Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēršos pie ekonomikas ministra, Konkurences padomes un darba grupas nacionālās farmācijas politikas ekonomisko aspektu izpētei saistībā ar pēdējā laikā aktualizētajiem medikamentu pieejamības un dārdzības jautājumiem Latvijā, par kuriem pēdējo gadu laikā ir tik daudz runāts, taču realitātē no Latvijas institūciju puses maz vai nemaz nav darīts darīts Latvijas iedzīvotāju labā.

Šī gada 28.novembrī tika publiskoti darba grupas nacionālās farmācijas politikas ekonomisko aspektu izpētei rezultāti, kā arī šī gada 25.novembrī Konkurences padome publiskoja sava veiktā apskata secinājumus par medikamentu cenu veidošanas mehānismu Latvijā. Tas ir milzīgs solis uz priekšu, lai veicinātu nozares sakārtošanu un veicinātu godīgu konkurenci.

Taču, mūsuprāt, abos ziņojumus ietvertais neatspoguļo galvenās problēmas - no vienas puses, atsevišķu aptieku tīklu iesaistīšanos/dalību nepamatoti dārgu medikamentu piedāvājuma nodrošināšanā pacientiem Latvijā un zāļu apgrūtinātu pieejamību Latvijas teritorijā. No otras puses, valsts lomu tādas sistēmas izveidošanā, kas ir radījusi šiem aptieku tīkliem likumiskus apstākļus, lai varētu izmantot dominējošo stāvokli neadekvātas peļņas gūšanai uz cilvēku ciešanu rēķina.

Tāpat iepriekšminētajos ziņojumos ietvertie ierosinājumi nav tieši vērsti uz medikamentu gala cenas samazināšanu un momentānu ieguvumu patērētājiem, bet gan tie vairāk liecina par biznesa vides uzlabošanu tieši medikamentu ražotājiem.

Organizācija IMPACT 2040 (nevalstiska organizācija, kuras darbības prioritātes ir sinerģijas radīšana starp labas pārvaldības principu ieviešanu un patērētāju tiesībām Baltijas valstīs) saņēmusi vairaku Āgenskalna iedzīvotāju sūdzības par vienas aptieku ķedes dominējošo situāciju šajā mikrorajonā.

Iedziļinoties šajā jautājumā, secināms:

- Āgenskalns nav vienīgā vieta Latvijā, kurā izveidojusies līdzīga situācija, un vēl jo vairāk - to pieļauj un pat veicina Latvijas likumdošanā noteiktais 500m ģeogrāfiskais ierobežojums aptieku darbībai. Turklāt pat Konkurences padome publiski norādījusi uz eksistējošo problēmu un to, ka šī situācija ir jārisina.

- IMPACT 2040 veic ES dalībvalstu vidū situācijas izpēti aptieku izvietojuma jautājumu regulēšanā, lai saprastu, kā medikamentu pieejamība pacientiem tiek regulēta cituviet Eiropā. Saņemot komentāru no Zviedrijas aptieku asociācijas, secināms, ka zviedri (kuru dzīvesveids un politikas izpratne mums Latvijā bijis kā paraugs) ir lielu soli mums priekšā.

"Zviedrijā nav ģeogrāfisku vai teritoriālu ierobežojumu aptieku darbībai. Uzņēmējdarbības brīvība ir radījusi daudzas jaunas aptiekas, kas ir palielinājušas aptieku pakalpojumu pieejamību visā valstī. Dažreiz tas ir radījis pārmērīgu koncentrāciju un dažas aptiekas ir nācies slēgt. Tā nav bijusi problēma, jo klienti galu galā paši izvēlas, kurā aptiekā viņi vēlas iepirkties. Kad aptiekām ir iespēja konkurēt savā starpā, tad likumsakarīgi tirgū spēs palikt tikai tās aptiekas, kas visvairāk atbilst klientu vajadzībām. Konkurence starp aptiekām ir arī pazeminājusi bezrecepšu zāļu cenas un kopumā paaugstinājusi zāļu pieejamību," tā situāciju Zviedrijā komentē Johan Waller, Zviedrijas aptieku asociācijas vadītājs.

- Secināms, ka arī citās ES valstīs, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Kiprā un Bulgārijā (kā arī citur) šāda konkurenci kropļojoša un patērētājiem kaitnieciska situācija (nosakot ģeogrāfiskos ierobežojumus) netiek pieļauta.

- Turklāt Igaunijā jau 2013. gadā Igaunijas Augstākā tiesa sprieda, ka aptieku teritoriālie ierobežojumi likumdošanā (kurus Igaunijā virzīja galvenokārt lieltirgotavu interesēs) ir antikonstitucionāli, jo, pirmkārt, šādas likuma normas ierobežo konstitūcijā noteiktās cilvēktiesības uz veselības aizsardzību un tādēļ aptieku biznesa uzņēmējdarbības ierobežojumi nav proporcionāli ar sasniedzamo mērķi, kā rezultātā šie ierobežojumi tika atcelti.

- Saskaņā ar ES dibināšanas līgumu jebkuram preču vai pakalpojuma ierobežojumam, ko dalībvalstis nosaka ar nacionālo tiesību aktu, ir jāatbilst šādiem kritērijiem: tam ir jābūt likumiskam, pilnīgi nepieciešamam konkrētā mērķa sasniegšanai (nodrošināt pacientiem vislētākās zāles konkrētās slimības ārstēšanai vispieejamākajā veidā), mērķi nevar sasniegt ar citām (konkurenci) mazāk ierobežojošām metodēm un ierobežojumiem jābūt proporcionāliem.

EM Darba grupas ziņojuma noradīts: "Lai veicinātu godīgu konkurenci farmācijas tirgū un nodrošinātu taisnīgu un ekonomiski pamatotu zāļu cenu politiku, panākot, ka Latvijas pacientiem medikamenti kļūtu lētāki un tiktu sekmēta to pieejamība, 2019.gada 15.maijā tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija eksperti no Ekonomikas ministrijas, Konkurences padomes un Patērētāju tiesību aizsardzības centra."

Balstoties uz šo augstāk minēto mērķi, kā arī ņemot vērā iesaistītos ekspertus, lūgums Ekonomikas ministrijai un Konkurences padomei cita starpā pievērst uzmanību arī 500m ģeogrāfiskā ierobežojuma lietderībai un rosināt Veselības ministriju atcelt šādu konkurenci kropļojošu nosacījumu, jo šādam ierobežojumam mēs neredzam patērētāju/ pacientu interešu aizsardzību.

Mūsuprāt, tas tieši pretēji rada medikamentu pieejamības apgrūtinājumu patērētājiem, kā arī liedz pacientam izvēlēties lētākos medikamentus. Ja Jūs nepiekrītat mūsu viedoklim, tad tam jābūt ļoti nopietni pamatotam un darītam publiski zināmam.

* IMPACT 2040 valdes locekle, Starptautisko tiesību juriste

Novērtē šo rakstu:

23
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...