Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tik tālu nu brīvā Latvijā esam nonākuši, ka padomju laika karjeristus un okupantu pakalpiņus pat nedrīkstam nosaukt par kolaborantiem, jo tā riskējam tapt sodīti par neslavas celšanu. Piebildīšu, ka tāds notikumu attīstības scenārijs ir vairāk nekā reāls, jo, kā izrādās, kolaboranti sastopami arī it kā ļoti cienījamās tiesnešu mantijas nēsātāju aprindās.

Ja kāds grib pamēģināt Latvijas tiesu e-pakalpojumu vietnē sameklēt kādu spriedumu, izmantojot atslēgas vārdu  "kolaborants", parādīsies tikai viens ieraksts. Tas būs tas pats Zemgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru tika noraidīta Jura un Veras Laizānu prasība pret vēsturnieku Gati Liepiņu par publicēto ziņu atzīšanu par nepatiesām un mantiskās atlīdzības piedzīšanu. Gods un slava Aizkraukles tiesu nama tiesnešiem Belickai, Lenšam un Skudrai, tikai viņu taisnīgā verdikta ēnā nepelnīti aizmirsts palicis pirmās instances tiesas tiesnesis Arnis Naglis, kurš pirms tam bija spriedis pilnīgi pretēji…

Pēc advokāta un tiesneša "saspēles" top vēsturniekam nelabvēlīgs spriedums

Ogres rajona tiesā Jura un Veras Laizānu prasība pret vēsturnieku Gati Liepiņu par viņa publikācijā "Ogres kolaboranta slavināšana", kurā viņš par kolaborantu bija nodēvējis PSRS Iekšlietu sistēmas darbinieku Vladislavu Laizānu, tika skatīta gandrīz divus gadus – no 2016. gada 2. marta līdz 2018. gada 13. februārim. Lietu skatīja Arnis Naglis, kuru nemaz nemulsināja apstāklis, ka prasītājus pārstāv advokāts Igors Zvirbulis – viņa bijušais kolēģis no milicijas laikiem. Tiesnesis, kurš citreiz no lietas skatīšanas atsakās pat niecīgāka iemesla dēļ, šoreiz bija nelokāmi gatavs pats spriest taisnīgu tiesu.

Tiesas process vainagojās ar Vladislava Laizāna dēla un atraitnes prasības gandrīz pilnīgu apmierināšanu. Par nepatiesām tika atzītas septiņas no astoņām ziņām, ko pirmās instances tiesa vēsturniekam lika atsaukt. Bez tam Gatim Liepiņam saskaņā ar tiesneša Arņa Nagļa spriedumu katram prasītājam kompensācijā bija jāizmaksā pa apaļam tūkstotim eiro, bet vēl vienu tūkstoti jāziedo viņu tiesāšanās izdevumu segšanai, tostarp 600 eiro – par advokāta pakalpojumiem.

Protams, ka vēsturniekam, kurš šo tiesneša Arņa Nagļa spriedumu novērtēja kā klaju vēršanos pret vārda brīvību, neatlika nekas cits, kā vērsties Zemgales apgabaltiesā ar apelācijas sūdzību. Ja uzmanīgāk palasa otrās instances tiesas spriedumu, kas bija pilnīgi pretējs, Zemgales apgabaltiesas tiesneši sava kolēģa darbā atraduši daudz kļūdu un nepilnību.

Piemēram, tiesneša Nagļa spriedums nesaturot analīzi, vai teksts, ko prasītāji uzskata par godu un cieņu aizskarošu ziņu, ir ziņa vai viedoklis, pilnīgi bez jebkāda pamatojuma par ziņu (nevis viedokli) atzīstot visus prasības pieteikumā norādītos raksta fragmentus. Viņš pat nav argumentējis, kāpēc raksta fragmenti atzīstami par ziņām.

