"Aizliegtā paņēmiena" atbilde caurkritušajam ģenerālprokuroram Jurim Stukānam

Pirmkārt, mēs uzskatām, ka šo raidījumu saturā nepatiesas ziņas nav izskanējušas, līdz ar to atsaukuma pieprasījumu uzskatām par nepamatotu. Otrkārt, aicinām ģenerālprokuroru saprast un novērtēt žurnālistu tiesības – uzdot jautājumus un kritiski analizēt valsts iestāžu darbu.

Bet kas tad bija raidījumos un pret ko ir pretenzijas ģenerālprokuroram? Un atgādinām, ka kopumā tematam par seksuālo noziegumu izmeklēšanu pret nepilngadīgajiem veltījām divus radījumus ("Aizliegtais paņēmiens" 19.05.2025 un 26.05.2025).

Pirmajā – tika analizēta viena konkrēta lieta, kurā kāda persona ir notiesāta uz 20 gadiem cietumā, bet iedziļinoties lietas tiesas spriedumos, radās jautājumi par pierādījumu pietiekamību. Kritiskus komentārus par to pauda Advokātu padomes priekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš, kā arī kriminoloģijas docētāja Rūta Treija, kas cita starpā pasniedz lekcijas arī prokuratūras izmeklētājiem, un viens no viņas citātiem, komentējot tiesas spriedumus, raidījumā bija šāds:

Rūta Treija: "Šī visa ideja jau nav attaisnot, vai tas notika vai nenotika, bet par to, ka tam procesam ir jābūt tīram. (..) Man radās iespaids, ka šajā lietā pietrūkst reālu pierādījumu."

Ne tiesa, ne arī prokuratūra, kas šajā lietā pārraudzīja izmeklēšanu un izvirzīja apsūdzību uz mūsu jau detalizētākiem jautājumiem, pēc būtības neatbildēja.

Savukārt ģenerālprokurors savā vēstulē raksta šādi: "Raidījumā tika analizēts kriminālprocess, kurā persona visās trīs tiesu instancēs ir atzīta par vainīgu un ir stājies spēkā notiesājošs spriedums. (...) Raidījumā tika apšaubīta izmeklēšanas kvalitāte gan konkrēti šajā kriminālprocesā, gan kopumā kriminālprocesos par šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem, sniedzot sabiedrībai maldīgu priekšstatu par kriminālprocesu izmeklēšanas objektivitāti."

Komentējot šo citātu, gribu uzsvērt, ka žurnālistiem un masu medijiem, kā arī jomas ekspertiem ir tiesības gan analizēt, gan uzdot jautājumus par dažādu iestāžu rīcību, tostarp, arī par tiesu un par prokuratūru. Arguments, ka lēmumus šajā lietā ir pieņēmušas trīs tiesu instances nenozīmē, ka šie spriedumi nevar tikt pakļauti analīzei. Un vēl otrs – prokuratūra iepriekš bija norādījusi, ka mums neesot visi lietas materiāli, lai spētu šo lietu analizēt.

Komentārs: mūsu rīcībā bija tiesu spriedumi. Situācija, ka ārpus sprieduma lietā varētu būt kas būtisks un izšķirošs lietas iznākumam, būtu dīvaina. Un to, ka spriedumos tiek atspoguļots viss galvenais, kas ir lietā un uz kā pamata tiesa pieņem lēmumu, mums kā tiesu praksi apstiprināja arī Augstākās Tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Aivars Uminskis.

Otra galvenā pretenzija, ko savā vēstulē pauž ģenerālprokurors Juris Stukāns, ir jau par konkrētu rindkopu no raidījuma otrās sērijas, kurā uz šādu noziegumu izmeklēšanu raudzījāmies plašāk un fiksējām, ka viena no problēmām, ka šobrīd nereti cietušās personas izprašņā bāriņtiesas, nevis, kā noteikts, policija ar psihologa starpniecību. Šāda bāriņtiesu pieeja var nojaukt pēdas, jo precīzas liecības no cietušajiem ir ļoti būtiskas.

Kā piemēru minējām, lūk, šādu gadījumu, un, lūk, arī precīza rindkopa no raidījuma.

"Meitene bija liecinājusi par ilgstošu seksuālu vardarbību, pēc tam policijā nosaucot arī vainīgo. Vēlāk viņš tika aizturēts, arī tiesāts, un nepilnu gadu atradās ieslodzījuma vietā. Kādā brīdī pati meitene sniedza liecību, ka tas nav pareizais cilvēks. Viņš atbrīvots, izrādās, pāridarītājs ir cits ar tādu pašu vārdu. Tagad izmeklēšana turpinās. Neko vairāk stāstīt nevaram." (Slepenās lietas, 2.sērija, 26.05.2025.)

Ģenerālprokurors prasa to atsaukt un raksta: "Neviena persona nav attaisnota, kā arī nav notiesāta, kā tas apgalvots radījumā."

Komentējot šo, norādām, ka žurnālistikā izmanto publicistikas valodu un raidījumā izskanējušajā rindkopā nav apgalvots, ka kāds būtu atzīts par vainīgu juridiskā izpratnē, kā to traktē ģenerālprokuratūra. Mēs šajā informācijā balstāmies uz meitenes precizētām liecībām, kurās viņa runā par pāridarītāju un par kurām mūsu rīcībā ir ziņas. Avotu šīm ziņām mēs neizpaužam, un tās ir mūsu žurnālistu tiesības. Uzsveram, ka mēs šajā rindkopā lietojam vārdu "tiesāts", kas nozīmē procesu.

Savukārt vārdu salikums "izrādās, pāridarītājs cits ar tāda pašu vārdu" arī ir balstīts uz meitenes precizējošām liecībām. Vārds "atbrīvots" – mūsu izpratnē "atbrīvots no ieslodzījuma". Jā, juridiski pavisam precīzi būtu bijis teikt "bija mainīts drošības līdzeklis no apcietinājuma uz citu" (kamēr lieta nav iztiesāta), bet mūsu vērtējumā tas nemaina lietas būtību, un tādējādi mēs šo rindkopu neatsaucam.

Ar šo komentāru gribētu vēl izteikt arī cerību, ka līdzīgās nākotnes situācijās, kad prokuratūrai kaut kas nebūs paticis žurnālistu darbā, tā nevis metīsies žurnālistiem virsū ar domu "mūs aiztikt nevar", bet kritiski izvērtēs visus apstākļus, vai pašu rīcībā nav bijuši kādi trūkumi.

Novērtē šo rakstu: