Iesaki rakstu: 
"Man pie d...sas likumi!" un "Man SAB apliecība nav nepieciešama!" - šādi, kā apliecina Pietiek rīcībā nonākušie kādas privātpersonas iesniegumi, kas adresēti Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadībai, skandalozais biroja darbinieks Aigars Sparāns šim cilvēkam paziņojis, risinot ģimenes konfliktu, kurā bijusi iesaistīta vēl viena SAB darbiniece - šī cilvēka sieva, kas pārcēlusies dzīvot pie Sparāna viņa savulaik par 43 000 eiro iegādātajā rindu mājā Ikšķilē (attēlā). Pietiek šodien ar minimāliem īsinājumiem publicē šos divus izteiksmīgos dokumentus, uz kuriem, cik zināms Pietiek, nekāda reakcija nav sekojusi.
"Satversmes aizsardzības biroja direktoram un direktora pirmajam vietniekam - iesniegums.
Vēlētos Jūs informēt, ka šā gada 18.janvārī SAB darbiniece L., mana sieva, izjauca ģimeni un, paņemot mūsu bērnus, aizgāja dzīvot pie cita Jūsu iestādes darbinieka Aigara Sparāna.
Tā kā radās problēmas ar saskarsmes tiesību realizēšanu ar maniem bērniem ..., biju spiests griezties tiesā, jo L. lika šķēršļus. Viņa pat teica, ka ar mani viņa nevienosies, bet pildīs tiesas lēmumu.
Š.g. 29.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma pagaidu lēmumu, kas noteica, ka man ir tiesības tikties ar saviem bērniem katru 2.nedēļas nogali.
Kad 08.07. L. nepildīja tiesas lēmumu, viņu informēju, ka saskaņā ar Krimināllikumu, šādu tiesas lēmumu nepildīšana var novest līdz kriminālatbildībai. L. tikai pasmējās. Biju spiests griezties pie tiesu izpildītāja, lai varētu realizēt savas tiesības, (pielikums Nr.2).
Arī pēc zvērināta tiesu izpildītāja Kalvja Dūrīša 28.07. vēstules (pielikums Nr.3) nosūtīšanas L., viņa netaisījās pildīt tiesas lēmumu. Lai š.g 05.08. realizētu savas tiesības, biju spiests pēc bērniem ierasties kopā ar zvērinātu tiesas izpildītāju Kalvi Dūrīti.
Gan L., gan Aigars Sparāns netaisījās pildīt tiesas lēmumu, vēl vairāk, Aigars Sparāns draudēja man ar fizisku izrēķināšanos un manā lietošanā esošā īpašuma bojāšanu. 06.08. veicot pārrunas ar Aigaru Sparānu un apgalvojot, ka viņš ir tik lecīgs tāpēc, ka ir SAB darbinieks, viņš atbildēja, citēju: "Man SAB apliecība nav nepieciešama".
Tā kā Jūsu iestādes darbinieka Aigara Sparāna draudus savai dzīvībai un veselībai uztveru nopietni, 09.08. biju spiests griezties Valsts policijā (pielikums Nr.4).
Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzu:
- izvērtēt Jūsu iestādes darbinieku Aigara Sparāna un L. rīcību, klaji ņirgājoties par likumdošanu Latvijā;
- novērst Jūsu iestādes darbinieku visatļautību/nesodāmības sajūtu;
- nekavējoties veikt likumos paredzētās darbības, lai aizsargātu mani no Jūsu iestādes darbinieka Aigara Sparāna draudu izteikšanas un realizēšanas;
- pārbaudīt, vai augstāk minētie Jūsu iestādes darbinieki neveic nelikumīgas darbības pret mani;
- izvērtēt Jūsu iestādes darbinieku Aigara Sparāna un L. uzvedības atbilstību SAB amatpersonas profesionālās ētikas kodeksam, kas apstiprināts ar LR SAB 2005.gada 20.janvāra pavēli Nr.12;
- izvērtēt Jūsu iestādes darbinieku Aigara Sparāna un L. uzvedības atbilstību dotajam zvērestam, kas dots saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja likuma 9.panta 3.punktu.
Gaidu atbildi ar augstāk minēto lūgumu izvērtēšanas rezultātiem."
"Valsts policijas Rīgas Reģiona pārvaldes Salaspils iecirknim - iesniegums.
Saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas pagaidu lēmumu man ir tiesības katru 2.nedēļas nogali izmantot saskarsmes tiesības ar maniem bērniem ..., kuri dzīvo kopā ar bērnu māti L. Raudu ielā 4/1, Ikšķiles pilsēta, Ikšķiles novadā pie sveša vīrieša, Aigara Sparāna.
Tā kā kopš, augstāk minētās, tiesas lēmuma atbildētāja L. nepildīja tiesas lēmumu, biju spiests griezties pie zvērināta tiesu izpildītāja, lai palīdzētu realizēt manas tiesības saskarsmē ar maniem bērniem, kas ir noteiktas ar augstāk minētās tiesas lēmumu un likumiem.
