"AirBaltic" sāga tuvojas savam noslēgumam, un beigas būs traģiskas
Aivars Strakšas15.01.2025.
Komentāri (85)
Iesaki rakstu: 
"AirBaltic" sāga tuvojas savam noslēgumam un beigas būs traģiskas. Taču viss varēja būt arī citādi, ja vien "airBaltic" padome būtu pildījusi savus pienākumus kā rūpīgs un gādīgs saimnieks, kā arī satiksmes ministri vēl kopš tālā 2011. gada būtu parūpējušies par profesionālu un kompetentu padomes locekļu iecelšanu. Vai tad nu tādi pa visu Latviju nebija sameklējami?
Pašreizējais "airBaltic" biznesa plāns jau sākotnēji ar 50 lidmašīnu pirkšanu bija avantūra. Apstiprināšanā piedalījās arī toreizējais "airBaltic" padomes loceklis K. Briškena k-gs. Pēc tam, sajūtot naudas garšu, plānu palielināja līdz pat 100 lidmašīnām. Draņķīgām lidmašīnām, jo bija labi zināms par tehniskajām problemām.
Turklāt arī bez zināšanām nozares tirgus un ekonomiskajos aspektos bija saprotams, ka vietējiem pasažieru pārvadājumiem vairāk par 30 lidmašīnām nevajag. Priekš kam vēl 70 lidmašīnas maksātnespējīgai kompānijai? Nav taču to pasažieru. Tas viss bija redzams un saprotams, taču pirka. Cerams, ka kaut kad nonāks arī līdz lidmašīnu pirkšanas labumu guvējiem.
Kā redzam, tad satiksmes ministru, valsts sekretāru un "airBaltic" padomes locekļu nekompetences, bezatbildības un nolaidības dēļ valstij radīti ir gandrīz 600 miljonus eiro lieli zaudējumi.
Taču ir arī viens "pozitīvs" rezultāts - "airBaltic" valdes priekšsēdētājs padarīts par multimiljonāru. Diemžēl uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina.
Un ko darīt? Domāju, kungi 21. janvārī lems kaut kā tā: "Saprast un piedot!"
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