Vēsturnieka publikācijā ir ne tikai viedoklis, bet arī ziņas, turklāt par tām Gatis Liepiņš tiesai bija iesniedzis attiecīgus pierādījumus, tikai tiesnesis Naglis nepamatoti atzinis, ka to neesot. Tiesas pienākums ir izvērtēt, cik samērīgs ir vārda brīvības ierobežojums, aizsargājot personas godu un cieņu. Kā secināja Zemgales apgabaltiesa, arī to Arnis Naglis nav izdarījis.

Lai tiesnesim būtu vieglāk viedokli atzīt par ziņu, savu roku acīmredzami pielicis prasības pieteikuma autors, kas šajā gadījumā visdrīzāk bija advokāts Zvirbulis. Viņš bija iemanījies prasības pieteikumā no vēsturnieka Liepiņa publikācijas iekļaut vairākus nepilnīgus citātus, bet bez izlaistajiem vārdiem krasi mainījās to jēga un saturs.

Piemēram: "Vārdu - "aiz neuzmanības" - neiekļaušana prasības pieteikumā un spriedumā teikumā, kurš atzīts par godu un cieņu aizskarošu, rada situāciju, ka minētais teksts ir mākslīgi padarīts par nepatiesu ziņu saturošu, no tā izraujot tieši tos divus vārdus, kas precīzi norāda uz notikušā apstākļiem – ka Vladislavs Laizāns ir ticis notiesāts nevis par slepkavību ar iepriekšēju nodomu, bet gan par to, ka Laizāns ir "neuzmanības dēļ nogalinājis biedru"". Tādu piemēru bija vairāki, bet vai tad tiesnesim Arnim Naglim nebija pašam jāpārliecinās, kas īsti rakstīts vēsturnieka publikācijā?

Var priecāties un sist plaukstiņas, ka taisnība tomēr uzvarēja – Zemgales apgabaltiesa Laizānu prasību noraidīja. Prasītāji vēl iesniedza sūdzību Augstākās tiesas Senātam, bet tas lēma par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. Neatbildēts paliek jautājums – kāpēc tik greizi lēma pirmās instances tiesnesis Arnis Naglis?

Šī raksta autoram bijusi tā nelaime piedalīties veselās trijās civillietās, kuras izskatīja tiesnesis Naglis. Diemžēl, bet nevienā no tām viņš nav izticis bez neizskaidrojamiem lēmumiem un kļūdām. Vienu no saviem spriedumiem, kuru pēc tam atcēla Rīgas apgabaltiesa, tiesnesis Arnis Naglis pamatoja ar "iekšējo pārliecību", "tiesisko apziņu" un "dzīvē gūtiem novērojumiem". Varbūt vērts papētīt, kāda varētu būt Arņa Nagļa iekšējā pārliecība, tiesiskā apziņa un ko viņš savā dzīvē varēja novērot?

Žilbinoša padomju laika karjera – pēc 8 gadiem jau deputāts un tautas tiesnesis

Lai arī esmu žurnālists, man gluži kā G. Liepiņam arī ir vēsturnieka diploms un kaut kādas iemaņas atrast, apkopot un analizēt faktus. Pat neizejot no mājām, iespējams uzzināt gana daudz interesantas informācijas par Arni Nagli.

Par tiesnesi, kas uzskata, ka ir nepieļaujami saukt par kolaborantu cilvēku, kurš 1949. gadā, vien dažus mēnešus pēc tam, kad padomju okupācijas vara vienas nakts laikā deportēja uz Sibīriju vairāk nekā 40 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, izvēlējās uzsākt dienestu represīvā struktūrā, vairākus gadus strādāja GULAGa nometnēs, bet pēc atgriešanās Latvijā tika iecelts augstos amatos Ogres un Viļakas milicijas nodaļās. Kāpēc brīvās, neatkarīgās un demokrātiskās Latvijas Republikas tiesnesis lēma tieši tā? Varbūt tāpēc, ka viņa paša biogrāfijā saskatāmas zināmas paralēles ar spriedumā minēto kolaborantu?

