"AirBaltic" sāga tuvojas savam noslēgumam, un beigas būs traģiskas
Aivars Strakšas15.01.2025.
Komentāri (85)
Iesaki rakstu: 
"AirBaltic" sāga tuvojas savam noslēgumam un beigas būs traģiskas. Taču viss varēja būt arī citādi, ja vien "airBaltic" padome būtu pildījusi savus pienākumus kā rūpīgs un gādīgs saimnieks, kā arī satiksmes ministri vēl kopš tālā 2011. gada būtu parūpējušies par profesionālu un kompetentu padomes locekļu iecelšanu. Vai tad nu tādi pa visu Latviju nebija sameklējami?
Pašreizējais "airBaltic" biznesa plāns jau sākotnēji ar 50 lidmašīnu pirkšanu bija avantūra. Apstiprināšanā piedalījās arī toreizējais "airBaltic" padomes loceklis K. Briškena k-gs. Pēc tam, sajūtot naudas garšu, plānu palielināja līdz pat 100 lidmašīnām. Draņķīgām lidmašīnām, jo bija labi zināms par tehniskajām problemām.
Turklāt arī bez zināšanām nozares tirgus un ekonomiskajos aspektos bija saprotams, ka vietējiem pasažieru pārvadājumiem vairāk par 30 lidmašīnām nevajag. Priekš kam vēl 70 lidmašīnas maksātnespējīgai kompānijai? Nav taču to pasažieru. Tas viss bija redzams un saprotams, taču pirka. Cerams, ka kaut kad nonāks arī līdz lidmašīnu pirkšanas labumu guvējiem.
Kā redzam, tad satiksmes ministru, valsts sekretāru un "airBaltic" padomes locekļu nekompetences, bezatbildības un nolaidības dēļ valstij radīti ir gandrīz 600 miljonus eiro lieli zaudējumi.
Taču ir arī viens "pozitīvs" rezultāts - "airBaltic" valdes priekšsēdētājs padarīts par multimiljonāru. Diemžēl uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina.
Un ko darīt? Domāju, kungi 21. janvārī lems kaut kā tā: "Saprast un piedot!"
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
