Iesaki rakstu: 
Šo politiku caurauž nepārtraukta divkosība. Neatkarības atjaunošanas deklarācijā gan ir uzsvērts, ka tiek atjaunots 1918.g.18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas valstiskums, bet pēctecība valsts politikā netiek īstenota.
Ir atmests latviešu vēsturnieku Dunsdorfa un Spekkes uzskats, ka vēstures pamatuzdevums ir noskaidrot patiesību. Tā vietā vēsturi uzskata par politisko un ideoloģisko mītu krātuvi, kur melīgas interpretācijas tiek nostādītas vienā līmenī ar objektīvo patiesību. Tieši tas ir vajadzīgs Krievijas imperiālistu melu vēstures nostiprināšanai. Tāda pieeja dod iespēju apstrīdēt jebkuru patiesību un padara bezjēdzīgu starpvalstu vēsturnieku komisiju darbu.
Latviešu tautas ciešanas un pazemojumi PSRS okupācijas pusgadsimtā ir apkopoti neskaitāmos atmiņu stāstos. Atsevišķi vēsturnieki un pati tauta ir izpētījusi gan komunistisko genocīdu, gan nacionālo partizānu cīņas, gan čekas nodevēju darbību. Vienīgi Latvijas ZA un Vēstures institūts neko nav paveicis. Rezultātā skolās tiek mācīta pavisam atšķaidīta vēsture un pat Krievijas melu vēstures varianti.
1) Netiek mācīts, ka PSRS nodevīgi lauza visus ar LR noslēgtos līgumus un nekaunīgi okupēja savu sabiedroto kaimiņvalsti, kur sāka nodevīgi slepkavot sabiedrotos virsniekus un Aizsargu organizācijas virsniekus. Tiek klusēts par to, ka šī nodevīgā rīcība kulmināciju sasniedza 1941. gada jūnijā Litenes un Ostroviešu nometnēs, kur notika noziedzīgi izplānota latviešu virsnieku - patriotu atbruņošana, iznīcināšana, gūstīšana un izsūtīšana uz Noriļskas vergu nometni. Tiek klusēts par to, ka tā sauktie Latvijas "atbrīvotāji" neļāva izvērst karaspēku pret uzbrūkošo Vērmahtu, bet gļēvi bēga, pa ceļam turpinot slepkavot labākos latviešu karavīrus.
2) Pēc Otrā pasaules kara latviešu diplomāts Vilis Māēns ar domubiedriem nodibināja Apspiesto tautu asambleju, kurā bija pārstāvētas deviņas PSRS okupētās valstis. Šī asambleja nenogurstoši atgādināja pasaulei par PSRS noziegumiem pret kaimiņvalstīm un pieprasīja vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Astoņās ATA dalībvalstis, izņemot Latviju, asamblejas darbība tiek ar pateicību pieminēta. Taču, kad es ierosināju LR Ārlietu ministrijā ierīkot ATA piemiņas stendu, sastapu tikai izvairīšanos un atrunas. Kārtējā iztapšana Krievijas impēristiem, jo šāda starptautiski zināma fakta turēšana acu priekšā izslēgtu jebkādas diskusijas par to, bija vai nebija Latvijas okupācija. Par to, kas zināms visai pasaulei, diskutē tikai Latvijā.
3) 1989.g.2.dec.piedalījos 11 Litenē 1941.g.jūnijā noslepkavoto latviešu virsnieku pārapbedīšanā. Vēlāk tur tika izveidots piemineklis ar neizprotami skopu tekstu: "Jūs mirāt ar Latvijas vārdu sirdī. Noslepkavotajiem Latvijas armijas karavīriem. Litene 1941.g.jūnijs." Akmeņkalis gan tālredzīgi bija atstājis vietu arī slepkavu atklāšanai. Taču, kad LR Aizsardzības ministrijā ierosināju papildināt tekstu "PSRS čekistu nodevīgi noslepkavotajiem Latvijas armijas karavīriem", tur sākās nesaprotama izlocīšanās un izvairīšanās. Beidzot izdomāja, ka pie pieminekļa uzstādīs paskaidrojošus stendus, kuros čekistu nodevība tā arī nav pieminēta. Secinu: 4.maija Republikā čekistiem ir "svētās govs"' statuss, un viņu noziegumi nav pieminami.
4) Krievijas impēristi, cenšoties pamatot savas ambīcijas, vilto arī senvēsturi, uzdodamies par vendu pēcnācējiem. To, ka vendi bija tīri latvieši, esmu parādījis savā grāmatā "Ieskaties Zemes vaigā". LZA un Vēstures institūta vīreļi gan labprātāk skatās Kremļa viltusvēstumieku vaigos un vai nu piebalso tiem vai labāk klusē, bet nekādā ziņā negrib kļūt traucējoši trešās Romas demagogiem.
Skumji, bet visas institūcijas ir pilnas ar pajukušās PSRS okupācijas varas pakalpiņiem. Un tie ne tikai bremzē Latvijas valsts normālu attīstību, bet zināmā mērā apdraud mūsu NATO sabiedrotos, jo neatmaskots un neatzinies nodevējs ir gatavs turpmākām nodevībām.
Seko mums 
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
