Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā dēvētajā parādu piedziņas kompānijas Arvik izspiešanas lietā tiesājamie uzskata, ka viņiem prokurors nav likumā noteiktajā kārtībā uzrādījis apsūdzības, un par to iesnieguši iesniegumu tiesā, kura to plāno izskatīt lietas izskatīšanas gaitā, - kā izrādās, prokurors nav uzskatījis par vajadzīgu viņus apciemot cietumā, lai apsūdzības uzrādītu, un līdz ar to aizdomās par divu ārvalstu uzņēmēju – ar dažādām afērām bēdīgi slavenās Nigērijas pārstāvju – nolaupīšanu tiesājamie ir pārliecināti, ka tiek tiesāti bez apsūdzības uzrādīšanas.

Prokurors Ivars Vildavs, kurš tiek vainots procesuālo normu neievērošanā, tiesu ir aicinājis šo iesniegumu izvērtēt dokumentu pārbaudes stadijā, savukārt tiesājamo advokāte Alla Ignatjeva, tiesas sēdē vairākkārt mēģinot „nokušināt” savus aizstāvamos par šāda viedokļa paušanu, piekrita, ka iesniegums tiks vērtēts kādā no tālākajām tiesas sēdēm.

Tikmēr apsūdzētie ir pārliecināti, ka advokāte ir uz vienu roku ar prokuroru un tiesnesi, tādēļ arī šim apstāklim nepievērš uzmanību. Apjomīgā vēstulē, ko saņēmis Pietiek, tiesājamie Romāns Askerovs un Mihails Višņevskis pauž pārliecību, ka advokātei ir mantkārīgi nolūki.

Askerovs pēc aizturēšanas nolēmis, ka policijā liecības nesniegs, bet darīs to tad, kad lieta būs nodota prokuroram. Cietumā viņu apmeklējusi advokāte Ignatjeva, kura šajā lietā aizstāv četrus tiesājamos un kuru algo parādu piedziņas firma Arvik, kurā pirms aizturēšanas strādāja tiesājamie. Advokāte taujājusi, vai viņš sniegs liecību prokuroram, uz ko Askerovs atbildējis apstiprinoši, kā arī piekritis savai aizstāvei izstāstīt, ko plāno liecināt prokuroram.

“Es viņai izstāstīju par to, ka nigērieši bija bruņoti, ka es pats redzēju, kā viens no viņiem iemeta mašīnā pistoli, kad ieraudzīja mani. Tāpat arī izstāstīju, ka cietumā par šo lietu esošais Vācijas pilsonis Igors Vecels nav nekādā veidā ar šo lietu saistīts,” vēstulē Pietiek raksta Askerovs. Advokāte atbildējusi, lai viņš gaida, ka drīz atnāks kopā ar prokuroru.

Viņš gaidījis, gaidījis, līdz šā gada janvārī izsaukts uz tiesu. Jau tad viņš vēlējies tiesai paziņot, ka prokurors viņu cietumā nemaz nav apmeklējis, taču advokāte teikusi – pat nedomā par to runāt. Kad tiesā viņam piedāvāts paust viedokli par apsūdzību, Askerovs kārtējo reizi bildis, ka ar to nav iepazīstināts, kad atkal viņu apklusinājusi advokāte, norādot, ka ar šādu paziņojumu var noskaņot pret sevi kā prokuroru, tā arī tiesnesi, tādēļ to nebūtu vēlams darīt.

Pēc tam, pakonsultējies ar citu advokātu, Askerovs uzzinājis, ka likums pieprasa apsūdzības uzrādīšanu pirms tiesas, tādēļ nolēmis neklausīt savai aizstāvei un par to sniegt iesniegumu tiesai.

Kriminālprocesa likuma 406.pants nosaka, ka pēc tam, kad pieņemts lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības, prokurors nekavējoties izsniedz apsūdzētajam apsūdzības kopiju, pārliecinājies par personas identitāti, un izskaidro apsūdzības būtību. Tāpat likums paredz, ka kopā ar apsūdzību apsūdzētajam prokurors izsniedz rakstveida informāciju par apsūdzētā tiesībām.

Tāpat likums nosaka, ka kopā ar apsūdzības izsniegšanu prokurors noskaidro, vai apsūdzētajam ir advokāts, vai ir pamats lūgt palīdzību uz valsts rēķina, noskaidro, vai apsūdzētajam ir lūgumi, vai viņš vēlas sniegt liecību, vai viņam ir priekšlikumi par vienošanās procesa piemērošanu. Turklāt likums paredz, ka par apsūdzības saņemšanu apsūdzētajam ir jāparakstās.

