Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nebija spējīga sagatavot kvalitatīvu konceptuālo ziņojumu par augstākās izglītības reformu. IZM nu jau vairāk nekā pusgadu haotiski ķepina arī grozījumus Augstskolu likumā. Ķep-ļep, pa roku galam veiktais darbs, protams, nevedas - labojumi tiek veikti rindām, iebildumi seko viens pēc otra.

Tāpēc IZM izdomājusi - samaksāsim valsts naudu "privātai" kompānijai, lai par valsts naudu skaidro un dara mūsu vietā to darbu, par ko mums jau ir

alga un kas mums būtu jāveic saskaņā ar saviem tiešajiem darba pienākumiem.

Divu mēnešu garumā šī kompānija mēģinās nekvalitatīvo IZM darbu
uzdot par kvalitatīvu – tas maksās “nieka” 41 000 eiro. Tikko IZM ir izsludinājusi konkursu PR kompānijas algošanai

https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/45549 

Nav jābūt pārāk tālredzīgam, lai saprastu, ka nodokļu maksātāju nauda aizies “godīgi iepirktiem” Ilgas kundzes drauģeļiem kā jau to reiz pieredzējām
ar mācību stundu organizēšanu TV…

Ja reiz dzīvojam tiesiskā valstī, tad šāda nekvalitatīva darba piesegšana ar nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu būtu jāvērtē ne tikai Valsts
kontrolei, bet arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam u.c.!

4. pielikums

Iepirkuma nolikumam „Komunikācijas kampaņas “Augstākās izglītības kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas veicināšana Latvijā” stratēģijas un vēstījumu izstrāde”

(iepirkuma identifikācijas numurs: IZM2020/33)

TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA Iepirkumam „Komunikācijas kampaņas “Augstākās izglītības kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas veicināšana Latvijā” stratēģijas un vēstījumu izstrāde”

Vispārīga informācija

Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās augstskolu pārvaldības modeļa maiņas sekmīgai realizācijai nepieciešami papildu publiskās komunikācijas resursi (komunikācijas kampaņas stratēģija un vēstījumi), lai panāktu sabiedrības un iesaistīto pušu atbalstu. Augstskolu pārvaldības modeļa maiņu plānots īstenot 2020./2021. gadā, un tā ietvers institucionālas, kā arī pārvaldības un tipoloģijas izmaiņas augstskolās. Sabiedrības un iesaistīto pušu informēšana par nepieciešamību Latvijā celt augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī informēšana par ieguvumiem studentiem ilgtermiņā būs kampaņas vēstījumu pamatā. Ir nepieciešams skaidrot sabiedrībai plānotos soļus šajā procesā, tostarp, Augstskolu likuma grozījumu pieņemšanu Saeimā, kā arī ar likuma grozījumiem saistīto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu.

Augstākā izglītība nosaka valsts konkurētspēju un ilgtspēju. Pārmaiņām ir jāveicina Latvijas zinātnes attīstība un konkurētspēja starptautiskā līmenī, veidojot pamatu nākotnes tautsaimniecības attīstībai un radot zināšanas, kas kalpo visas sabiedrības vajadzībām. Pārmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai katrs būtu motivēts saņemt augstākās kvalitātes zināšanas un dot tās tālāk, lai motivēti pasniedzēji augtu līdzi laikam, lai augstākās izglītības iestādes veicinātu absolventu konkurētspēju, sekojot vienotiem kritērijiem ar vadošajām pasaules universitātēm. Ideja – tiekšanās uz izcilību:

augstskolu resursu koncentrēšana spēcīgos akadēmiskos/zinātniskos centros ar augstu kvalitāti;

lektoru korpusa integrācija starptautiskā akadēmiskā vidē un obligātas publikācijas starptautiskos akadēmiskos izdevumos;

starptautiskā dimensija – vieslektori un iespēja pasniedzējiem pasniegt angļu, vācu, franču valodās;

salīdzinājums starptautiskā mērogā – izaugsme augstskolu reitingos;

izglītības eksporta pievienotās vērtības paaugstināšana un jaunu ģeogrāfiju atklāšana;

eksaktās izglītības tuvināšana sešiem nozīmīgākajiem industriālajiem klasteriem (mašīnbūve, ķīmija/farmācija, elektronika, IT).

Vairāk par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu

https://izm.gov.lv/lv/aktualitates/3946-uzzini-galveno-par-parmainam-augstakaja-izglitiba

Kampaņas izaicinājumi

Radošās idejas un stratēģijas ilgtspēja. Lai izvairītos no vienveidīgas un rutinētas komunikācijas, radošai idejai un stratēģijai jābūt ilgtspējīgai, atbilstošai komunikācijas vides pārmaiņām un aktualitātēm.

Projekta un partneru kapacitāte. Stratēģijas realizācijā un vēstījumu radīšanā un izplatīšanā nepieciešams iesaistīt viedokļu līderus.

Fakti, dati un statistika kampaņas gaitā. Ja radošā koncepcija paredz veikt mērķauditorijas aptaujas vai pētījumus, tiem jābūt reprezentatīviem un izstrādātiem saskaņā ar atzītām socioloģijas metodēm.

Pieredzes stāstu izaicinājums. Ir pieejami pieredzes stāsti, kurus var izmantot arī kampaņā, taču jāņem vērā, ka uz šiem pieredzes stāstiem nevar balstīt visu radošo koncepciju.

Trešās puses atbalstītāju iesaiste. Darba devēji un nozaru pārstāvji var tikt iesaistīti, tāpēc viņu loma var būt atbalsts vēstījumu nodošanā vai viedokļu paušanā.

Kampaņas mērķis un rezultāts

Kampaņai jātiecas pievērst sabiedrības grupu uzmanību augstākās izglītības kvalitātei.

Kampaņas mērķis ir sabiedrības un iesaistīto pušu informēšana par nepieciešamību Latvijā celt augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī informēšana par ieguvumiem studentiem ilgtermiņā pēc izmaiņu veikšanas augstākās izglītības sektorā. Ir jāizstrādā un jāīsteno integrētās komunikācijas kampaņas stratēģija un vēstījumi, kas paredz dažādas komunikācijas aktivitātes. Konkrētās aktivitātes īpatsvaru var koriģēt atbilstoši piedāvātajai kampaņas stratēģijai, ja tas ļauj sasniegt kampaņas mērķus un mērķauditoriju. Integrētā kampaņa apvienos reklāmas, digitālos un/vai sabiedrisko attiecību instrumentus, panākot visefektīvāko budžeta izmantošanu rezultāta sasniegšanai.

Ar kampaņas starpniecību iecerēts pozitīvi ietekmēt sabiedrības attieksmi pret augstākās izglītības nozīmi, kā arī veicināt iesaistīto pušu izpratni un normatīvo aktu grozījumu pieņemšanu.

Provizoriski sasniedzamie rezultāti ir šādi:

Izstrādāt komunikācijas stratēģiju un vēstījumus augstākās izglītības kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai;

Nodrošināt publicitāti un izpratnes veidošanos sabiedrībā par pārmaiņām augstākajā izglītībā, uzsākot īstenot kampaņu, sasniedzot vismaz 20 publicitātes vienības (viedokļu raksti, ziņu sižeti, intervijas) un realizējot vismaz 5 pasākumus (publiskas diskusijas, semināri, vebināri, preses konferences);

Ar regulāras publiskās komunikācijas (tostarp sociālo tīklu ieraksti) palīdzību sasniegt vismaz 200 000 mērķauditorijas (total reach) vadošajā Latvijas interneta medijā ar lielāko auditoriju.  

Komunikācijas mērķauditorijas

Kopējā mērķauditorija ir visi Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ar pabeigtu vai nepabeigtu augstāko izglītību, kā arī jaunieši.

Prioritārā mērķauditorija: studenti, mācībspēki un augstākās izglītības iestādes, sadarbības partneri, kurus ietekmēs plānotās izmaiņas augstākajā izglītībā;

Sekundārā mērķauditorija, kas īpaši jāuzrunā, veltot atsevišķas komunikācijas aktivitātes: lēmumu pieņēmēji saistībā ar normatīvo aktu virzību līdz pieņemšanai Saeimā un Ministru kabinetā.

Izpildītāja uzdevumi

Paredzamais darba apjoms:

komunikācijas kampaņas stratēģijas un vēstījumu izstrāde, piedāvājot situācijas izpēti, radošo risinājumu, ilustrējot kampaņas stratēģijas un taktikas iespējamo attīstību;

provizoriskā aktivitāšu laika plāna, provizoriskā mediju plāna un budžeta izstrāde;

izstrādātās komunikācijas kampaņas koncepcijas un taktikas realizācija.

Kampaņas vēstījumiem jābūt skaidriem, mērķtiecīgiem un viegli uztveramiem plašā sabiedrībā. Satura materiāli jāpiedāvā dažādos formātos, valsts valodā, iespēju robežās nodrošinot, piemēram, video, ar subtitriem, lai arī bez audioiespējām būtu uztverami kampaņas vēstījumi. Kampaņas vizuālie vēstījumi u.c. materiāli jāsagatavo, ievērojot valsts pārvaldes iestāžu vienotās vizuālās identitātes Grafiskā standarta prasība: 

http://www.mk.gov.lv/file/Valsts_parvaldes_grafiskais_standarts_2014.pdf.

Kampaņas stratēģijas izstrādes un norises/realizācijas laiks

Kampaņas stratēģijas izstrāde un vēstījumu izstrāde – 2 (divi) mēneši no iepirkuma līguma noslēgšanas dienas. Kampaņas faktiskā īstenošana notiks saskaņā ar Pasūtītāja norādījumiem, un tā tiks realizēta atsevišķi, balstoties uz šajā iepirkumā saņemto nodevumu (stratēģija un vēstījumi).

Novērtē šo rakstu:

62
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

Foto“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Lasīt visu...

21

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

FotoKā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Lasīt visu...

21

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

FotoPirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Lasīt visu...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi