Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

"AirBaltic" – labāk slēpt nekā melot?

Ivars Zariņš, Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis
08.12.2015.
Komentāri (10)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Slepenība ir cieši savijusies ar “veiksmes stāsta” spilgtākajām lappusēm - “Liepājas Metalurgs”, “Pasažieru vilciena” iepirkums, “Citadele”, tagad arī “AirBaltic”.

Ļoti gribētos cerēt, ka līdz ar privātā akcionāra iesaisti ir radīts nepieciešamais pamats kompānijas veiksmes stāstam un ka tieši tādā veidā šī iespēja arī tiks izmantota. Diemžēl pārliecības par to nav. Un galvenais iemesls tam – slepenība un nepamatoti uzspiestā steiga, lemjot par šo jautājumu.

Diez vai politiķi censtos ietīt visu tādā necaurredzamas slepenības plīvurā, lai slēptu no sabiedrības to, ko tie lemj, ja tas būtu sabiedrības interesēs...

Pat caur šo centīgi veidoto aizsegu, kurš tika pastiprināts ar Dona Kihota cienīgu varonīgo cīņu pret “Sukhoi” lidmašīnām, izgaismojās vairākas nianses un neatbilstības, kas liek apšaubīt slepenības dūmakā slēptā darījuma patiesās kontūras.

Kāpēc “Airbaltic” vajag glābt?

Protams, “AirBaltic” mūsu valstij ir stratēģiski nozīmīgs, un zaudēt to būtu pēdējais, ko varam atļauties. Un tomēr, kā rāda notikumi un aizvien jauna atklātībā nonākošā informācija – līdz šim tieši to arī esam atļāvušies darīt, kā rezultātā ir bijis jādzēš kārtējais ugunsgrēks, kurš, iespējams, ir bijis apzināti radīts – ir nianses, kas uz to norāda. Bet, ja tā, tad neizbēgami sagaidāmi ir arī nākošie.

Lai gan “AirBaltic” ir negatīvs pašu kapitāls (uzkrājušies zaudējumi), tas ir kļuvis pelnīt spējīgs atsevišķos laika periodos (ņemot vērā sezonalitāti) un pagājušajā gadā spējis nopelnīt apmēram 10 miljonus eiro. Saprotams, ka, uzlabojot savus darbības rezultātus – veicot adekvātas investīcijas savas flotes modernizācijā, atbilstoši tam optimizējot savu darbību, kompānijas iespējas pelnīt pamatoti varētu pieaugt.

Liels šķērslis tam ir kompānijas negatīvais kapitāls – tas traucē piesaistīt modernizācijai vajadzīgo finansējumu un padara nelabvēlīgākus esošās darbības nosacījumus, jo kompānija ar negatīvu pašu kapitālu pamatoti tiek vērtēta kā riskants darījumu partneris un tādēļ arī darījumu un finansējuma nosacījumi ir ne tik labvēlīgi, kādi tie būtu kompānijai pie pilnas finansiālās veselības. Tas savukārt mazina kompānijas konkurētspēju un apgrūtina kompānijas attīstītības iespējas.

Skaidrs, ka situācija bija jāmaina jau sen. Diemžēl valsts rūpēs par savu stratēģiski tik nozīmīgu kompāniju ir bijusi acīmredzami nolaidīga – līdzīgi kā tā vietā, lai regulāri tīrītu zobus un laikus rūpētos, lai tie būtu salaboti, viss tiek ielaists līdz brīdim, kad zobs steidzami ir jārauj laukā. Un tad nu sākas vaimanāšana un trauksmes celšana, lai uz šīs jezgas fona, katrs sev varētu nopelnīt vajadzīgās akcijas (tiešā un pārnestā nozīmē).

Tumsā visi kaķi melni

Sabiedrībai tiek pasniegts, ka risinājums ir iespējams tikai “melns” vai “balts” - vai nu šī “privātā investora” piesaiste, vai nu tāda valsts rīcība, ko nepieļaus Eiropas Komisija, un “AirBaltic” aizies “pa skuju taku”. Nu skaidrs – ja “melns” nav iespējams, tad atliek tikai “balts” – šis piedāvātais privātais investors kā kompānijas glābējs! Taču pārliecināties par to, vai tiešām tas tā arī ir, nav bijis iespējams, jo tas ir noslēpums.

