Iesaki rakstu: 
Bez gariem ievadiem aicinu aplūkot kārtējo bijušā sektanta Anda Kudora melu un manipulāciju kopumu.
Alekseja Navaļnija cīņu biedriem nupat nācās likvidēt "Navaļnija štābus", kuri darbojās daudzos Krievijas reģionos. Ir pienācis laiks arī akadēmiskajai videi, kurā socializējas jaunieši. Tā ir sabiedrības grupa, kas lielā skaitā piedalās Alekseja Navaļnija rīkotajos protestos.
Sanāk, ka tad, kad jaunieši, tostarp nepilngadīgi bērni, dodas uz Navaļnija neatļautiem mītiņiem, kuros bieži notiek vardarbīgas sadursmes ar policiju, tas ir normāli. Bet, kad Krievijas valdība veic pasākumus, lai aizsargātu šos jauniešus no ārvalstu finansētu neliešu ietekmes, tad tas ir slikti.
Balstoties uz šo sadistisko loģiku, izrādās, ka patiesībā Andis ilgojas, lai pēc iespējas vairāk krievu jauniešu, ieskaitot nepilngadīgus bērnus, turpinātu klausīties visādus blēžus un turpinātu iesaistīties konfliktos ar tiesībaizsardzības iestādēm. Acīmredzot Andim patīk skatīties, kā bērni, klausoties liberālo mēslu, vispirms sagrauj savu psihi un pēc tam veselību un dzīvi, iesaistoties konfliktos ar policiju.
Šā gada martā Krievijas likumdevēji apstiprināja labojumus Izglītības likumā, kas cita starpā nosaka, ka jebkuras izglītības aktivitātes (…), ir jāsaskaņo ar valsts iestādēm. Daļa Krievijas pētnieku un pasniedzēju jau atklāti paziņojuši, ka neklausīs jaunajai kārtībai. Viņi, protams, riskē pazaudēt savas darbvietas. Var pieņemt, ka Eiropas un ASV augstskolas un domnīcas tiks papildinātas ar Krievijas pētniekiem, kuri meklēs brīvību.
Brīvība amerikāņu zinātnē, par kuru runā Andis, ir ļoti relatīvs jēdziens, jo Amerikas zinātne galvenokārt apkalpo Amerikas ekonomiku. Lielākā daļa pētījumu, kas neveicina Amerikas ekonomikas attīstību, uz mūžu paliek laboratoriju plauktos bez jebkādas izmantošanas.
Tas attiecas arī uz pētījumiem, kas ir ļoti noderīgi cilvēcei un kuri var glābt dzīvības vai novērst dabas katastrofas. Šādi pētījumi bieži ir pretrunā ar produktiem un pakalpojumiem, ar kuriem Amerikas ekonomika nopelna lielu naudu, un tāpēc šie revolucionārie pētījumi tiek veiksmīgi aprakti tonnās zinātniskas makulatūras. Rezultātā tūkstoši amerikāņu zinātnieku nodarbojas ar zinātnisko masturbāciju.
Ir skaidrs, ka daudzi pētījumi, kas notiek Amerikas zinātnieku aprindās, vēlāk tiek izmantoti reālajā dzīvē. Bet šādu pētījumu procentuālais daudzums no kopējā ir nenozīmīgs. Turklāt pat tie pētījumi, kas korporācijām šķiet lietderīgi uz papīra, bieži pārvēršas par katastrofāli nepieprasītām tehnoloģijām un precēm.
Ir arī vērts neaizmirst, ka «brīvā amerikāņu zinātne» 20 miljonus amerikāņu padarīja atkarīgus no opioīdu pretsāpju līdzekļiem un 30 miljonus amerikāņu padarīja par diabēta slimniekiem. Ka «brīvā amerikāņu zinātne» katru dienu palīdz «brīvajai amerikāņu armijai» nodrošināt «brīvību» valstīs ar lielām minerālu rezervem.