Saskaņā ar augstāk minētās tiesas lēmumu man bija tiesības izmantot saskarsmes tiesības ar saviem bērniem no 5.augusta plkst. 18:00, aizbraucot pēc bērniem uz viņu dzīves vietu, līdz 7.augusta plkst. 18:00, aizvedot bērnus atpakaļ uz viņu dzīves vietu.
Kad 5.augustā plkst. 18:15, kopā ar zvērinātu tiesu izpildītāju, ieradāmies manu bērnu dzīves vietā Raudu ielā 4/1, Ikšķilē, durvis atvēra Aigars Sparāns, kurš neļāva man izmantot tiesības tikties ar maniem bērniem. Tajā pašā laikā viņš bija rupjš un draudēja sabojāt manā lietošanā esošo automašīnu, izdauzot logus.
Pēc apmēram 45 minūšu pārrunām starp zvērinātu tiesu izpildītāju, L. un Aigaru Sparānu, kas notika rindu mājā, zvērināts tiesu izpildītājs iznāca no mājas un paziņoja, ka L. ir piekritusi man bērnus iedot 6.augustā plkst. 10:00.
6.augustā apmēram 10:05 kopā ar savu māti un brāli ierados Raudu ielā 4/1, Ikšķilē, pēc saviem bērniem, kā iepriekšējā dienā bija norunāts. Atkal durvis atvēra Aigars Sparāns, kurš bija agresīvi noskaņots un paziņoja, ka man bērnus nedos un, lai vācos no viņa zemes, atbildēju, ka atrodos publiski pieejamā vietā un drīkstu tur atrasties (rindu mājas priekšā, kur mašīnas tiek atstātas pirms garāžas).
Kamēr notika pārrunas ar Aigaru Sparānu par to, ka esmu atbraucis pakaļ saviem bērniem, bērni kopā ar sievasmāti bija uzgājuši dzīvokļa 2.stāvā uz balkona un skatījās manā vārdu apmaiņā ar Aigaru Sparānu. Dēls, redzot, ka Aigars Sparāns ir agresīvi noskaņots pret mani, viņa tēti, sāka raudāt.
Sievasmāte bērnus ieveda dzīvoklī, Aigars Sparāns atkal mani dzina no viņa zemes, teicu, lai no viņa dzīvokļa garāžas izdzen automašīnu Honda Civic, kas ir reģistrēta uz mana vārda un bez manas piekrišanas lieto L., kura kategoriski izvairās šai automašīnai veikt obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, lai gan viņa to lieto un esmu vairākas reizes atgādinājis, ka bez OCTA nedrīkst pārvietoties ar automašīnu.
Aizgāju līdz savai mašīnai un pazvanīju Ikšķiles pašvaldības policijai, lai atbrauc un konstatē faktu, ka man netiek doti bērni, iepriekš jau vairākas reizes Ikšķiles pašvaldības policijas inspektori ir fiksējuši faktu, ka netiek pildīts augstāk minētais tiesas lēmums. Kamēr Ikšķiles pašvaldības policijas inspektori brauca uz notikuma vietu, Aigars Sparāns redzot, ka esmu izsaucis policiju, izveda manus bērnus.
Kad atbrauca Ikšķiles pašvaldības policijas inspektori Māris Gauručs un Juris Martinovs, kuri jau iepriekšējās reizēs bija konstatējuši faktu, ka man netiek doti bērni, jo sieva noteiktajā laikā nav bijusi mājās, viņus informēju, ka bērni jau ir iedoti un jautāju vai drīkstu atrasties rindu mājas priekšā. Viņi apstiprināja, ka drīkstu tur atrasties.
Tā kā Ikšķiles pašvaldības policijas inspektori bija gatavi to pašu izstāstīt arī dzīvokļa īpašniekam, piezvanīju pie durvīm un atkal durvis atvēra agresīvs Aigars Sparāns. Aigars Sparāns piegāja pie Ikšķiles pašvaldības policijas inspektora Māra Gauruča un sasveicinājās, jo abi ir pazīstami un pieprasīja, lai uzliekot man administratīvo sodu par nepamatotu policijas izsaukumu.
Pēc tam Aigars Sparāns savu agresiju vērsa pret mani un draudēja man, ja pareizi atceros, ar vārdiem, citēju: „ka noraus man galvu". Tāpat man draudēja, ja vēl kādreiz uzkāpšu uz viņa zemes publiskās daļas. Kad uzkāpu uz viņa zemes apmēram 50cm no ielas, pēc brīža viņš mani pagrūda. Kad teicu, ka izmantoju tikai savas likumīgās tiesības tikties ar saviem bērniem, Aigars Sparāns atbildēja (atvainojiet par rupjību), citēju: „man pie "d...sas" likumi". Visu šo laiku abi Ikšķiles pašvaldības policijas inspektori noraudzījās Aigara Sparāna agresijas izpausmēs.
Ievērojot augstāk minēto, lūdzu, uzskatīt par reāliem Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Sparāna draudus manai veselībai un dzīvībai, kā arī draudus sabojāt manu īpašumu vai lietošanā esošos transporta līdzekļus. Lūdzu veikt likumā paredzētās darbības, lai aizsargātu mani no Aigara Sparāna draudu izteikšanas un realizēšanas."
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
