Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

"AirBaltic" – labāk slēpt nekā melot?

Ivars Zariņš, Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis
08.12.2015.
Komentāri (10)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Slepenība ir cieši savijusies ar “veiksmes stāsta” spilgtākajām lappusēm - “Liepājas Metalurgs”, “Pasažieru vilciena” iepirkums, “Citadele”, tagad arī “AirBaltic”.

Ļoti gribētos cerēt, ka līdz ar privātā akcionāra iesaisti ir radīts nepieciešamais pamats kompānijas veiksmes stāstam un ka tieši tādā veidā šī iespēja arī tiks izmantota. Diemžēl pārliecības par to nav. Un galvenais iemesls tam – slepenība un nepamatoti uzspiestā steiga, lemjot par šo jautājumu.

Diez vai politiķi censtos ietīt visu tādā necaurredzamas slepenības plīvurā, lai slēptu no sabiedrības to, ko tie lemj, ja tas būtu sabiedrības interesēs...

Pat caur šo centīgi veidoto aizsegu, kurš tika pastiprināts ar Dona Kihota cienīgu varonīgo cīņu pret “Sukhoi” lidmašīnām, izgaismojās vairākas nianses un neatbilstības, kas liek apšaubīt slepenības dūmakā slēptā darījuma patiesās kontūras.

Kāpēc “Airbaltic” vajag glābt?

Protams, “AirBaltic” mūsu valstij ir stratēģiski nozīmīgs, un zaudēt to būtu pēdējais, ko varam atļauties. Un tomēr, kā rāda notikumi un aizvien jauna atklātībā nonākošā informācija – līdz šim tieši to arī esam atļāvušies darīt, kā rezultātā ir bijis jādzēš kārtējais ugunsgrēks, kurš, iespējams, ir bijis apzināti radīts – ir nianses, kas uz to norāda. Bet, ja tā, tad neizbēgami sagaidāmi ir arī nākošie.

Lai gan “AirBaltic” ir negatīvs pašu kapitāls (uzkrājušies zaudējumi), tas ir kļuvis pelnīt spējīgs atsevišķos laika periodos (ņemot vērā sezonalitāti) un pagājušajā gadā spējis nopelnīt apmēram 10 miljonus eiro. Saprotams, ka, uzlabojot savus darbības rezultātus – veicot adekvātas investīcijas savas flotes modernizācijā, atbilstoši tam optimizējot savu darbību, kompānijas iespējas pelnīt pamatoti varētu pieaugt.

Liels šķērslis tam ir kompānijas negatīvais kapitāls – tas traucē piesaistīt modernizācijai vajadzīgo finansējumu un padara nelabvēlīgākus esošās darbības nosacījumus, jo kompānija ar negatīvu pašu kapitālu pamatoti tiek vērtēta kā riskants darījumu partneris un tādēļ arī darījumu un finansējuma nosacījumi ir ne tik labvēlīgi, kādi tie būtu kompānijai pie pilnas finansiālās veselības. Tas savukārt mazina kompānijas konkurētspēju un apgrūtina kompānijas attīstītības iespējas.

Skaidrs, ka situācija bija jāmaina jau sen. Diemžēl valsts rūpēs par savu stratēģiski tik nozīmīgu kompāniju ir bijusi acīmredzami nolaidīga – līdzīgi kā tā vietā, lai regulāri tīrītu zobus un laikus rūpētos, lai tie būtu salaboti, viss tiek ielaists līdz brīdim, kad zobs steidzami ir jārauj laukā. Un tad nu sākas vaimanāšana un trauksmes celšana, lai uz šīs jezgas fona, katrs sev varētu nopelnīt vajadzīgās akcijas (tiešā un pārnestā nozīmē).

Tumsā visi kaķi melni

Sabiedrībai tiek pasniegts, ka risinājums ir iespējams tikai “melns” vai “balts” - vai nu šī “privātā investora” piesaiste, vai nu tāda valsts rīcība, ko nepieļaus Eiropas Komisija, un “AirBaltic” aizies “pa skuju taku”. Nu skaidrs – ja “melns” nav iespējams, tad atliek tikai “balts” – šis piedāvātais privātais investors kā kompānijas glābējs! Taču pārliecināties par to, vai tiešām tas tā arī ir, nav bijis iespējams, jo tas ir noslēpums.

Kā zināms, dzīvē nekas nav tikai “melns” vai tikai “balts” – ir vesela palete pelēko toņu. Arī šajā gadījumā – tik tiešām, ja valsts vienkārši ņemtu un pa tiešo visu vajadzīgo finansējuma apjomu pati ieskaitītu kompānijas kapitālā, tas būtu kā trauksmes zvans Eiropas Komisijai. Bet, pirmkārt, vai tiešām uzreiz un steidzami bija vajadzīga visa šī summa? Otrkārt – kādēļ tieši šāds finansēšanas veids valstij būtu jāizvēlas?

Finansējuma piesaistes steidzamība bija saistīta ar to, ka kompānijai varēja pietrūkt apgrozāmo līdzekļu savu tekošo saistību segšanai tuvākajā laikā, kas pašlaik kompānijai ir nelabvēlīgs sezonālo ieņēmumu svārstību dēļ. Pēc dažādām aplēsēm, pilnīgi pietiktu ar apmēram ar 10 - 15 miljoniem. Tā ir summa, kuru kompānija varētu nofinansēt no savas peļņas, ja vien tā nebūtu pasteigusies visu to aizskaitīt kā iemaksu par “Bombardier” lidmašīnām, kuras tai neviens pagaidām negatavojas piegādāt - piegādātājs nav izpildījis līgumā noteiktās saistības un lidmašīnas pat vēl nav sertificētas. Neskatoties uz to, kompānijas vadība ir pasteigusies centīgi par tām samaksāt, nevis veikt savlaicīgas pārrunas, lai atbilstoši izmainītu maksājuma grafikus un nosacījumus, turklāt, labi zinot, ka tas radīs nopietnas finansiālas grūtības kompānijai.

Tātad, ja runājam par steidzamību, tad to varēja atrisināt ar krietni mazākām summām. Un, ja valsts to īstenotu kā aizdevumu, kas tiek izsniegts atbilstoši tirgus nosacījumiem - šāda darbība netiktu klasificēta kā neatļauts valsts atbalsts, un ne valstij, ne kompānijai no tā nekādas problēmas nerastos. Tādejādi būtu iespēja turpināt sarunas ar citiem iespējamajiem investoriem un iegūt labākus nosacījumus, nevis atkal izmisīgi būtu jācenšas pakampt to, ko dod.

Jā, ar šo aizdevumu netiek atrisinātas kompānijas problēmas, kas tai rodas no negatīvā pašu kapitāla, bet arī tās valsts varēja palīdzēt risināt, piemēram, nodrošinot vajadzīgo finansējumu pastarpināti (ja tas būtu nepieciešams) – savu finansējumu vispirms novirzot uz citiem valsts uzņēmumiem vai bankām, kuras tālāk varētu piešķirt izdevīgākus kredītus vai veidot investīciju fondus vai citas struktūras un, kombinējot tās, veidot Eiropas un Latvijas likumdošanai atbilstošas finansējumu shēmas, kuras dotu iespēju ne tikai kreditēt, bet arī radīt kompānijas mērķiem atbilstošus “finanšu investorus”, tādejādi atrisinot arī negatīvā kapitāla problēmu. Un, pat ja kādreiz to vēlētos apstrīdēt EK – tas vēl būtu garš diskusiju un pierādīšanas ceļš. Pat, ja Latvijai nāktos atzīt šādas rīcības neatbilstību Eiropas prasībām, tajā laikā kompānijai jau būtu pavisam cits statuss un iespējas, un visa nauda, par kuru kāds varētu “piekasīties”, jau būtu atdota valstij atpakaļ.

Ir acīmredzami, ka valstij būtu daudz lielākas iespējas piesaistīt vajadzīgo stratēģisko partneri tad, ja kompānija ir pati atrisinājusi savas problēmas, kad tai ir izaugsme un izdarīti nopietni mājasdarbi tālākai izaugsmei, konkurētspējas stiprināšanai, nevis tad, kad uzņēmums ir “līdz ausīm” problēmās, kuras tas pats nespēj risināt, tādējādi iezīmējot neskaidru nākotni.

 “Vai labo vai kreiso – abas divas ne par ko?”

Pašreiz piesaistītais “finanšu investors” tiek pasniegts kā kompānijas glābiņš, kā nepieciešamais starpposms, lai varētu piesaistīt stratēģisko investoru. Bet vai tas tā tiešām ir?

Sabiedriskā telpa diezgan intensīvi tika piepildīta ar dažādu autoritatīvu ekspertu viedokļiem, ka šī privātā investora piesaiste “AirBaltic” ir labākais iespējamais risinājums. Taču šādi apgalvojumi tika izteikti, neļaujot ekspertiem iepazīties ar darījuma detaļām, bet runājot vairāk par principu, kurš tik tiešām, to pareizi izpildot, varētu dot labu rezultātu. Taču šoreiz ir vairākas mulsinošas nianses.

Ja jau tiek runāts par “finanšu investora” piesaisti - tas ir investors, kurš iegulda uzņēmumā naudu tikai ar mērķi gūt finansiālu atdevi no saviem ieguldījumiem. “Finanšu investors” pretēji “stratēģiskajam investoram” nenodarbojas ar kompānijas stratēģiju, vadību. Vēl jo vairāk – tas tiek norobežots no tās, pretī par to parasti saņemot sev akcionāru līgumā nosacījumus par finansiālo atdevi no saviem ieguldījumiem. Cik zināms, arī šajā gadījumā tā ir paredzēta visnotaļ dāsna.

Taču pat no tā, kas ir izspiedies cauri slepenības plīvuram, ir redzams – lai gan šis investors tiek pasniegts kā “finanšu investors”, sākotnējie akcionāra līguma nosacījumi tam paredzēja tādas rīcības tiesības un spēju ietekmēt kompānijas darbību, kas bloķētu esošā akcionāra – valsts – rīcību nozīmīgos jautājumos! Nav zināms, kāds galu galā ir palicis šis akcionāru līgums, jo tas tika noslepenots un Saeimas deputātiem tika likts balsot, neredzot šo līgumu. Taču pat atskaņas no diskusijām par šo līgumu, piemēram – ka ir panākta vienošanās, ka lidmašīnas netiks pirktas no “Sukhoi” (stratēģiski svarīgs jautājums), liek domāt, ka piesaistītais investors tomēr nebūs vienkārši finanšu investors, bet tam būs arī ietekme stratēģiskos lēmumos. Esošajā “AirBaltic” situācijā tas var radīt būtiskus riskus.

Jo raugi – ja jums ir garantēta atdeve no jūsu līdzdalības kompānijā neatkarīgi no tās darbības rezultātiem un tajā pašā laikā jums ir iespējams ietekmēt kompānijas darbību, tad tas var radīt motivāciju to izmantot nevis kompānijas, bet gan savtīgās interesēs – piemēram, iesaistot kompāniju darījumos, kas tai nav izdevīgi, bet kas ir izdevīgi darījuma otrai pusei, caur kuru šis “finanšu investors” gūst labumu, sev nenodarot nekādu skādi, jo tā ienākumi ir fiksēti. Šie riski arī būtiski pieaug, ja patiesībai atbilst informācija, ka šim “finanšu investoram” līgumā ir paredzētas tiesības pārņemt “Bombardier” līgumu gadījumā, ja “AirBaltic” cieš krahu. Tas nozīmē, ka akcionāru līgums ir izveidots tā, ka “finanšu investoram” ir izdevīgāk, lai kompānija neattīstītos vai pat sabruktu, nevis, lai tā attīstītos un veiksmīgi piesaistītu stratēģisko investoru.

Un te parādās galvenie riski “AirBaltic” nākotnei – kā kompānija spēs attīstīties un piesaistīt stratēģisko investoru, ja tajā jau ir ielaists “investors”, kam ir ietekme uz kompāniju, turklāt vēl ņemot vērā tā iespējamo ciešo sasaisti ar kompānijas vadību. Vai atkal nesanāks kārtējais “Flika stāsts”?

Atkal pērkam “bezmaksas sieru”?

Valdība dižojas, cik ļoti tai esot izdevies izgriezt rokas piesaistītajam investoram, panākot pavisam citus līguma nosacījumus (kuri gan tiek slēpti), ka pēc iespējas ātrāk ir jānoslēdz līgums, kamēr vēl ir, ar ko. Diez vai kāds privātais investors piekristu slēgt daudzu miljonu vērtu darījumu, ja tas nebūtu tam izdevīgs. Ja otra darījuma puse neredz (vai slēpj) tā izdevīgumu, tad ir pamatoti bažīties, vai vispār tā sajēdz, uz kādu darījumu tā ir piekritusi?

Ļoti gribētos cerēt, ka ar šo “AirBaltic” atkal nav ievilkts savtīgi blēdīgās darījumu shēmās - šīs bažas pastiprina neformālā informācija par iespējamajām “AirBaltic” parādsaistībām, kuras ir aizceļojušas (cedētas) līdz struktūrām, kas ir apņēmības pilnas tās piedzīt no “AirBaltic” un tikai gaida piemērotu brīdi. Figurē pat konkrēti nosaukumi – kāda ”Investbank” (jācer, ka tā nav saistīta ar kādu citu banku, ar kuru it kā esot saistīts “finanšu investors”), kurai varētu būt sagatavotas prasības vairāku desmitu miljonu apmērā.