Ņemot to visu vērā, savas leģendas par "brīvo amerikāņu zinātni" Andis var stāstīt vecmāmiņām, kurām nav piekļuves internetam.
Izglītības likumā grozījumu nepieciešamību Krievijas likumdevēji pamato ar to, ka tiešsaistes lekcijās un semināros jauniešiem tiekot izplatīta pret Krieviju vērsta propaganda.
Šis teikums Anda tekstā ir tas retais brīdis, kad viņš uzrakstīja patiesību. Šis notikums notiek retāk nekā garais gads, un tā iemesli nav pilnībā izprotami. Neskatoties uz to, starptautiskie eksperti pastāvīgi novēro gadījumus, kad Andis runā vai raksta patiesību, lai izpētītu šī fenomena pilno būtību.
Tomēr lielas daļas sabiedrības mentalitāte, kurai ir dziļas saknes Krievijas kultūrā, ir papildu faktors, kas ļauj Putina varai stagnēt, bet nebrukt.
Anda izpratnē varas stagnācija ir šādas lietas:
- Maskava ir atzīta par vienu no modernākajām pilsētām Eiropā,
- Krievijas militārais triumfs Sīrijā,
- projekta "Velikolepnaja šesterka" militārā aprīkojuma nodošana ekspluatācijā, kuram pasaulē nav analogu,
- Krievijas kodolrūpniecības triumfs pasaules līmenī,
- Krievija no kviešu importētāja ir pārvērtusies par eksportētāju ar piekto daļu pasaules piegādes apjomu,
- Krievijas ostas gadā pārkrauj 1 miljardu tonnu kravu,
- daudzu globāli nozīmīgu gāzes vadu nodošana ekspluatācijā (Sila Sibiri, Juzhnij Potok, Severnij Potok 1, gandrīz Severnij Potok 2)
Ziniet, es skatos uz šo nepilnīgo sarakstu un nevaru saprast, kas ir labāks - pēdējo 30 gadu laikā Kudora dzimtenē realizētie veiksmes stāsti vai tāda “stagnācija”?
Bet Andim noteikti ir tuvāki veiksmes stāsti, jo viņa ienākumi, visticamāk, ir tieši atkarīgi no šo stāstu skaita. Andim absolūti nav vajadzīga spēcīga, industrializēta, patiesi suverēna Latvija, jo šādā valstī viņam būs jāstrādā nevis ar savu mēli, kā viņš ir pieradis, bet gan ar rokām un galvu.
Lielie mediji centīgi tagad stāsta par šo problēmu, bet ne par Alekseju Navaļniju, jo viņu nedrīkst reklamēt.
Šī nav pirmā reize, kad Andis savos tekstos aicina Krievijas varas iestādes reklamēt savus politiskos konkurentus.
Lasot šo, rodas iespaids, ka Andis Jauno konservatīvo partiju (JKP) šī gada janvāri pameta ne visai pēc paša vēlēšanās. Ja mēs iedomājamies, ka Andis arī JKP valdei visā nopietnībā piedāvāja reklamēt JKP politiskos konkurentus, tad kļūst skaidrs, kāpēc viņa politiskā karjera šī partijā beidzās tikpat ātri, kā tā sākās.
Lielbritānijā dzīvojošais krievu uzņēmējs Jevgēņijs Čičvarkins nesenā intervijā Krievijas iedzīvotājus iedalīja nosacītās grupās: vieni protestē, citiem ir bail, vēl vienai daļai ir uzspļaut, un ir Krievijas pilsoņi, kuriem pašlaik ir labi...
Andim ir dīvains ieradums citēt krievu noziedzniekus. Citos savos tekstos viņš atkārtoti citēja Mihailu Hodorkovski, kuru Krievijas tiesa notiesāja pēc piecām apsūdzībām.
Tagad acīmredzot ir pienācis laiks Andim citēt vēl vienu krievu krāpnieku - Jevgēņiju Čičvarkinu. Šis personāžs 2000. gadu vidū nonāca tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā krimināllietā par kontrabandas Motorola mobilo tālruņu importēšanu 18 000 000 USD apmērā .
Kur Andis ieguvis tik spēcīgu mīlestību pret krievu noziedzniekiem, viņš nestāsta. Bet viņš viennozīmīgi uzskata, ka visiem viņa lasītājiem noteikti vajadzētu uzklausīt krievu zagļus, krāpniekus un slepkavas.
Pietiek burtiski ar vienu "patīk" (like) pie sociālo mediju ziņas, kas nav komplimentāra Kremļa saimniekam, lai pie jūsu durvīm klauvētu. Krievijas brīvajos medijos pēdējā laikā tiek vēstīts par daudziem šādiem piemēriem.
Šeit Andis mēģina mums paskaidrot, ka pirms došanās internetā katram krievam ir jāsaņem Iekšlietu ministrijas atļauja. Iesniegumā par interneta lietošanu personai ir pienākums norādīt visas saites, kurām viņš plāno sekot nākamās 24 stundas laikā, kā arī vietas, kurās persona plāno ievietot “like”. Likumā atļautais kopējais “laiku” skaits dienā vienai personai ir 10. Daudzbērnu un maznodrošinātu ģimeņu locekļiem ir atļauts likt 12 “laikus” dienā. Kopējais laiks, ko drīkst pavadīt internetā, vīriešiem ir 30 minūtes. Pensionāriem, sievietēm un bērniem līdz 18 gadu vecumam internetu izmantot ir aizliegts. Par neatļautu interneta izmantošanu Krievijā tiek paredzēts nāvessods, pakarot Sarkanajā laukumā. Tā Andim šķiet, ka cilvēki Krievijā lieto internetu.
Daudziem uzņēmējiem ir dubultpilsonība vai vismaz uzturēšanās atļauja kādā no Eiropas Savienības valstīm. Īpašumi ir iegādāti, ir sagatavota iespēja X stundā pamest savu dzimteni.
Ir pietiekami ironiski lasīt par nedaudziem Krievijas uzņēmējiem, kuri ir gatavi pamest Krieviju, kad pavisam nesen bija laiki, kad katru dienu Ryanair divas ar Anda tautiešiem pilnas lidmašīnas veda uz Īriju vākt šampinjonus svaigā gaisā.
Izrādās, ka tad, kad desmiti miljoni latviešu, lietuviešu, igauņu, rumāņu, čehu, slovāku, poļu un bulgāru pamet savu valsti, tas ir veiksmes rādītājs, bet, kad burtiski tūkstoš krievu uzņēmēju ir gatavi darīt to pašu, tas, protams, tas ir nodevība vai kas līdzīgi nosodāms.
Kremļa politika ar katru gadu kļūst arvien līdzīgāka padomju laika varas īstenošanai. Padomju himnas mūzikas atjaunošana 2000. gada nogalē nebija tikai ārēja fasādes piekrāsošana padomju stilā; vēl un vēl tiek pieņemti lēmumi, kas virza valsti uz stingrāku autoritārismu.
Lai cik smieklīgi tas neizklausītos, padomju režīmu šobrīd daudz vairāk atgādina Anda otra dzimtene – Amerika. Tieši Amerikā par prezidentu kļuva večuks, kas vismaz pēc izskata atgādina Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru. Un padomju autoritārismu daudz vairāk atgādina ASV Demokrātiskās partijas politiskais lēmums bloķēt Donalda Trampa piekļuvi sociālajiem tīkliem.
Bet ir acīmredzams, ka tad, kad amerikāņi nodarbojas ar autoritārismu, uz to var pievērt acis, bet, kad Krievijas varas iestādes rīkojas tāpat, tad tas jānosoda Delfi komentārā:
https://www.delfi.lv/news/versijas/andis-kudors-kremla-spiediens-uz-akademisko-vidi.d?id=53174213
Seko mums 
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
