Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas skolās gadiem ilgi aktuāla problēma ir mācību līdzekļu trūkums, kas apdraud izglītības kvalitāti un bērnu nākotni, kā arī ierobežo skolotāju iespējas pilnvērtīgi īstenot mācību procesu. Taču pērnā gada nogalē valdība atvēlēja 21 miljonu eiro izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidei un vienlaikus norādīja, ka mācību līdzekļiem finansējuma nepietiek. Sanāk, ka valsts budžetā neatradās 4 miljoni eiro, kas nodrošinātu mācību līdzekļus visiem sākumskolas skolēniem visos priekšmetos, bet atradās 21 miljons eiro monitoringa sistēmai.

Jau iepriekš daudz diskutēts, ka pērn no valsts budžeta mācību līdzekļiem tika atvēlēti tikai 9,4 miljoni eiro – aptuveni 28 eiro vienam skolēnam. Lieki piebilst, ka par šo naudu var nopirkt mācību līdzekļus vienā vai divos mācību priekšmetos, bet skolēni apgūst no sešiem līdz divpadsmit mācību priekšmetiem, turklāt šī summa attiecas ne tikai uz grāmatām un darba burtnīcām, bet arī uz visu, kas skolēniem nepieciešams vizuālajā mākslā, mājturībā, sportā un citos mācību priekšmetos.

Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija izziņoja finansējuma pieaugumu 2025. gadā, beigās gan izrādījās, ka kopējā summa būs gandrīz tādi pati, vienkārši skolēnu kļūst mazāk, tāpēc summa, ko var atvēlēt vienam skolēnam, būs aptuveni 35 eiro. Taču eksperti lēš, ka nepieciešamais finansējums vienam skolēnam sākumskolas posmā ir 100 eiro un 80 eiro tālākajos posmos. Latvijas Darba devēju konfederācija aprēķinājusi, ka pilnvērtīgai mācību līdzekļu nodrošināšanai papildus vajadzētu 14 miljonus eiro.

Novembra lēmumi liek pārdomāt prioritātes

Ironiski, ka tajā pašā laikā Ministru kabinets nolēmis vairāk nekā 21 miljonu eiro atvēlēt izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai. Lai gan kvalitātes uzraudzība ir svarīga, tā nedrīkst notikt uz bērnu izglītības pamatvajadzību rēķina. Tāds lēmums aktualizē jautājumu par budžeta prioritātēm un nepieciešamību nekavējoties rast risinājumu mācību līdzekļu finansēšanai.

Lai šo problēmu risinātu, sākām parakstu vākšanu par valsts finansējuma palielināšanu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas mērķis ir pavisam vienkāršs — lai ikvienam bērnam būtu pieejami nepieciešamie mācību līdzekļi neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā dzīvo ģimene. Pašlaik mācību līdzekļu pieejamības jautājums zināmā mērā ir kā loterija: ja ģimene dzīvo pašvaldībā, kurai ir rocība piešķirt papildlīdzekļus, tad grāmatas būs, bet, ja dzīvo pašvaldībā, kuras budžets neļauj nodrošināt mācību līdzekļus, tad nekā. Atliek vai nu samierināties, ka bērnam, salīdzinot ar citiem, nebūs līdzvērtīgu izglītības iespēju, vai pārcelties. Bet ko darīt vecākiem, kuri tādu nevienlīdzību nevēlas pieņemt?

Ko mēs prasām, un kādēļ tas ir svarīgi?

Steidzami ir nepieciešams papildus piešķirt 4 miljonus eiro, lai nodrošinātu mācību materiālus visiem sākumskolas bērniem, — tas ir aptuveni 100 eiro vienam skolēnam. Kāpēc jautājums ir kritisks tieši sākumskolā? Šajā vecumā bērniem ir ļoti grūti strādāt ar kopētām darba lapām, tās pazūd, sasmērējas un pirms pārbaudes darbiem skolēniem nav iespējas atsvaidzināt zināšanas. Daudziem bērniem sākumskolā ļoti svarīgs ir vecāku atbalsts un palīdzība mācību procesā, bet, ja nav darba burtnīcu un mācību grāmatu, vecākiem ir gandrīz neiespējami sekot mācībām, kur nu vēl palīdzēt. Minētie 4 miljoni ir ieguldījums, kas atmaksāsies nākotnē, jo kvalitatīva izglītība veicina bērnu sasniegumus, motivāciju un sagatavotību dzīvei.

Izglītības kvalitāte neapšaubāmi ir valsts attīstības un labklājības pamats. Ignorēt situāciju nozīmē turpināt izplatīt nevienlīdzību, uzvelt slogu pedagogiem un iegūt sliktākus mācību rezultātus. Paldies tiem 7000 cilvēku, kuri jau ir pauduši savu atbalstu un parakstījuši iniciatīvu platformā manabalss.lv! Lai panāktu pozitīvas pārmaiņas mūsu bērnu izglītībā, ikvienu Latvijas iedzīvotāju aicinu atbalstīt šo iniciatīvu. Kopā mēs varam nodrošināt labāku nākotni gan mūsu bērniem, gan valstij kopumā.

* mācību līdzekļu finansējuma iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma

Novērtē šo rakstu:

111
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi