Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Prēmijas, kas pārsniedz septiņus, desmit un pat četrpadsmit tūkstošus eiro, 38 izmaksātas prēmijas virs 3000 eiro, vēl 54 izmaksātas prēmijas, kas pārsniedz 2000 eiro atzīmi, un 154 prēmijas virs 1000 eiro, bet papildus tam pat darbavietas daļēji apmaksāti dārgi mobilie telefoni un pilnībā apmaksāti planšetdatori, - aptuveni diviem simtiem Latvijas Bankas vadošo darbinieku 2017. gads ir bijis īpaši trekns.

Alga, prēmija, vēl viena prēmija...

4134 eiro saskaņā ar „darba izpildes ikgadējās novērtēšanas rezultātiem par 2016. gadu”. Papildus tam - vēl 8269 eiro par „nodokļu vides konkurētspēju uzlabojošas nodokļu stratēģijas un ekonomisko izaugsmi sekmējošas izglītības reformas ierosinājumu izstrādi”.

Taču ar šīm iespaidīgajām pērn saņemtajām prēmijām un kopš 2016. gada noteikto 5527 eiro mēnešalgu Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājam Uldim Rutkastem nav bijis pietiekami: viņš nav atteicies arī no 1055 eiro vērta planšetdatora Samsung Galaxy 10.6 uz darbavietas rēķina.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu tirgus analīzes daļas vadītājam Elmāram Zakulim kopš 2016. gada maija ir noteikta mēnešalga ir 5182 eiro, bet pie 5168 eiro prēmijas viņš pērn ticis saskaņā ar „darba izpildes ikgadējās novērtēšanas rezultātiem par 2016. gadu”.

Šiem gada laikā saņemtajiem aptuveni 67 tūkstošiem eiro jāpieskaita vēl viena 5168 eiro prēmija par „Latvijas tautsaimniecības attīstību un valsts fondēto pensiju sistēmas ilgtspējīgas darbības sekmējošu valsts fondēto pensiju regulējuma izmaiņu priekšlikumu” sagatavošanu.

Taču ar to nav bijis pietiekami, un E. Zakulis par Latvijas Bankas līdzekļiem savukārt ticis pie HP EliteBook x360 1030 G2 portatīvā datora par 1663 eiro.

 

Milzu alga neattur no papildlabumiem

Vēl ienesīgāks pagājušais gads ir bijis Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājam Mārim Kālim, kuram saskaņā ar „darba izpildes ikgadējās novērtēšanas rezultātiem par 2016. gadu” piešķirta 7 304 eiro liela prēmija. Tāpat M. Kālim jau kopš 2014. gada aprīļa noteikta 7319 eiro liela mēnešalga.

Tas nozīmē, ka kopumā bankas valdes priekšsēdētāja pagājušā gada ienākumi bijuši vairāk nekā 95 tūkstoši eiro. Taču, neraugoties uz to, M. Kālim pagājušā gada decembra vidū iegādājoties mobilo telefonu iPhone 8, Latvijas Banka ir apmaksājusi daļu no telefona cenas – 343 eiro.

Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājam Jānim Blūmam noteiktā mēnešalga ir 4230 eiro, ik mēnesi viņš par bankas valdes locekļa pienākumu pildīšanu saņem vairāk nekā 1000 eiro lielu piemaksu, un pērn viņš ticis arī 1220 eiro lielas prēmijas.

Taču šie iespaidīgie ienākumi nav atturējuši amatpersonu no iespējas sava iPhone 7 iegādi pagājušā gada septembrī daļēji – par 343 eiro segt no Latvijas Bankas līdzekļiem.

Savukārt U. Rutkastes vietnieks Mārtiņš Bitāns saskaņā ar „darba izpildes ikgadējās novērtēšanas rezultātiem” ticis pie 5003 eiro prēmijas un pie vēl otras šāda paša apmēra prēmijas par piedalīšanos „vairāku nozīmīgu strukturālo reformu izstrādē iniciatīvas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un Latvijas uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai”.

Papildus šiem 10 tūkstošiem eiro M. Bitāns arī ik mēnesi saņēmis 5017 eiro algu, kas viņam noteikta kopš 2015. gada 31. augusta. Tomēr papildus šiem aptuveni 60 tūkstošiem eiro gadā M. Bitāns izmantojis arī darbavietas devīgumu un vēl ticis pie jauna, 284 eiro vērta Sony Xperia XA1 mobilā telefona.

„Privātās dienesta” automašīnas

Ir saņemti arī lielāki labumi: pagājušā gada nogalē Latvijas Banka papildinājusi savu autoparku ar trim jaunām Audi A6 automašīnām, un tas nozīmē, ka bankas vadības pārstāvjiem turpmāk būs visas iespējas savām privātajām vajadzībām izmantot nevis jau palietotus, bet pilnīgi jaunus luksus klases automobiļus.

Oficiālā iepirkumu dokumentācija rāda, ka pagājušā gada nogalē Latvijas Banka no SIA Moller Auto Latvia iegādājusies kopumā trīs jaunas automašīnas, kopumā par tām samaksājot 145 454 eiro (ar pievienotās vērtības nodokli – 176 tūkstošus eiro).

„Tās tiks izmantotas dienesta vajadzībām un aizstās vecas automašīnas, par kuru atsavināšanu saņemtā atlīdzība tiks izmantota, lai kompensētu iegādes izmaksas. Publicētajā līgumsummā iekļautas ne tikai automašīnu piegādes, bet arī tehnisko apkopju un remontu izmaksas nākamajos 5 gados,” – šāds ir Latvijas Bankas oficiālais skaidrojums.

Tas, kas šajā oficiālajā skaidrojumā netiek minēts, ir fakts, ka Latvijas Bankas pārstāvji viņiem piešķirtās dienesta automašīnas ar darbavietas apmaksātu degvielu var izmantot faktiski kā privātās, tostarp arī, lai ar tām darba laikā dotos kārtot personiskas lietas, - to Latvijas Banka jau 2015. gadā atzina, pildot administratīvās rajona tiesas spriedumu.

Tad kļuva zināms, ka Latvijas Bankas padomes loceklis Arvils Sautiņš no dienesta automašīnas Audi A6 bezmaksas dienesta auto izmantošanas personiskām vajadzībām nebija spējis atteikties, neraugoties uz to, ka amatpersonas vidējais mēneša atalgojums bija aptuveni 6400 eiro. Tagad Latvijas Banka apstiprina, ka tās dienesta automašīnu izmantošanas iekšējā regulējumā kopš 2015. gada nekas nav mainījies.

Trīs jaunās Audi A6 automašīnas Latvijas Bankai tiks piegādātas līdz šā gada maijam, toties jau pērn centrālā banka un sākusi lietot kādu daudz dārgāku – līzingā iegādātu 97 tūkstošus eiro vērtu 2016. gada izlaiduma automašīnu Audi A8L. Oficiāli tā paredzēta „dienesta vajadzībām” un „tai skaitā citu centrālo banku vadītāju un viesu pārvadāšanai”.

Daļēji apmaksāta pat iPhone X iegāde

Papildus darba likumdošanā noteiktajām standarta piemaksām un iespaidīgajām prēmijām Latvijas Banka pērn savus vadošos darbiniekus, neraugoties uz viņu iespaidīgo atalgojumu, ir vērienīgi apgādājusi arī ar datoriem, planšetdatoriem un pat mobilajiem telefoniem.

2017. gadā ir iegādāti un darbiniekiem izdalīti vairāk nekā 40 portatīvie datori un nedaudz mazāks skaits mobilo tālruņu, turklāt izrādās, ka papildus šiem salīdzinoši vienkāršajiem tālruņiem (lielākoties Sony Xperia XA1 un Samsung A5) Latvijas Banka trim darbiniekiem pagājušā gada nogalē katram apmaksājusi pa 284 eiro, sedzot jaunā iPhone X daļēju iegādi. Savukārt vēl pieciem Latvijas Bankas darbiniekiem apmaksāti citu iPhone modeļu iegāde.

 „Mobilie tālruņi tiek iegādāti un nodoti lietošanā tiem Latvijas Bankas darbiniekiem, ar kuriem, ņemot vērā viņu darba pienākumus, nepieciešams nodrošināt informācijas operatīvu apmaiņu, t.sk. darbības nepārtrauktības vajadzībām, kā arī piekļuvi Latvijas Bankas e-pasta sistēmai un citiem informācijas avotiem, darbiniekam atrodoties komandējumā vai sanāksmē ārpus darba vietas,” – šāds ir oficiālais Latvijas Bankas skaidrojums.

 

Mērķu un prēmiju kaskādēšana

Šie ir tikai daži piemēri, kas rāda apjomīgos un dažādos labumus, ko var saņemt un pērn arī saņēmusi vismaz daļa no Latvijas Bankas darbiniekiem. Tikai vienā datumā – 2017. gada 29. martā ikgadējās prēmijās „par darba izpildes ikgadējās novērtēšanas rezultātiem” Latvijas Bankā ir tikuši izmaksāti 519 tūkstoši eiro.

Savukārt kopējā gada laikā izmaksāto piemaksu un prēmiju summa Latvijas Bankā ir vēl ievērojami lielāka. Prēmējot darbiniekus „par individuālo sniegumu un īpašu ieguldījumu starptautiska, valsts mēroga vai Latvijas Bankas mēroga uzdevuma vai projekta īstenošanā”, pērn Latvijas Banka ir novirzījusi prēmiju izmaksai aptuveni 5% no kopējā darba samaksas fonda.

Kā skaidro Latvijas Banka, tās darbiniekiem var tikt piešķirtas divu veidu prēmijas. Pirmais veids ir prēmijas par gada darba rezultātiem atbilstoši ikgadējās darba izpildes rezultātu novērtējumam, ņemot vērā Latvijas Bankas attiecīgā gada darbības rezultatīvos rādītājus un darbinieka darba ieguldījumu Latvijas Bankas funkcijām un procesiem noteikto mērķu sasniegšanā.

„Darbinieku darba izpildes novērtēšanas sistēma ir balstīta uz Latvijas Bankas funkciju un procesu mērķu sasniegšanas rezultātiem. Attiecīgie mērķi tiek kaskādēti līdz darbiniekam, nodrošinot saikni starp bankas kopējiem, tās struktūrvienības un darbinieka individuālajiem mērķiem, tādējādi izmantojot personāla resursus institūcijas kopējo mērķu sasniegšanai, kā arī veicinot darba efektivitāti,” – tāds ir Latvijas Bankas skaidrojums par šo sistēmu, kas papildus iespaidīgajām mēnešalgām var nodrošināt pat 7000 eiro lielu prēmiju.

Īpašais ieguldījums un tā rezultāti

Savukārt otrs veids ir prēmijas „par īpašu ieguldījumu, veicot nozīmīgu uzdevumu vai projektu starptautiskā, valsts mērogā vai institūcijas mērogā”. Šādās prēmijās pērn Latvijas Bankā izmaksāti vēl vairāk nekā 130 tūkstoši eiro, turklāt nopelni bijuši visdažādākie – no „nodokļu vides konkurētspēju uzlabojošas nodokļu stratēģijas un ekonomisko izaugsmi sekmējošas izglītības reformas ierosinājumu izstrādes” līdz „ātrai un sekmīgai numismātikas produktu interneta tirdzniecības vietnes projekta īstenošanai”.

Tiesa, ne vienmēr „īpašajam ieguldījumam” ir bijuši arī taustāmi rezultāti: ja monētu tirdzniecības vietne patiešām ir izveidota, tad citādi ir ar nodokļu stratēģijas izstrādi. Kaut gan prēmijās par šo veikumu Latvijas Banka samaksājusi vairāk nekā 31 tūkstoti eiro, atdeve ir bijusi minimāla: pati centrālā banka atzīst, ka reālajās valsts nodokļu sistēmas izmaiņās ir „izmantoti vairāki būtiski elementi” no tās izstrādātās nodokļu stratēģijas un ka „šajā darbā Latvijas Banka palīdzēja Finanšu ministrijas ekspertiem”.

„Esam pārliecināti, ka arī nākotnē nodokļu sistēmas pilnveidē tiks izmantoti Latvijas Bankas izstrādātie priekšlikumi par vienkāršas un ikvienam saprotamas, uzņēmējdarbības videi un iedzīvotājiem labvēlīgas nodokļu sistēmas, kas būtu konkurētspējīga ar kaimiņvalstīm un globālā mērogā kopumā, vienkārši un lēti administrējama, stabila un ilgtspējīga,” tā faktu, ka prēmijas samaksātas par dārgu, bet praktiski mazizmantotu pašpublicitātes pasākumu, diplomātiski vērtē pati Latvijas Banka.

Lielākās Latvijas Bankas darbiniekiem 2017. gada pavasarī izmaksātās prēmijas

Raivo Vanags                       pārvaldes vadītājs, valdes loceklis  14 710,45

Vadims Zaicevs                    daļas vadītājs, pārvaldes vadītāja vietnieks 10 544,00

Arnis Mālbergs                    finanšu ieguldījumu portfeļa vadītājs           9 045,09

Vilnis Barons                       finanšu ieguldījumu portfeļa vadītājs           8 442,09

Māris Kālis                          valdes priekšsēdētājs           7 304,99

Ilze Posuma                          pārvaldes vadītājs, valdes priekšsēdētāja vietnieks                                     6 940,43

Harijs Ozols                         pārvaldes vadītājs, valdes loceklis  6 616,86

Jānis Caune                          vadītājs, Latvijas Bankas galvenais grāmatvedis, valdes loceklis                           6 182,70

Elmārs Zakulis                     pārvaldes vadītājs    5 168,63

Mārtiņš Bitāns                      vadītāja vietnieks     5 003,23

Andris Ņikitins                     vadītāja vietnieks     4 892,97

Daira Brunere                      vadītāja vietnieks     4 548,39

Juris Kravalis                       pārvaldes vadītājs    4 203,82

Uldis Rutkaste                      pārvaldes vadītājs    4 134,90

Krišs Rauhvargers                vadītāja vietnieks     3 969,50

Maija Āboliņa                      vadītāja vietnieks     3 721,41

Valdis Filipovs                    finanšu ieguldījumu portfeļa vadītājs           3 530,06

Aleksandra Bambale            daļas vadītājs, pārvaldes vadītāja vietnieks, prezidenta biroja vadītājs          3 445,75

Santa Bērziņa                       daļas vadītājs           3 376,84

Zane Volkopa                       daļas vadītājs           3 307,92

Reinis Jakovļevs                  pārvaldes vadītājs, Iepirkumu komisijas vadītājs                                                   3 243,24

Liene Glāzniece                   pārvaldes vadītājs    3 239,01

Iveta Krastiņa                       vadītāja vietnieks     3 109,79

Gundars Dāvidsons              daļas vadītājs           3 101,18

Igors Fleitmanis                   Latvijas Bankas darbības risku vadītājs       3 032,26

Prēmijas „par nodokļu vides konkurētspēju uzlabojošas nodokļu stratēģijas un ekonomisko izaugsmi sekmējošas izglītības reformas ierosinājumu izstrādi”

Uldis Rutkaste       pārvaldes vadītājs       8 269,80

Mārtiņš Bitāns       vadītāja vietnieks        5 003,23

Kristaps Otersons  daļas vadītājs, pārvaldes vadītāja vietnieks   4 307,19

Oļegs Krasnopjorovs        galvenais ekonomists  2 205,28

Baiba Traidase      vecākais ekonomists    1 998,54

Gundars Dāvidsons           daļas vadītājs  1 636,73

Andris Strazds       padomnieks     1 550,59

Aina Raņķe            daļas vadītājs, pārvaldes vadītāja vietnieks   1 343,84

Jānis Silakalns      Latvijas Bankas preses sekretārs        1 206,01

Kristaps Svīķis      ekonomists      1 033,73

Varis Vagotiņš-Vagulis     galvenais komunikācijas projektu vadītājs            792,52

Egita Streļčuka      galvenais internēta portāla redaktors  723,61

Gatis Zommerovskis         iekšējās komunikācijas projektu vadītājs            671,92

Ivita Pučka sabiedrisko attiecību projektu vadītājs           654,69

Prēmijas „par ātru un sekmīgu numismātikas produktu interneta tirdzniecības vietnes projekta īstenošanu”

Krišs Rauhvargers vadītāja vietnieks        2 108,80

Ieva Bela   daļas vadītājs  1 500,97

Vilnis Kepe           vadītāja vietnieks        1 361,07

Māris Šmits           vecākais sistēmanalītiķis         840,76

Andis Tīrums        galvenais kases operāciju metodikas eksperts 716,72

Māra Vijuma         galvenais interneta portāla redaktors  671,92

Iveta Tumaševa     vecākais kases operāciju metodikas eksperts  578,89

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...

21

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

FotoŠucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz īpaši derdzīgiem darbiņiem, kas pašiem nebija pa prātam.
Lasīt visu...

21

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

FotoKlausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā stāsta par to, kā visu mūžu tiecies tikai un vienīgi uz bezkompromisu tiesiskumu, atcerējos ne tik senus laikus, kad Bordāna kungs rakstīja iesniegumus, lai iestātos pavisam citās partijās, un minēja pavisam citus argumentus. Parakņājos epastā – un, lūk, vienu iesniegumu atradu…
Lasīt visu...

21

Palīdzība...

Foto2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc? Tāpēc, ka šodienas Amerikas Savienotās Valstis atšķiras no līdzšinējo prezidentu vadītām. Mainoties valsts prezidentam, ASV lēnām, bet neatlaidīgi un spītīgi maina kursu.
Lasīt visu...

15

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

FotoEsmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu nosūtījis visiem Saeimas deputātiem.
Lasīt visu...

12

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

FotoBeidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme uz medijiem, politiskā «aizmugure» partijās un ievērojami finansiālie resursi. Tikpat klasiski — šie resursi iegūti, tos vienkārši pievācot savā rīcībā ar valsts iestāžu (šinī gadījumā prokuratūras) atbalstu.
Lasīt visu...

21

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

FotoOtrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī Jūrmalas pilsētas domes opozīcijas deputāts Guntis Grūba no biedrības “Tev, Jūrmala” un Jaunās konservatīvās partijas. G. Grūba vecāku sapulci politizēja un pagrieza notikumu gaitu sev un savai partijai vēlamā gultnē, faktiski mēģinot sākt  nacionālā naida kurināšanas konfliktu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....

Foto

PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu...

Foto

Nenosūtīta atklātā vēstule Arkādijam Suharenko

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāj Arkādij Suharenko! Rakstu Jums atklātu vēstuli, aicinot darīt visu iespējamo, lai neļautu Levita kungam...

Foto

Vējoņa miesassargi invalīdu stāvvietu neaizņēma

Sadarbībā ar arValsts prezidenta drošības dienestu Valsts prezidenta vizītes dienā  šī gada 5. aprīlī tika organizētas stāvvietas pie Carnikavas novada domes...

Foto

Privatizācijas aģentūra vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu, aicinu Ekonomikas ministriju izvērtēt aģentūras vadības rīcību

Paziņojot par savu ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu...

Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta...

Foto

Īsi par jauno valdību un tās stutēm

Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra...

Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb...

Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm”...

Foto

Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem

Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret...

Foto

Ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu...

Foto

Nejaukais metējs Artuss Kaimiņš aizmirsis visas manas veltes un labos darbus

Metējs laikam atkal ir uzkāpis uz korķa, met un cenšas jokot. Laikam metienā būs aizmirsis,...

Foto

Kas vēl ir atkarīgs no Meroni?

1. Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH....

Foto

Kā neapzinīgajām „nepareizajām” influencerēm kļūt „pareizākām” un apzinīgākām - abonējiet pareizo žurnālu un rakstiet par pareizajām lietām

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”....

Foto

Par Īvānu un pašiem

Šodien daudz manu sekotāju trako par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS*. Lai būtu....

Foto

Šodiena bieži atklāj pagātni

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi...

Foto

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi. Cilvēki, kuriem nacionālās pašapziņas un nacionālo interešu jēdziens šķiet kaut kas svešs. Būdami politikā,...

Foto

Mūsu esības antipodi

Latviešu tautas esību tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretējas dzīves izpausmes. Par katru no šīm izpausmēm ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu...

Foto

Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko...

Foto

Čekas „stukaču” kartiņu sāga turpinās

Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447...

Foto

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera...

Foto

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru...

Foto

Prātojums par raibiem laikiem

Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības...

Foto

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir...

Foto

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās...

Foto

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds...

Foto

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika...

Foto

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un...

Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...