Kā zināms, dzīvē nekas nav tikai “melns” vai tikai “balts” – ir vesela palete pelēko toņu. Arī šajā gadījumā – tik tiešām, ja valsts vienkārši ņemtu un pa tiešo visu vajadzīgo finansējuma apjomu pati ieskaitītu kompānijas kapitālā, tas būtu kā trauksmes zvans Eiropas Komisijai. Bet, pirmkārt, vai tiešām uzreiz un steidzami bija vajadzīga visa šī summa? Otrkārt – kādēļ tieši šāds finansēšanas veids valstij būtu jāizvēlas?

Finansējuma piesaistes steidzamība bija saistīta ar to, ka kompānijai varēja pietrūkt apgrozāmo līdzekļu savu tekošo saistību segšanai tuvākajā laikā, kas pašlaik kompānijai ir nelabvēlīgs sezonālo ieņēmumu svārstību dēļ. Pēc dažādām aplēsēm, pilnīgi pietiktu ar apmēram ar 10 - 15 miljoniem. Tā ir summa, kuru kompānija varētu nofinansēt no savas peļņas, ja vien tā nebūtu pasteigusies visu to aizskaitīt kā iemaksu par “Bombardier” lidmašīnām, kuras tai neviens pagaidām negatavojas piegādāt - piegādātājs nav izpildījis līgumā noteiktās saistības un lidmašīnas pat vēl nav sertificētas. Neskatoties uz to, kompānijas vadība ir pasteigusies centīgi par tām samaksāt, nevis veikt savlaicīgas pārrunas, lai atbilstoši izmainītu maksājuma grafikus un nosacījumus, turklāt, labi zinot, ka tas radīs nopietnas finansiālas grūtības kompānijai.

Tātad, ja runājam par steidzamību, tad to varēja atrisināt ar krietni mazākām summām. Un, ja valsts to īstenotu kā aizdevumu, kas tiek izsniegts atbilstoši tirgus nosacījumiem - šāda darbība netiktu klasificēta kā neatļauts valsts atbalsts, un ne valstij, ne kompānijai no tā nekādas problēmas nerastos. Tādejādi būtu iespēja turpināt sarunas ar citiem iespējamajiem investoriem un iegūt labākus nosacījumus, nevis atkal izmisīgi būtu jācenšas pakampt to, ko dod.

Jā, ar šo aizdevumu netiek atrisinātas kompānijas problēmas, kas tai rodas no negatīvā pašu kapitāla, bet arī tās valsts varēja palīdzēt risināt, piemēram, nodrošinot vajadzīgo finansējumu pastarpināti (ja tas būtu nepieciešams) – savu finansējumu vispirms novirzot uz citiem valsts uzņēmumiem vai bankām, kuras tālāk varētu piešķirt izdevīgākus kredītus vai veidot investīciju fondus vai citas struktūras un, kombinējot tās, veidot Eiropas un Latvijas likumdošanai atbilstošas finansējumu shēmas, kuras dotu iespēju ne tikai kreditēt, bet arī radīt kompānijas mērķiem atbilstošus “finanšu investorus”, tādejādi atrisinot arī negatīvā kapitāla problēmu. Un, pat ja kādreiz to vēlētos apstrīdēt EK – tas vēl būtu garš diskusiju un pierādīšanas ceļš. Pat, ja Latvijai nāktos atzīt šādas rīcības neatbilstību Eiropas prasībām, tajā laikā kompānijai jau būtu pavisam cits statuss un iespējas, un visa nauda, par kuru kāds varētu “piekasīties”, jau būtu atdota valstij atpakaļ.

Ir acīmredzami, ka valstij būtu daudz lielākas iespējas piesaistīt vajadzīgo stratēģisko partneri tad, ja kompānija ir pati atrisinājusi savas problēmas, kad tai ir izaugsme un izdarīti nopietni mājasdarbi tālākai izaugsmei, konkurētspējas stiprināšanai, nevis tad, kad uzņēmums ir “līdz ausīm” problēmās, kuras tas pats nespēj risināt, tādējādi iezīmējot neskaidru nākotni.

 “Vai labo vai kreiso – abas divas ne par ko?”

Pašreiz piesaistītais “finanšu investors” tiek pasniegts kā kompānijas glābiņš, kā nepieciešamais starpposms, lai varētu piesaistīt stratēģisko investoru. Bet vai tas tā tiešām ir?

Sabiedriskā telpa diezgan intensīvi tika piepildīta ar dažādu autoritatīvu ekspertu viedokļiem, ka šī privātā investora piesaiste “AirBaltic” ir labākais iespējamais risinājums. Taču šādi apgalvojumi tika izteikti, neļaujot ekspertiem iepazīties ar darījuma detaļām, bet runājot vairāk par principu, kurš tik tiešām, to pareizi izpildot, varētu dot labu rezultātu. Taču šoreiz ir vairākas mulsinošas nianses.

Ja jau tiek runāts par “finanšu investora” piesaisti - tas ir investors, kurš iegulda uzņēmumā naudu tikai ar mērķi gūt finansiālu atdevi no saviem ieguldījumiem. “Finanšu investors” pretēji “stratēģiskajam investoram” nenodarbojas ar kompānijas stratēģiju, vadību. Vēl jo vairāk – tas tiek norobežots no tās, pretī par to parasti saņemot sev akcionāru līgumā nosacījumus par finansiālo atdevi no saviem ieguldījumiem. Cik zināms, arī šajā gadījumā tā ir paredzēta visnotaļ dāsna.

Taču pat no tā, kas ir izspiedies cauri slepenības plīvuram, ir redzams – lai gan šis investors tiek pasniegts kā “finanšu investors”, sākotnējie akcionāra līguma nosacījumi tam paredzēja tādas rīcības tiesības un spēju ietekmēt kompānijas darbību, kas bloķētu esošā akcionāra – valsts – rīcību nozīmīgos jautājumos! Nav zināms, kāds galu galā ir palicis šis akcionāru līgums, jo tas tika noslepenots un Saeimas deputātiem tika likts balsot, neredzot šo līgumu. Taču pat atskaņas no diskusijām par šo līgumu, piemēram – ka ir panākta vienošanās, ka lidmašīnas netiks pirktas no “Sukhoi” (stratēģiski svarīgs jautājums), liek domāt, ka piesaistītais investors tomēr nebūs vienkārši finanšu investors, bet tam būs arī ietekme stratēģiskos lēmumos. Esošajā “AirBaltic” situācijā tas var radīt būtiskus riskus.

Jo raugi – ja jums ir garantēta atdeve no jūsu līdzdalības kompānijā neatkarīgi no tās darbības rezultātiem un tajā pašā laikā jums ir iespējams ietekmēt kompānijas darbību, tad tas var radīt motivāciju to izmantot nevis kompānijas, bet gan savtīgās interesēs – piemēram, iesaistot kompāniju darījumos, kas tai nav izdevīgi, bet kas ir izdevīgi darījuma otrai pusei, caur kuru šis “finanšu investors” gūst labumu, sev nenodarot nekādu skādi, jo tā ienākumi ir fiksēti. Šie riski arī būtiski pieaug, ja patiesībai atbilst informācija, ka šim “finanšu investoram” līgumā ir paredzētas tiesības pārņemt “Bombardier” līgumu gadījumā, ja “AirBaltic” cieš krahu. Tas nozīmē, ka akcionāru līgums ir izveidots tā, ka “finanšu investoram” ir izdevīgāk, lai kompānija neattīstītos vai pat sabruktu, nevis, lai tā attīstītos un veiksmīgi piesaistītu stratēģisko investoru.

Un te parādās galvenie riski “AirBaltic” nākotnei – kā kompānija spēs attīstīties un piesaistīt stratēģisko investoru, ja tajā jau ir ielaists “investors”, kam ir ietekme uz kompāniju, turklāt vēl ņemot vērā tā iespējamo ciešo sasaisti ar kompānijas vadību. Vai atkal nesanāks kārtējais “Flika stāsts”?

