanības.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns paudis, ka tiesnesim Naglim vienkārši paveicies, jo likumā ir robs. Uzdevums pārbaudīt ziņas par tiesnešiem Totalitārisma seku dokumentēšanas centra pārraudzītajos "čekas maisos" esot spēkā kopš 1994. gada. Naglis par tiesnesi sācis strādāt agrāk, un, visticamāk, šī apstākļa dēl pārbaude par viņu neesot notikusi.

Likums par tiesu varu nosaka, ka par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.

Tas nozīmē, ka šobrīd Arnis Naglis nekādā gadījumā nevarētu kļūt par tiesnesi. Toties, ja tu jau esi kļuvis par tiesnesi, tad VDK aģenta statuss neliedz tev darbu turpināt.

Protams, likums nosaka, ka tiesnesim jābūt nevainojamai reputācijai. Laikam jau Slavikam, atvainojos – Arnim Naglim ir īpaša izpratne par tiesneša reputāciju, ja reiz viņš pat nedomā vismaz tiesā pierādīt, ka nav sadarbojies ar VDK. Bet varbūt viņam ir pamats baidīties to darīt?

Novērtē šo rakstu:

141
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...

21

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

FotoPirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Lasīt visu...

21

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

FotoIerobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Lasīt visu...

6

Hunta, sargies buntavnieka!

FotoSāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Lasīt visu...

18

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

FotoAr apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Lasīt visu...

21

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

FotoArvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
Lasīt visu...

21

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

FotoDivu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap koronavīrusa tēmu, — laikmetā, kad informācija ir tik pieejama kā nekad, jāatceras itāļu teiciens: “Idiotu māte vienmēr ir gaidībās.”
Lasīt visu...

18

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

FotoPieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek uzlikts jauns, nesamērīgs slogs - viņiem zeme jāizpērk par 100% no kadastrālās vērtības, lai gan vidējā vērtība šiem zemes gabaliem ir 30% no kadastra. Saeimas “Saskaņas” frakcija uzskata šādu pieeju piespiedu nomas attiecību izbeigšanai par netaisnīgu un balsoja pret šo likumu.
Lasīt visu...

18

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

Foto29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Grozījumu izstrādāšanas formālais nolūks – sakārtot attiecības starp zemes un būvju, ēku un dzīvokļu īpašniekiem tā sauktā piespiedu dalītā īpašuma gadījumā. Valsts šīs attiecības visai neveiksmīgi mēģina kārtot jau daudzu gadu garumā, ir vairākkārt ticis grozīts likums, kā arī pieņemti vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuriem vismaz teorijā būtu jābūt kā bākām likumdevējam jauna regulējuma izstrādē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts...

Foto

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc...

Foto

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

Labas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts...

Foto

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir...

Foto

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās...

Foto

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus...

Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....