“410 kriminālprocesi”: publiski jautājumi Annai Jurjevnai Potapovai un Jurim Jurašam
Imants Liepiņš04.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā konservatīvā partija savā priekšvēlēšanu videorullītī atkārtoti mēģina pasniegt dažādas KNAB izgāšanās un pasūtījuma kriminālprocesus kā savus “sasniegumus”, tālab šajā sakarībā - daži publiski jautājumi partijas līderiem.
19. septembrī Pietiek publicēja apkopojumu “Strīķe un Jurašs savas lielākās izgāšanās mēģina pasniegt kā lielākos sasniegumus”, bet jau divas dienas vēlāk jaunie konservatori - it kā nekas nebūtu noticis - uzkāpa uz tā paša grābekļa vēlreiz: JKP oficiālajā twitter kontā tika publicēts video, kurā atkal kā sasniegumi tika attēloti vairāki KNAB izgāšanās gadījumi, kas savulaik notika laikā, kad KNAB operatīvo un izmeklēšanas darbību vadīja tagadējie JKP kandidāti un Rīgas domnieki Juris Jurašs un Juta Strīķe, A.K.A. Juta Potapova, alias Anna Jurjevna Potapova. Šajā sakarībā - daži publiski jautājumi:
1) Jūs - J. Jurašs, J. Potapova, J. Strīķe, A. J. Potapova - apzināties, ka JKP reklamēto “oligarhu lietu” jūs nespējāt sešu gadu laikā vispār nodot kriminālvajāšanai? Jūs apzināties, ka pasniedzat kā savu “veiksmes stāstu” lietu, kas vispār pat līdz tiesai nenonāca? Nemaz jau nerunājot par jelkādu notiesājošu spriedumu.
2) Jūs apzināties, ka šajā lietā savāktie pierādījumi (dokumenti, cietie diski) vispār netika apskatīti divus līdz desmit mēnešus pēc kratīšanu veikšanas, bet vienā gadījumā pat 35 mēnešus pēc izņemšanas? Vai tādi ir jūsu “veiksmes stāsti”? Jūs to saucat tieši kā - par “operatīvo darbību” vai “izmeklēšanu”? Vai arī tomēr par slinkumu un nolaidību? No kā ieguvēji ir tikai lietas figuranti?
3) Jūs apzināties, ka “digitālā lieta” bija pasūtījuma kriminālprocess, ko lika uzsākt un virzīt toreizējais premjers E. Repše, bet valstij nekāds (ne mantisks, ne arī kāds cits) ļaunums digitālās televīzijas apraides ieviešanā nav nodarīts - tieši pretēji? Apzināties, ka lietā vispār nav neviena cietušā, jo apraides uzlabošana un palētināšana ir ieguvums, nevis noziegums? Jūs aptverat, ka valstij vai privātpersonām neviens nav nodarījis šinī gadījumā naudiskus vai citus zaudējumus, tālab lietā nevienu cietušo nevarēja atrast?
4) Kas tie par “410 kriminālprocesiem”, kurus reklamējat? Cik no tiem vispār spējāt dabūt līdz prokuratūrai un tiesai, nemaz jau nerunājot par notiesājošiem spriedumiem?
5) Cik no šiem procesiem tika uzsākti J. Juraša un J. Strīķes lietvedībā, un cik no tiem bija uzsākti citās iekšlietu iestādēs, lai tikai pēc tam tos nodotu KNAB? Vai nav tā, ka tās krimināllietas pret korumpantiem un kukuļņēmējiem, kuras KNAB tomēr spēja nodot prokuratūrai un tiesai, bija lielākoties ierosinātas uz Valsts policijas un citu iestāžu savākto pierādījumu pamata, un pašu KNAB darbinieku ierosinātie procesi deva rezultātus daudz mazākā skaitā?
6) Vai šo “410 procesu” skaitā ir arī gadījums ar Jūrmalas uzņēmēja B. Rjazanska arestu, kura laikā neesošai fiziskai personai it kā tika atdoti valsts 5000 lati kā KNAB operatīvie līdzekļi, kas operācijas gaitā tika nozagti un vēlāk uzpeldēja Parex bankā, un kur KNAB aģents Koppels/Milakovs/Millers/Belovs (tā ir viena persona ar visiem šiem uzvārdiem) tagad Igaunijā atsēž 12 gadus par terora akta gatavošanu, spridzekļu meistarošanu un slepkavības mēģinājumu, nelikumīgu sprāgstvielu glabāšanu utt.?
7) Jūs aptverat, ka Latvenergo un Daimler kukuļošanas lietās KNAB saņēma jau gatavus materiālus un pierādījumus, atzīšanās utt. no ārzemju izmeklētājiem?
8) Kas tā tāda “Centrāltirgus lieta”?
9) Kāpēc neesat pieminējuši, ka divi jūsu kolēģi paši tika notiesāti par naudas līdzekļu izzagšanu no KNAB konta?
10) Kāpēc uz ekrāna reāli redzamas nevis 410 krimināllietas, bet gan tikai 21 lieta, pēc kuru uzskaitīšanas viss saraksts sāk rotēt, nosaukumiem atkārtojoties dažādās kombinācijās, un rotējošais saraksts tiek nenormāli paātrināts, lai vēlētājiem nebūtu saskatāms, ka 410 krimināllietu vietā tiek nosaukta tikai 21 lieta?
11) Vai apzināties, ka pat tikai no šīs nosauktās 21 lietas vismaz trīs kriminālprocesi bija politiskais pasūtījums?
12) Vai paši saprotat, ka bez “Rīdzenes lietas” vēl arī “korupcija Rīgas domē” jūsu aktivitāšu periodā ir tikai pieaugusi?
Video: https://twitter.com/konservativie/status/1043186373883293696
Seko mums 
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