Atkal pērkam “bezmaksas sieru”?

Valdība dižojas, cik ļoti tai esot izdevies izgriezt rokas piesaistītajam investoram, panākot pavisam citus līguma nosacījumus (kuri gan tiek slēpti), ka pēc iespējas ātrāk ir jānoslēdz līgums, kamēr vēl ir, ar ko. Diez vai kāds privātais investors piekristu slēgt daudzu miljonu vērtu darījumu, ja tas nebūtu tam izdevīgs. Ja otra darījuma puse neredz (vai slēpj) tā izdevīgumu, tad ir pamatoti bažīties, vai vispār tā sajēdz, uz kādu darījumu tā ir piekritusi?

Ļoti gribētos cerēt, ka ar šo “AirBaltic” atkal nav ievilkts savtīgi blēdīgās darījumu shēmās - šīs bažas pastiprina neformālā informācija par iespējamajām “AirBaltic” parādsaistībām, kuras ir aizceļojušas (cedētas) līdz struktūrām, kas ir apņēmības pilnas tās piedzīt no “AirBaltic” un tikai gaida piemērotu brīdi. Figurē pat konkrēti nosaukumi – kāda ”Investbank” (jācer, ka tā nav saistīta ar kādu citu banku, ar kuru it kā esot saistīts “finanšu investors”), kurai varētu būt sagatavotas prasības vairāku desmitu miljonu apmērā.

Pēc tam, kad koalīcijas deputāti lielā vienprātībā bija atbalstījuši iekļaut darba kārtībā lēmumu par naudas piešķiršanu «AirBaltic», tika iesniegts priekšlikums pārcelt Saeimas balsojumu vismaz par vienu nedēļu, lai dotu iespēju Saeimas deputātiem nebalsot “uz aklo”, vispār nezinot šī darījuma detaļas, bet šīs nedēļas laikā tiktu izdarītas vismaz trīs lietas:

- tiktu noskaidrota patiesība un iesniegts kompetentu iestāžu atzinums – kas tad īsti ir ar kompānijas iespējamajām parādsaistībām un riskiem zaudēt valsts ieguldīto naudu;

- tiktu iesniegts akcionāru līgums, pievienojot tam kompetentu izvērtējumu par iespējamajiem riskiem;

- tiktu sagatavots un iesniegts atbildīgs valdes ziņojums par tālāko rīcību – kur tiks izmantota kompānijā iepludinātā nauda, kā ir paredzēts nodrošināt kompānijas tālāko attīstību, lai uzņēmums atkal nebūtu “jāglābj”.

Taču tik pat lielā vienprātībā koalīcijas deputāti noraidīja šo priekšlikumu un apstiprināja naudas piešķiršanu “AirBaltic” bez jebkāda šī pamatojuma, jo, redziet, ir panākta vienošanās ar “finanšu investoru”, ka “Sukhoi” lidmašīnas netikšot pirktas. Urā! Jau šis paziņojums vien uzreiz visu šo vienošanos padara dīvainu – jo “finanšu investoram” vispār nevajadzētu būt nekādai teikšanai par stratēģiskiem kompānijas darbības jautājumiem. Jācer, ka, bēgot no lāča, nesanāks ieskriet tīģera nagos (aiz kura, iespējams, stāv vesels šakāļu bars…)

Ja ir iespējams šāds darījums ar “AirBaltic”, kad valsts varas augstākā institūcija – tautas vēlēti priekšstāvji - tiek izmantota kā statisti, lai vienkārši “uz aklo”, gandrīz bez jebkāda pamatojuma pieņemtu lēmumu par 80 miljonu valsts naudas atdošanu kaut kam – vai tas nav apliecinājums, ka Latvija kā valsts ir nozagta? Vai atdota kaut kam izzagšanai - pietiek tikai izdomāt kārtējo briesmu stāstu (kā šoreiz – par “Sukhoi” lidmašīnām), ar ko to visu attaisnot...

Un, ja jau tas ir tā, tad šim stāstam būs turpinājums.

Gaidīsim "Lattelecom" un "LMT" sagatavoto “veiksmes stāstu”…

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....