Vecākā ziņa, ko atradu par A. Nagli, liecina, ka 1975. gadā viņš ne tikai mācījās Ogres vidusskolā, bet arī bija skolas komjaunatnes komitejas loceklis. Nākamajā gadā tas pats Naglis jau kļuvis par Ogres vidusskolas komjaunatnes organizācijas sekretāru. Pēc vidusskolas Arnis Naglis studēja P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, ko absolvēja 1981. gadā, bet jau no 1980. gada viņš strādāja Ogres rajona Iekšlietu daļā, bija Sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļas inspektors.

Nākamajos gados inspektors Naglis, kura nodaļu tā laika cilvēkiem vieglāk atpazīt pēc abreviatūras krievu valodā ОБХСС, cītīgi strādāja. Darba viņam nav trūcis – te jāierosina krimināllieta pret Ķeipenes patērētāju biedrības veikala Nr. 7 vadītāju, jo atrasti paslēpti pārtikas produkti 392 rubļu vērtībā, tad krimināllietu pret Ķeguma patērētāju biedrības veikala Nr. 5 vadītāju, jo taras noliktavā bija paslēptas 20 pudeles liķiera "Moka", septiņi kilogrami konfekšu "Vēsma" un tikpat daudz arī "Allegro", turklāt pārdošanā nebija izlikts degvīns. Ogres patērētāju biedrības veikalā Nr. 2 atrastas paslēptas preces par 161 rubli, bet vadītāja taisnojusies, ka tās esot atstātas veikala darbiniekiem, kuri par tām vēl neesot samaksājuši. No 12 pārbaudītajiem veikaliem tādi pārkāpumi konstatēti piecos.

Jaunākā gadagājuma cilvēki droši vien nesaprot, kāpēc veikalā jāslēpj preces? Mūžīgais deficīts bija okupācijas režīmam raksturīga iezīme. Starp citu, tādos "noziegumos" pieķertos tirdzniecības darbiniekus padomju tiesas nesaudzēja. Man prātā iespiedusies 20 gadus sena saruna ar vienu no inspektora Nagļa pieķertajām prečzinēm, kurai septiņus gadus nācās pavadīt ieslodzījumā, lai arī mājās palika mazi bērni…

Milicijas inspektoram Arnim Naglim spekulantu un sociālistiskā īpašuma izlaupītāju ķeršanā veicās tik raženi, ka, piemēram, 1983. gada pirmajā pusē viņam bija otrais labākais rezultāts visā Padomju Latvijā! Tādas jaudas rezultātā viņa pārstāvētās nodaļas atklāto noziegumu procents esot pat divkāršojies…

1985. gadā milicijas vecākais leitnants Arnis Naglis jau iecelts Sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļas priekšnieka amatā, bet 1986. gadā par viņa padoto kļuva kāds… inspektors Igors Zvirbulis. Jā, tas pats Zvirbulis, kurš tagad ir advokāts un nereti arī procesa dalībnieks lietās, ko skata tiesnesis Naglis. Igors Zvirbulis, dienēdams Ogres rajona Iekšlietu daļā, bija tās Komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs, bet pēc tam arī Latvijas Komunistiskās partijas biedrs, tieši tāpat, kā viņa priekšnieks…

Milicis Arnis Naglis pa to laiku karjeru veidoja arī citā virzienā, 1987. gadā viņš bija arī Ogres rajona padomes deputāts, turklāt šajā padomē ieņēma Sociālistiskās likumības un sabiedriskās kārtības sargāšanas pastāvīgās komisijas priekšsēdētāja amatu. Šim amatam savi pienākumi, tā, piemēram, rajona padomes sesijā Naglis uzstājās ar ziņojumu "Par pasākumiem sociālistiskā īpašuma saglabāšanā rajona saimniecībās, pildot PSKP XXVII kongresa lēmumus".

