"airBaltic" jaunās lidmašīnas iznomājusi, bet savus pasažierus pārvadā ar vecām aizlienētām
PIETIEK02.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālā aviosabiedrība airBaltic būtisku daļu par Latvijas valsts naudu iegādāto moderno lidmašīnu Airbus A220-300 iznomājusi citām aviokompānijām, tikmēr savus pasažierus tā pārvadā ar vecām un nekomfortablām lidmašīnās, kas tiek nomātas no citas aviokompānijas. Turklāt rezerves daļu trūkuma dēļ daļa lidmašīnu atrodas uz zemes un netiek izmantotas pārvadājumiem.
To, ka airBaltic pasažieri spiesti lidot ar vecām lidmašīnām, Pietiek norādīja kāds ar aviokompāniju saistīts lasītājs, norādot, ka lidots tiek “ar rumāņu lidmašīnām, reāli vecām tarataikām”.
airBaltic neslēpj, ka jaunās lidmašīnas iznomātas citām aviokompānijām. “Pašlaik airBaltic floti veido 36 Airbus A220-300 lidmašīnas. 2021. gada nogalē, balstoties uz nākotnes prognozēm par aviācijas pakalpojumu pieprasījumu Baltijas valstīs, airBaltic lēma par 11 lidmašīnu nomu uz 2022. gada vasaras sezonu – 5 Eurowings, 4 SAS un 2 Eurowings Discover,” informē airBaltic Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Bethere.
Pēc viņas sniegtā skaidrojuma, lai nodrošinātu plānoto lidojumu grafiku, pašlaik airBaltic īstermiņā nomā „dažas” papildu lidmašīnas. “No lidsabiedrības puses tiek darīts viss iespējamais, lai pēc iespējas ātrāk airBaltic varētu visus tās lidojumus izpildīt ar Airbus A220-300 lidmašīnām,” uzsver A. Bethere
Viņa arī atzīst, ka globālās piegāžu ķēžu problēmas ietekmējušas arī atsevišķu airBaltic lidmašīnām nepieciešamo rezerves detaļu pieejamību. “Šobrīd sešām no flotē esošajām lidmašīnām ir vajadzīgas dažādas trūkstošās rezerves daļas. Lidmašīnu skaits tuvākā mēneša laikā var mainīties līdz ar detaļu piegādi,” skaidro A. Bethere.
airBaltic pārstāve norāda, ka lidmašīnu pieejamība ir atkarīga no ātruma, kādā rezerves detaļas tiek saražotas un piegādātas: “Tāpat vienlaicīgi var būt lidmašīnas, kurām jāveic plānotie tehniskie darbi un pārbaudes, kas arī kopumā var ietekmēt lidmašīnu pieejamību un tālāko lidojumu plānošanu.”
Taču esot „cerības”, ka jau tuvākajā laikā daļa jauno lidmašīnu varētu atgriezties ierindā. “Plānots, ka rezerves detaļas, kas ļaus flotē atgriezties vienai no lidmašīnām, uzņēmumam tiks piegādātas nākamnedēļ,” cerību pauž A. Bethere.
Pašlaik nav iespējams izmantot septiņas airBaltic lidmašīnas. Lidmašīnu detaļu trūkuma dēļ airBaltic rudenī paredzējusi atcelt reisus uz četriem galamērķiem no Viļņas lidostas, bet no Rīgas tiks apturēti lidojumi uz Edinburgu, Mančesteru un Stavangeri.
Šā gada maijā airBaltic saņēma jau 36. Airbus A220-300 lidmašīnu. Tās airBaltic saņem kopš 2016.gada.
28.jūnijā tika ziņots, ka airBaltic pamatkapitāls palielināts par 45 miljoniem eiro - līdz 596,473 miljoniem eiro. Eiropas Komisija (EK) 45 miljonu eiro valsts atbalstu airBaltic apstiprināja 24.maijā. Tostarp EK apstiprināja 33,4 miljonu eiro vērtu pasākumu airBaltic rekapitālizācijai Covid-19 pandēmijas kontekstā. Pasākums tika apstiprināts saskaņā ar valsts atbalsta pagaidu regulējumu.
2020.gada jūlija sākumā EK pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas atbalstīja Latvijas valdības lēmumu airBaltic pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. 2020.gada 4.augustā finansējums tika ieguldīts, un airBaltic pamatkapitāls sasniedza 506,473 miljonus eiro.
Tiek apgalvots, ka ar plānoto airBaltic akciju kotēšanu biržā (IPO) investīcijas atgriezīšoties Latvijā kā ienākumi no pārdotajām akcijām.
airBaltic apgrozījums pagājušajā gadā bija 204,1 miljons eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi bija 135,7 miljoni eiro.
Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību airBaltic kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam Aircraft Leasing 1 - 3,86%.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
