Iesaki rakstu: 
Kā jau bija gaidāms, reaģējot uz aptauju rezultātiem un ikdienas vērojumiem, kas liecina, ka vismaz 20% Latvijā dzīvojošo krieviski runājošo atklāti atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu (manuprāt, slēpto atbalstītāju skaits ir kādi 50%, bet ne par to stāsts), kreisie liberāļi vienotā frontē ar „Saskaņu” un par „sabiedriskajiem” dēvētiem gatavināšanas medijiem izvērš kārtējo propagandas melu kampaņu ar motīvu „latvieši paši vainīgi”.
Mūs, latviešus, apvaino par to, ka krievvalodīgos „homo sovieticus” esam saukuši par okupantiem. Taču, kā zinām, tas ir neapšaubāms un neizdzēšams vēsturisks fakts, jo starp krievvalodīgajiem, kuri pēc 1991. gada palika Latvijā, bija daudz PSRS/Krievijas armijas, okupācijas varas represīvo iestāžu - VDK, milicijas, prokuratūras un tiesu sistēmas cilvēku, kuri okupācijas laikā veica represīvās darbības pret latviešu patriotiem un ar militāru spēku nodrošināja okupācijas režīma pastāvēšanu.
Otrkārt, vēl lielākā skaitā Krievijas šovinistiski impēriskā kara atbalstītāju vidū ir civilokupanti un to pēcteči - Krievijas, Baltkrievijas u.c. PSRS reģionu iedzīvotāji, kurus okupācijas vara laikā no 1945. līdz 1991. gadam mērķtiecīgi un sistemātiski pārvietoja uz Latviju, lai ar represīviem līdzekļiem izmainītu mūsu valsts etnisko sastāvu, samazinātu latviešu skaitu to dzimtenē, tādējādi veicot starptautisku noziegumu, kuram nav noilguma.
Treškārt, par okupantiem latvieši gluži pelnīti ir saukuši tikai tos, kas paši kā tādi arī izturas - svin Latvijas okupāciju, demonstratīvi nerunā latviešu valodā, nicinoši izturas pret latviešu kultūru un valsts simboliem (lai atceramies kaut vai PCTVL deputāta Kabanova deguna šņaukšanu Latvijas karogā), iniciē referendumu un virza dažādas likumdošanas ierosmes, lai atjaunotu okupācijas laikā vardarbīgi ieviesto krievu valodas dominējošo lomu okupētajās nekrievu valstīs...
Šie kreisie liberāļi un saskaņieši mums, latviešiem, pārmet, ka šos 30 gadus neesam runājuši krieviski (kas diemžēl ir ļoti tālu no patiesības!) un tāpēc neesam spējuši uzrunāt šo pret neatkarīgu nacionālu Latviju naidīgi noskaņoto kopienu.
Un mums patiešām ir, ko sev pārmest, jo bijām pārāk mīksti un atļāvām šim „krievu pasaules vēzim” pārņemt mūsu organismu. Kas mums bija jādara, un ko mēs nedarījām:
1. No 1991. gada nepārgājām skolās un bērnudārzos TIKAI uz latviešu valodu.
2. Neveicinājām Latvijai naidīgu cilvēku izbraukšanu (dekolonizāciju) no Latvijas.
Starp citu, tūlīt pēc Latvijas valsts atjaunošanas pašvaldības izmaksāja kompensācijas krievu rubļos tiem, kas izbrauca no Latvijas, bet 1992. gada sākumā A.Gorbunovs to aizliedza, bet pēc pāris gadiem E.Repše šos nu jau nevērtīgos krievu rubļus vagonos aizveda uz Krieviju, kaut tos varēja izmantot lietderīgi, atbrīvojoties vismaz no daļas Latvijai nelojālās iedzīvotāju kopienas.
