4 miljonus eiro grāmatām valsts neatrod, bet 21 miljonu eiro monitoringa sistēmai – gan
Kristīne Liepa*08.01.2025.
Komentāri (90)
Iesaki rakstu: 
Latvijas skolās gadiem ilgi aktuāla problēma ir mācību līdzekļu trūkums, kas apdraud izglītības kvalitāti un bērnu nākotni, kā arī ierobežo skolotāju iespējas pilnvērtīgi īstenot mācību procesu. Taču pērnā gada nogalē valdība atvēlēja 21 miljonu eiro izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidei un vienlaikus norādīja, ka mācību līdzekļiem finansējuma nepietiek. Sanāk, ka valsts budžetā neatradās 4 miljoni eiro, kas nodrošinātu mācību līdzekļus visiem sākumskolas skolēniem visos priekšmetos, bet atradās 21 miljons eiro monitoringa sistēmai.
Jau iepriekš daudz diskutēts, ka pērn no valsts budžeta mācību līdzekļiem tika atvēlēti tikai 9,4 miljoni eiro – aptuveni 28 eiro vienam skolēnam. Lieki piebilst, ka par šo naudu var nopirkt mācību līdzekļus vienā vai divos mācību priekšmetos, bet skolēni apgūst no sešiem līdz divpadsmit mācību priekšmetiem, turklāt šī summa attiecas ne tikai uz grāmatām un darba burtnīcām, bet arī uz visu, kas skolēniem nepieciešams vizuālajā mākslā, mājturībā, sportā un citos mācību priekšmetos.
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija izziņoja finansējuma pieaugumu 2025. gadā, beigās gan izrādījās, ka kopējā summa būs gandrīz tādi pati, vienkārši skolēnu kļūst mazāk, tāpēc summa, ko var atvēlēt vienam skolēnam, būs aptuveni 35 eiro. Taču eksperti lēš, ka nepieciešamais finansējums vienam skolēnam sākumskolas posmā ir 100 eiro un 80 eiro tālākajos posmos. Latvijas Darba devēju konfederācija aprēķinājusi, ka pilnvērtīgai mācību līdzekļu nodrošināšanai papildus vajadzētu 14 miljonus eiro.
Novembra lēmumi liek pārdomāt prioritātes
Ironiski, ka tajā pašā laikā Ministru kabinets nolēmis vairāk nekā 21 miljonu eiro atvēlēt izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai. Lai gan kvalitātes uzraudzība ir svarīga, tā nedrīkst notikt uz bērnu izglītības pamatvajadzību rēķina. Tāds lēmums aktualizē jautājumu par budžeta prioritātēm un nepieciešamību nekavējoties rast risinājumu mācību līdzekļu finansēšanai.
Lai šo problēmu risinātu, sākām parakstu vākšanu par valsts finansējuma palielināšanu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas mērķis ir pavisam vienkāršs — lai ikvienam bērnam būtu pieejami nepieciešamie mācību līdzekļi neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā dzīvo ģimene. Pašlaik mācību līdzekļu pieejamības jautājums zināmā mērā ir kā loterija: ja ģimene dzīvo pašvaldībā, kurai ir rocība piešķirt papildlīdzekļus, tad grāmatas būs, bet, ja dzīvo pašvaldībā, kuras budžets neļauj nodrošināt mācību līdzekļus, tad nekā. Atliek vai nu samierināties, ka bērnam, salīdzinot ar citiem, nebūs līdzvērtīgu izglītības iespēju, vai pārcelties. Bet ko darīt vecākiem, kuri tādu nevienlīdzību nevēlas pieņemt?
Ko mēs prasām, un kādēļ tas ir svarīgi?
Steidzami ir nepieciešams papildus piešķirt 4 miljonus eiro, lai nodrošinātu mācību materiālus visiem sākumskolas bērniem, — tas ir aptuveni 100 eiro vienam skolēnam. Kāpēc jautājums ir kritisks tieši sākumskolā? Šajā vecumā bērniem ir ļoti grūti strādāt ar kopētām darba lapām, tās pazūd, sasmērējas un pirms pārbaudes darbiem skolēniem nav iespējas atsvaidzināt zināšanas. Daudziem bērniem sākumskolā ļoti svarīgs ir vecāku atbalsts un palīdzība mācību procesā, bet, ja nav darba burtnīcu un mācību grāmatu, vecākiem ir gandrīz neiespējami sekot mācībām, kur nu vēl palīdzēt. Minētie 4 miljoni ir ieguldījums, kas atmaksāsies nākotnē, jo kvalitatīva izglītība veicina bērnu sasniegumus, motivāciju un sagatavotību dzīvei.
Izglītības kvalitāte neapšaubāmi ir valsts attīstības un labklājības pamats. Ignorēt situāciju nozīmē turpināt izplatīt nevienlīdzību, uzvelt slogu pedagogiem un iegūt sliktākus mācību rezultātus. Paldies tiem 7000 cilvēku, kuri jau ir pauduši savu atbalstu un parakstījuši iniciatīvu platformā manabalss.lv! Lai panāktu pozitīvas pārmaiņas mūsu bērnu izglītībā, ikvienu Latvijas iedzīvotāju aicinu atbalstīt šo iniciatīvu. Kopā mēs varam nodrošināt labāku nākotni gan mūsu bērniem, gan valstij kopumā.
* mācību līdzekļu finansējuma iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