Pēc tam, kad koalīcijas deputāti lielā vienprātībā bija atbalstījuši iekļaut darba kārtībā lēmumu par naudas piešķiršanu «AirBaltic», tika iesniegts priekšlikums pārcelt Saeimas balsojumu vismaz par vienu nedēļu, lai dotu iespēju Saeimas deputātiem nebalsot “uz aklo”, vispār nezinot šī darījuma detaļas, bet šīs nedēļas laikā tiktu izdarītas vismaz trīs lietas:

- tiktu noskaidrota patiesība un iesniegts kompetentu iestāžu atzinums – kas tad īsti ir ar kompānijas iespējamajām parādsaistībām un riskiem zaudēt valsts ieguldīto naudu;

- tiktu iesniegts akcionāru līgums, pievienojot tam kompetentu izvērtējumu par iespējamajiem riskiem;

- tiktu sagatavots un iesniegts atbildīgs valdes ziņojums par tālāko rīcību – kur tiks izmantota kompānijā iepludinātā nauda, kā ir paredzēts nodrošināt kompānijas tālāko attīstību, lai uzņēmums atkal nebūtu “jāglābj”.

Taču tik pat lielā vienprātībā koalīcijas deputāti noraidīja šo priekšlikumu un apstiprināja naudas piešķiršanu “AirBaltic” bez jebkāda šī pamatojuma, jo, redziet, ir panākta vienošanās ar “finanšu investoru”, ka “Sukhoi” lidmašīnas netikšot pirktas. Urā! Jau šis paziņojums vien uzreiz visu šo vienošanos padara dīvainu – jo “finanšu investoram” vispār nevajadzētu būt nekādai teikšanai par stratēģiskiem kompānijas darbības jautājumiem. Jācer, ka, bēgot no lāča, nesanāks ieskriet tīģera nagos (aiz kura, iespējams, stāv vesels šakāļu bars…)

Ja ir iespējams šāds darījums ar “AirBaltic”, kad valsts varas augstākā institūcija – tautas vēlēti priekšstāvji - tiek izmantota kā statisti, lai vienkārši “uz aklo”, gandrīz bez jebkāda pamatojuma pieņemtu lēmumu par 80 miljonu valsts naudas atdošanu kaut kam – vai tas nav apliecinājums, ka Latvija kā valsts ir nozagta? Vai atdota kaut kam izzagšanai - pietiek tikai izdomāt kārtējo briesmu stāstu (kā šoreiz – par “Sukhoi” lidmašīnām), ar ko to visu attaisnot...

Un, ja jau tas ir tā, tad šim stāstam būs turpinājums.

Gaidīsim "Lattelecom" un "LMT" sagatavoto “veiksmes stāstu”…

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

Foto2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums” [1] (likumprojekts), ar kuru ir plānots aizstāt pašreizējo Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu [2]. Iepazīstoties ar likumprojektu, nākas secināt, ka tiesnešu atalgojums pēc būtības nav mainīts, jo tas saglabāts līdzšinējā apmērā. Diemžēl izpildvaras ierēdņi ir meklējuši un atraduši iespējas, kā palielināt atalgojumu ierēdņiem, pilnībā ignorējot tiesu varu, proti, gan tiesnešus, gan arī tiesu darbiniekus.
Lasīt visu...

12

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

FotoLatvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un pašvaldību tiesībām nodrošināt izglītību, kas izriet no sagatavotajiem grozījumiem Izglītības likumā.
Lasīt visu...

21

Stumdīšanās Rīgas domē

FotoŠobrīd lielākā uzmanība tiek pievērsta valdībai un tās sagatavotajam budžeta projektam, kas nesen tika iesniegts izskatīšanai Saeimā. Ir skaidrs, ka deputāti izmantos visas iespējas, lai izstāstītu tautai, cik ļoti visi par to rūpējas. Jo īpaši skaistas un emocionāli piesātinātas runas ir sagaidāmas no opozīcijā esošajām partijām un neatkarīgajiem deputātiem, tajā skaitā no ZZS un “Saskaņas” deputātiem.
Lasīt visu...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

Pēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca...

Foto

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

Aicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām...

Foto

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

Katru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni...

Foto

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Šorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš...

Foto

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

Politmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas...

Foto

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada...

Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...