3. Nelikvidējām visus PSRS okupācijas varu slavinošos pieminekļus.
Tajā pašā laikā šie sabiedrības gatavinātāji pat nepiemin to, ka Latvijā no 1988. līdz 1991. gadam darbojās interfronte, kuras rindās bijā vairāk nekā 400 000 Latvijas krievvalodīgo, kuri aktīvi un agresīvi iestājās pret Latvijas valsti un latviešiem.
Vēlāk šī kustība transformējās par PCTVL, kura savukārt „Saskaņā”. Bet, kā tautas paruna saka, „suns met spalvu, ne tikumu”. Interfronti tagad vairs politkorekti nepiemin. Ievadot Google vārdu salikumu „Latvijas interfronte”, atradīsiet tikai vispārīgu un diezgan skopu informāciju.
1920. gadā ģenerālis Pēteris Radziņš rakstā „Japāna un Ziemeļamerikas Savienotās Valstis” analizē šo valstu savstarpējās attiecības un paredz, ka karš starp tām ir tikai laika faktors. Šajā rakstā viņš pievēršas Japānas izveidotajai 5.kolonai Amerikas Savienoto Valstu teritorijā.
Minēšu dažas Radziņa tēzes: „Tā pa 1906. un 1907. gadiem uz Ameriku ir pārceļojoši vairāk nekā 30 000 japāņu. Šī japāņu imigrācija Amerikā bija draudoša priekš amerikāņiem, kādēļ tika izdots likums par ieceļošanas ierobežošanu. Priekš amerikāņiem japāņi ir ārkārtīgi nesimpātiski, jo tie neasimilējas: kur vien tik viņi neieceļo, viņi tomēr paliek pie savas tautības un tā dibina otrā valstī „savu” valsti. Tādēļ Ziemeļamerikas Savienotās Valstis aizliedza ieceļošanu, pret ko Japāna pastāvīgi protestē. Šie ir galvenie berzēšanās iemesli starp Ziemeļamerikas Savienotajām Valstīm un Japānu.”
“Kā Ziemeļamerikas Savienotās Valstis, tā Japāna ļoti labi zina, ar ko tiem nākamībā būs jāved karš, kurš izšķirs, kam faktiski piederēs Klusais okeāns ar visiem viņa ceļiem.”
“…Japāna, pastāvīgi uzkūdot savu tautu pret amerikāņiem un pa to pašu laiku vedot Amerikā gluži otrādu propagandu, - cenošoties pat iestāstīt, ka japāņi esot vislielākie amerikāņu draugi un ka tādēļ Amerikai no Japānas nedraud nekādas briesmas.”
Sanāk kaut kas dīvains no nezinātniskās fantastikas jomas - ja trīsdesmit tūkstoši integrēties negribošie japāņi radīja draudus ASV ar vairāk nekā 200 miljoniem amerikāņu, tad Latvijā, kur iepretī nepilniem 1,5 miljoniem latviešu ir apmēram 400 000 pret Latvijas valsti noraidoši un naidīgi noskaņoti krievvalodīgie, kuru ideoloģisko kondīciju nepārtraukti uztur lielā Krievija ar saviem neierobežotajiem propagandas resursiem un iespējām, pēc kreiso liberāļu ieskatiem nekādu būtisku draudu nav... Vajagot tik sākt ar viņiem runāt krieviski un veidot interesantas programmas TV - tad viss būšot labi.
Man grūti teikt, vai tas ir ideoloģiskais naivums vai apzināta valsts nodevība... Iespējams - gan, gan. Mēs nekad nespēsim saliedēt savu valsti, ja pret Krievijas radīto un uzturēto 5.kolonnu neizturēsimies, kā pret 5.kolonnu. Pret to ir jācīnās ar visiem valstī pieejamiem tiesiskajiem līdzekļiem. Pierunāšana, pielabināšanās un pazemošanās tās priekšā nedos neko citu, kā tikai piešķirs tai lielāku sparu un enerģiju.
* partijas NS Taisnīgums valdes loceklis
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
