3 iemesli, kāpēc izvēlēties INDEXO banku, un 5 iemesli, kāpēc ne
Kārlis Blūmentāls30.08.2024.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ darbu uzsāka jauna banka - INDEXO. Tā ir mūsu pašu - latviešu izveidota un darbināta (ne zviedru, ne lietuviešu, ne amerikāņu) banka, kas savu debiju piesaka ar skaļu saukli "BEIDZOT BANKA par kuru var teikt beidzot". Tātad solījums ir - būt labākiem par citiem. Bet vai tā ir? Šodiena varbūt nav īstā diena, lai izdarītu pamatīgus secinājumus, taču nekas nav tik spēcīgs kā pirmais iespaids, tāpēc šoreiz par pirmajiem iespaidiem un secinājumiem - kas INDEXO ir labi un kas slikti.
Kāpēc izvēlēties INDEXO?
Lai palīdzētu veicināt konkurenci
Sākumā gribēju rakstīt "jo tā ir latviešu banka", bet sapratu, ka tas ir diezgan švaks arguments. Mēs dzīvojam mežonīgajā kapitālismā, nevis, lai atbalstītu "made in Latvia", jo tas klientiem īsti neko nedod. Un ieguvums šeit ir - INDEXO ir jauna banka, kas notekti palielinās konkurenci, bet konkurence ir laba lieta, kas veicina labāku piedāvājumu visiem.
2.75% krājkonts, no kura jebkurā laikā var izņemt naudu bez brīdināšanas *
Jā, jā, zinu, ka tieši šādu pakalpojumu piedāvā Swedbank ar nosaukumu "krājrīks" un 2.5% likmi, taču INDEXO piedāvātā likme ir drusku labāka. Šāda veida krājkonti ir lielisks instruments kā ļaut naudai vismaz kaut ko nopelnīt, neriskējot izdevumiem vai nepieejamību momentā, kad naudu savajagas pēkšņi.
INDEXO "krājkases" tāpat kā Swedbank "krājrīks" ļauj izņemt naudu jebkurā sekundē, neko nebrīdinot iepriekš un bez soda sankcijām.
* Tikai mazas summas, skatīt zemāk par problēmām ar limitiem.
Karte, kas ļauj izņemt naudu 3 reizes mēnesī, bez komisijas, *jebkurā* bankomātā
Iespēja lietot jebkuru bankomātu eirozonā ir lieliska. Protams, šis nenozīmē skaidras naudas izņemšanu bez limita, jo gan pašā bankā, gan bankomātos vienmēr ir noteikti iekšējie limiti, taču šis noteikti ir labāks piedāvājums par SEB, kas bez komisijas ļauj izņemt tikai 600€ mēnesī un tikai noteiktos bankomātos. No otras puses, ja skaidro naudu izņem mazās porcijās un tikai savas bankas bankomātos, tad šis piedāvājums nebūs tik labs, jo virs 3 reizēm INDEXO sāks iekasēt pamatīgu komisiju. Tāpat jāatceras, ka ārzemju bankomātos mēdz būt no bankas neatkarīgas papildu komisijas un no Eurocash lohotrona INDEXO karte neizglābs.
Starp citu, INDEXO karte ir Visa, kas ir retums, jo gandrīz visas pārējās bankas andelē MasterCard.
Kāpēc NEizvēlēties INDEXO?
Banka drusku tur klientus par muļķiem, nav iespējams brīvi rīkoties ar savu naudu (5000 € limits)
Normālu dienas limitu automātiski laikam piedāvā tikai Citadele (tur tas laikam bija 250 000€). Ar pārējām bankām šī vienmēr ir problēma. Klienti tiek turēti par muļķiem, jo banka labāk zina, kas tev ir droši un pareizi.
INDEXO klientu servisa čatā solītā iespēja viegli palielināt limitu aplikācijā līdz, piemēram, 50 000 € izrādījās meli, jo parādās uzraksts, ka jāgaida 24h - stabili pieejamā summa ir nieka 5000 €. Tātad, ja ieliki bankā 10 000 € un pēkšņi vajag izņemt visu naudu - gaidi diennakti. Bet ko, ja piedāvājums akciju tirgū vai cita iespēja pa to laiku būs zudusi? Kam tas der?
Maksājumu karte ir ļoti dārga - 2.99 € mēnesī
Šis noteikti būs dārgāk nekā vairumā citu banku. Jēga izvēlēties "Zelta" plānu ir tikai tad, ja iespēja izņemt skaidru naudu 3 reizes mēnesī jebkurā eirozonas bankomātā bez komisijas ir būtiska. Starp citu, tieši to pašu piedāvā vācu banka N26, tikai bez kartes maksas (tiesa, tikai ar virtuālu karti).
Nav normālas internetbankas, ko var lietot datorā
Aplikācija ir labi, taču man patīk strādāt ar bankām pārlūkprogrammā, jo tā ir vieglāk, piemēram, aizpildīt rekvizītus, nokopēt konta numurus no rēķiniem utt. Šobrīd šādu iespēju INDEXO mājas lapā atrast nevar. Vai šī būs banka tikai ekrāna glāstītājiem?
Depozīta likme 4% nav iedvesmojoša, par izņemšanu pirms laika sods 1%
Depozīta piedāvājums INDEXO ir diezgan vājš. It kā procentu likme nav slikta, taču jāatceras, ka tas ir pirms kapitāla pieauguma nodokļa, tādad reālā likme pēc nodokļiem ir 3.2%, kas ir mazāk nekā Krājobligācijās. Vienlaicīgi atšķirībā no Swedbank vai Krājobligācijām par līdzekļu izņemšanu pirms laika tiek piemērots sods 1% apmērā.
Nav ApplePay un GooglePay, kartēm nevar noteikt dienas limitus, kas atšķiras no konta limita, u.c. mazas problēmas - liela nepabeigtības sajūta
Rodas iespaids, ka bankas iedarbināšana notikusi šausmīgā steigā:
- Aplikācijā ir kļūdas,
- Nav pieejams ApplePay un GooglePay (būs "drīzumā"),
- Maksājumu kartēm nevar noteikt dienas maksājumu limitus. Limiti tiek noteikti visam kontam kopumā (būs "drīzumā").
Citi apsvērumi un kopsavilkums
Šajā testā es apskatīju tikai tās lietas, kas man šķiet būtiskas. Lai arī banka piedāvā daudz ko vairāk un pakalpojumu klāsts un nosacījumi ir dažādi, man personīgi tādas lietas kā "pirkumu apdrošināšana uz 180 dienām" (ar mega ierobežojumiem) vai reta iespēja izveidot VISA (nevis MasterCard karti) utml. neinteresē. Es meklēju labākās ieguldījumu likmes un iespējas, labāko ikdienas kontu, zemākās kartes komisijas un plašākās iespējas.
Šis ir liels notikums Latvijas banku sistēmai tāpēc sekosim līdzi bankas attīstībai un cerēsim uz uzlabojumiem. Kā jau minēju, jebkura konkurence ir laba lieta.
P.S. Es esmu gan bankas klients, gan akcionārs un vismaz agrāk arī biju zīmola ventilators (fans). Vai tā būs arī nākotnē - laiks rādīs.
Pārpublicēts no https://www.blumentals.lv/blogs/
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