Ļoti nozīmīgs Arņa Nagļa karjerā bija 1988. gads, kad viņš tikai 31 gada vecumā nolēma sev iegūt tautas tiesneša amatu. Toreiz tiesnešus vēlēja iedzīvotāji, tāpēc pirms vēlēšanām Naglim ļoti daudzas reizes bija jādodas tikties ar viņiem. Šajos pasākumos viņu vienmēr pavadīja un rekomendēja biedri no komunistiskās partijas, kuri pārliecinoši lūdza vēlētājus "…parādīt savu uzticību Tautas tiesas tautas tiesneša kandidātam Arnim Naglim vēlēšanu dienā”.

Ogres rajona Tautas tiesas tautas tiesneša vēlēšanas, kas notika 1988. gada 7. augustā, Naglim atnesa gaidīto soģa amatu, turklāt ļoti pārliecinoši. Kā jau padomju okupācijas gados mēdza būt, par Arni Staņislava d. Nagli novēlēja 99,91 procents vēlētāju.

Katram savi skeleti. Tiesnesim Naglim – ar segvārdu "Slaviks"

Nav izslēgts, ka uzreiz pēc neatkarības atgūšanas Latvijas tiesnešu saimē ogrēnietim līdzīgu personāžu netrūka, tomēr ir viens apstāklis, kas Arni Nagli viņa cunftē padara unikālu, – tā ir tā dēvētajos "čekas maisos" atrastā Valsts drošības komitejas (VDK) aģenta kartīte uz viņa vārda.

2019. gada janvārī, kad informācija par to tika publiskota, pats Naglis ar Tiesu administrācijas starpniecību to komentēja kā lielu un nepatīkamu pārsteigumu. Viņš arī apgalvoja, ka nekad un nekādā formā neesot sadarbojies ar VDK. Kartīte, kurā Naglim dots segvārds "Slaviks", esot noformēta bez viņa, jo laikā, kad tas izdarīts (1990. gada 2. martā), tiesnesis nemaz nevarējis būt savervēts, jo atradies savā dzīvesvietā ar pēc traumas ieģipsētu kāju. Labs joks, vai ne? It kā VDK darbiniekam būtu bijis liegts kādu "apciemot" viņa mājoklī…

Kritiku neiztur arī tiesneša apgalvojums, ka viņam tādas aģenta kartītes eksistence varētu būt bijis pārsteigums. Kā izrādās, jau 1994. gadā, kad Arnis Naglis bija ievēlēts par Ogres domes deputātu, pašvaldībai tika ziņots, ka viņš varētu būt VDK aģents. Naglis toreiz izvēlējies bez lieka trokšņa atteikties no deputāta mandāta. Tieslietu ministrijas Personālvadības departamentam par A. Nagļa VDK aģenta kartīti Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ziņojis 2002. gada novembrī, bet arī tā atstāta bez vajadzīgās uzmanības.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns paudis, ka tiesnesim Naglim vienkārši paveicies, jo likumā ir robs. Uzdevums pārbaudīt ziņas par tiesnešiem Totalitārisma seku dokumentēšanas centra pārraudzītajos "čekas maisos" esot spēkā kopš 1994. gada. Naglis par tiesnesi sācis strādāt agrāk, un, visticamāk, šī apstākļa dēl pārbaude par viņu neesot notikusi.

Likums par tiesu varu nosaka, ka par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.

Tas nozīmē, ka šobrīd Arnis Naglis nekādā gadījumā nevarētu kļūt par tiesnesi. Toties, ja tu jau esi kļuvis par tiesnesi, tad VDK aģenta statuss neliedz tev darbu turpināt.

Protams, likums nosaka, ka tiesnesim jābūt nevainojamai reputācijai. Laikam jau Slavikam, atvainojos – Arnim Naglim ir īpaša izpratne par tiesneša reputāciju, ja reiz viņš pat nedomā vismaz tiesā pierādīt, ka nav sadarbojies ar VDK. Bet varbūt viņam ir pamats baidīties to darīt?

Novērtē šo rakstu:

145
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...