"airBaltic" arī zem valsts spārna plāno nodokļu optimizēšanu, pilotiem maksājot dividendes
PIETIEK03.09.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Arī pēc nonākšanas valsts kontrolē finanšu problēmu skartā nacionālā lidsabiedrība airBaltic jaunā vadītāja Martina Gausa (attēlā no labās kopā ar premjeru Valdi Dombrovski lidostas "Rīga" apmeklējuma laikā šovasar) plāno turēties pie bijušā vadītāja Bertolta Flika ieviestās prakses izvairīties no būtiskas daļas nodokļu nomaksas par pilotiem izmaksājamo atalgojumu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Lai samazinātu nodokļu slogu, kas jāmaksā Latvijas valstij no lidsabierības pilotiem maksātā atalgojuma, airBaltic 2009. gadā pilotus pārformēja darbam Kipras ofšorā reģistrētā kompānijā Baltic Airlines Services Limited. Nodokļu optimizācijai tika izraudzīta shēma, kurā pilotiem pārdotas Kipras kompānijas akcijas, no kurām viņi ik mēnesi saņēma dividendes 35 latu apmērā, kas kapteinim līdz šim vidēji nodrošināja aptuveni 4 000 eiro ienākumus mēnesī, bet otrajam pilotam - ap 1 800 eiro ienākumus.
Apzinoties, ka Latvijas valstij pēc tam, kad tā ieguvusi kontroli pār nacionālo lidsabiedrību airBaltic, netiks piedots tas, kas privātā akcionāra bijušajam līdzīpašniekam Bertoltam Flikam, tiek veikta airBaltic pilotu pārreģistrēšana no Kipras ofšora uz Latviju. Lai tomēr neradītu finanšu problēmu skartajam uzņēmumam papildu nodokļu slogu, tiek meklēti risinājumi, kā turpināt nodokļu optimizāciju, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. airBaltic padomē cita apspriesta iespēja pilotus noformēt darbā jau esošā vai jaundibināmā airBaltic meitassabiedrībā, kas būtu reģistrēta Latvijā, bet citādi ļautu turpināt Flika ieviesto nodokļu optimizācijas praksi.
Plānots, ka piloti līdzīgi kā iepriekš attiecībā uz Kipras ofšoru kļūtu par uzņēmuma līdzīpašniekiem, regulāri saņemot algu dividendēs. Apsvērts arī, ka daļu darba samaksas piloti saņemtu algās, no kurām tiktu maksāts arī sociālais un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, liecina informācija, ko snieguši vairāki Pietiek avoti lidsabiedrībā un Satiksmes ministrijā. Nodokļu likme, kas jāmaksā no dividendēm, ir 15%, kas ir būtiski mazāk nekā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas jāmaksā no algas. Turklāt nerezidentiem, kādi ir daļa airBaltic pilotu, nodokļu likme par dividendēm ir vēl zemāka - 2%-15%.
airBaltic padomes priekšsēdētājs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš nebija gatavs Pietiek komentēt plānotos risinājumus pilotu atalgojuma jautājumā. To, ka airBaltic tā dēvētajā "reshape" plānā jeb restrukturizācijas un izdevumu optimizācijas pasākumos tiek domāts arī par izdevumu optimizēšanu attiecībā uz pilotu atalgojumu, Pietiek nenoliedza cits lidsabiedrības padomes loceklis Kaspars Briškens, kurš airBaltic pārstāv Satiksmes ministriju. Neatklājot detaļas, Briškens, kurš ir arī satiksmes ministra Aivja Roņa padomnieks, apgalvoja, ka jebkurā gadījumā visi nodokļi tiks nomaksāti, taču neprecizēja - kādi.
"airBaltic "reshape" plāna ietvaros nemitīgi strādā pie dažādu optimizācijas ieviešanas, ņemot vērā pasaules aviācijas nozarē valdošo praksi, tai skaitā pilotu nodarbināšanas jomā. Jebkurā gadījumā eventuāli izvēlētais risinājums, pirmkārt, būs saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un, otrkārt, nodrošinās visu nodokļu nomaksu Latvijā, tādējādi respektējot airBaltic lielāko akcionāru - Latvijas valsti," Pietiek skaidroja Briškens.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
