"AirBaltic" - pirms sākt glābt, jātiek skaidrībā, vai pietiks naudas izglābšanai
Aivars Strakšas08.04.2025.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Pirms pāris nedēļām tiku rakstījis, ka valdībai jātiek skaidrībā par to, vai glābt "airBaltic" vai arī ļaut aiziet. Minēju, ka visticamāk uz marta beigām uzņēmums būs jau iztērējis uz gada sākumu kontos esošos 32,9 miljonus eiro, jo vidējais naudas zaudēšanas ātrums 2024. gadā bija 10,6 miljoni eiro mēnesī. Tātad, lai uzturētu airBaltic pie dzīvības, gadā vajadzīgas kādus 120 - 130 miljonus eiro lielas naudas injekcijas. Šis uzņēmums bez īpašnieku naudas piešprices nav dzīvotājs.
Manuprāt, šī brīža paniskās aktivitātes ap airBaltic parāda to, ka jaunajai uzņēmuma padomei nav izdevies neko mainīt valdes darbā, notikumi attīstās pēc pamatscenārija un valdība ir uzsākusi airBaltic glābšanas operāciju. Tātad tomēr izlēma glābt, un lēmums ir pieņemts.
Taču vai ir korekti izrēķinātas iespējas izglābt?
Pirmais jautājums - kāpēc ir pārliecība, ka, nemainot uzņēmuma valdi un aplamo biznesa plānu, piešķirtais finansējums netiks izniekots?
Otrais jautājums - vai ir pārliecība, ka Valsts kasē pietiks naudas? Iespējams, būs jāpārfinansē obligācijas 380 miljonu eiro apmērā pēc četriem gadiem, no kurām pašiem pieder 50 miljoni. Tāpat jāsedz 14.5% ienesīgums obligāciju turētājiem. Cerības uz IPO, kamēr nav aiztaisīts caurums, kurā pazūd vismaz 120 miljoni gadā, ir utopija. Lai ko nesludinātu finanšu konsultanti.
Tāpat jāņem vērā, ka ar augstajiem procentu maksājumiem par obligācijām var pamatot tikai daļu no zaudējumiem un naudas aizplūšanas. Iegūstot 300 miljonus eiro no IPO, pamatproblēma atrisināta netiks. Naudas zudumi 2024.gadā (pat bez procentu maksājumiem par obligācijām) no neveiksmīgām investīcijām un operacionālās darbības, ir 60 - 70 miljonu eiro gadā. Kāds ir risinājums?
Trešais jautājums - kā tas tā sanāk, ja 2024. gadā lielākais vairums Eiropas aviokompāniju nostrādāja ar peļņu, turklāt dažas ar peļņas rekordiem, tad airBaltic ar milzīgiem zaudējumiem?
Pat ungāru Wizzair, kas stradā no teritorijas kurā Gauss nesekmīgi vadīja nobankrotējošo Malev, nopelnīja pirms nodokļiem 95 miljonus eiro. Savukārt Lufthansa, kas negrib uzņemties stratēģiskā investora godu airBaltic, saviem īpašniekiem atnesa gandrīz 1,6 miljardus. Kur ir Gausa un valdes pievienotā vērtība? Vai nav pienācis laiks pieņemt realitāti?
Ceturtais jautājums - vai pirms palīdzības sniegšanas tiks ņemti vērā iespējamās recesijas riski Eiropas, tajā skaitā Latvijas, ekonomikās, kā arī avio pasažieru skaita izmaiņu prognozes? Ja laikā, kad pasažieru skaits pieauga, airBaltic zaudējumi bija 118 miljoni eiro, tad kādu ciparu mēs ieraudzīsim 2025. gada peļņas zaudējumu aprēķinā, kad pasažieru skaits samazināsies? Uz kā rēķina šobrīd, kad Latvijas budžeta ieņēmumi neaug kā plānots un pastāv reāls recesijas risks, tiks finansēts airBaltic?
Ir maz ticams, ka ar 150 miljoniem eiro pietiks un nesekos nākošie simti miljonu. Ja kaut kad nauda vai pacietība aptrūksies, tad šie, tāpat kā iepriekšējie, būs veltīgi izniekoti. Būtu labi nepārvērtēt savas finansiālās iespējas un "slimnieka" spēju atveseļoties.
P.S. Ir vairāk nekā paredzami, ka airBaltic valde un padome mēģinās aizbildināties ar šobrīd spēkā pieņemošos finanšu krīzi. Manuprāt, te nevar būt tiešas cēloņsakarības. Tirgus vienmēr iet no krīzes uz krīzi, un ar to ir jārēķinās. Avio pārvadājumu nozarē bija divi labi gadi, ko varēja izmantot uzņēmuma problēmu risināšanai. Šis laiks tika izniekots. Tagad sācies pļaujas laiks. Labi uzņēmumu vadītāji ir tie, kuri spēj sasniegt labus rezultātus. Cita objektīva vērtējuma nav. Pārējais tikai tukša pļāpāšana.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
