"AirBaltic" sāga tuvojas savam noslēgumam, un beigas būs traģiskas
Aivars Strakšas15.01.2025.
Komentāri (85)
Iesaki rakstu: 
"AirBaltic" sāga tuvojas savam noslēgumam un beigas būs traģiskas. Taču viss varēja būt arī citādi, ja vien "airBaltic" padome būtu pildījusi savus pienākumus kā rūpīgs un gādīgs saimnieks, kā arī satiksmes ministri vēl kopš tālā 2011. gada būtu parūpējušies par profesionālu un kompetentu padomes locekļu iecelšanu. Vai tad nu tādi pa visu Latviju nebija sameklējami?
Pašreizējais "airBaltic" biznesa plāns jau sākotnēji ar 50 lidmašīnu pirkšanu bija avantūra. Apstiprināšanā piedalījās arī toreizējais "airBaltic" padomes loceklis K. Briškena k-gs. Pēc tam, sajūtot naudas garšu, plānu palielināja līdz pat 100 lidmašīnām. Draņķīgām lidmašīnām, jo bija labi zināms par tehniskajām problemām.
Turklāt arī bez zināšanām nozares tirgus un ekonomiskajos aspektos bija saprotams, ka vietējiem pasažieru pārvadājumiem vairāk par 30 lidmašīnām nevajag. Priekš kam vēl 70 lidmašīnas maksātnespējīgai kompānijai? Nav taču to pasažieru. Tas viss bija redzams un saprotams, taču pirka. Cerams, ka kaut kad nonāks arī līdz lidmašīnu pirkšanas labumu guvējiem.
Kā redzam, tad satiksmes ministru, valsts sekretāru un "airBaltic" padomes locekļu nekompetences, bezatbildības un nolaidības dēļ valstij radīti ir gandrīz 600 miljonus eiro lieli zaudējumi.
Taču ir arī viens "pozitīvs" rezultāts - "airBaltic" valdes priekšsēdētājs padarīts par multimiljonāru. Diemžēl uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina.
Un ko darīt? Domāju, kungi 21. janvārī lems kaut kā tā: "Saprast un piedot!"
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