Likums arī paredz: ja apsūdzētais attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties pie prokurora, apsūdzības kopiju un rakstveida informāciju par apsūdzētā tiesībām prokurors, savstarpēji vienojoties, var nodot apsūdzētajam personiski, ar viņa aizstāvja palīdzību, ar kurjera palīdzību vai nosūtīt pa pastu.

Askerovs ir pārliecināts, ka prokuroram nebija nekāda iemesla neizsniegt viņam apsūdzību, jo viņš visu laiku atradās ieslodzījuma vietā, turklāt nekādu vienošanos par to, ka apsūdzību nodos advokātam, viņš ar prokuroru arī neesot veicis.

Tādās pašās domās par apsūdzības neuzrādīšanu ir arī Višņevskis, kurš tāpat kā Askerovs sarūpējis cietuma priekšnieka izziņas par to, ka prokurors viņus cietumā nav apmeklējis.

Interesanti, ka tiesas sēdē, kurā tiesājamie iesniedza savu sūdzību, prokurors Vildavs atzina, ka neatceras, vai bijis pie viņiem cietumā un vai uzrādījis apsūdzību.

Kā sarunā ar Pietiek norādīja Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska, apsūdzības neizsniegšana ir smags procesuāls pārkāpums, jo par šīs procedūras veikšanu pat paredzēts fiksēt tās saņēmēja parakstu, kā arī likums precīzi nosaka, kā rīkoties, ja gadījumā apsūdzētais atsakās parakstīties. Turklāt kopā ar apsūdzību jāizsniedz arī informācija par apsūdzētā tiesībām.

Tomēr Kaminska pauda šaubas, vai šajā gadījumā tiesājamie nav kaut ko pārpratuši, jo Ignatjeva esot ļoti pieredzējusi advokāte, kurai šādas procesuālas nepilnības nebūtu paslīdējušas garām.

Interesanti, ka ar apsūdzības uzrādīšanu pilnībā apmierināts ir firmas Arvik direktors Viktors Artamonovs, kurš atrodas brīvībā, lai arī ir starp apsūdzētajiem šajā kriminālprocesā. Tieši viņš no firmas līdzekļiem apmaksā saviem darbiniekiem advokātes Ignatjevas pakalpojumus. Tā kā viņš nav vēlējies tērēt laiku un doties pie prokurora, viņš vienojies, ka apsūdzību, kā likumā paredzēts, izsniegs viņa aizstāvei.

Par iemesliem, kādēļ aiz restēm esošie darbinieki ceļ trauksmi par apsūdzības neuzrādīšanu, viņš neko nemācēja teikt, lai gan ir pārliecināts, ka lieta safabricēta, vismaz tajā daļā, kas attiecas uz viņu, jo nozieguma, par kuru sākotnēji tika aizturēti Arvik darbinieki, pastrādāšanas laikā viņš vispār nav atradies Latvijā. Taču jau pēc lietas ierosināšanas esot parādījušies dažādi ziņotāji, kas informējuši par citiem it kā Arvik darbinieku pastrādātiem noziegumiem, kuri, pēc viņa domām, “aiz matiem” pievilkti klāt kriminālprocesam.

Lietu pret astoņiem vīriešiem par izspiešanu grupā ierosināja pērnā gada septembrī, kad kriminālpolicija kopā ar specvienību kaujiniekiem realizēja iespaidīgu aizturēšanas operāciju un aizdomās par ārvalstu uzņēmēju nolaupīšanu tika aizturētas septiņas personas. Policija pārtvēra uzbrucēju automašīnas brīdī, kad nolaupītie uzņēmēji tika transportēti. Pie uzbrucējiem tika atrasts policista formastērps, bruņuveste, traumatiskais ierocis un viltota policista apliecība.

Izmeklējot ārvalstu uzņēmēju nolaupīšanu, policistiem tapa zināms, ka nolaupīšanā bijis iesaistīts vēl viens vīrietis. Šis agrāk tiesātais līdzdalībnieks, uzzinot par pārējās organizētās grupas aizturēšanu, mērķtiecīgi slēpies no policijas. Pērn novembra sākumā policija noteica viņa atrašanās vietu un aizturēja. Vēlāk tiesa astoto organizētās grupas locekli apcietināja, ziņoja policija.

Pa to laiku policijā bija vērsušies vairāki cietušie, kas izplatītajos fotoattēlos bija atpazinuši savus pāridarītājus. Pārbaudot šo informāciju, policija ieguva pierādījumus, ka šis grupējums saistīts ar vēl vismaz četriem noziegumiem. Trīs gadījumos banda vainojama īpašuma bojāšanā un iznīcināšanā ar dedzināšanu, bet vienā gadījumā veikta naudas izspiešana.

Paši aizturētie ir pārliecināti, ka uz apsūdzēto sola būtu jāsēž tiem ārvalstu komersantiem, par kuru nolaupīšanu viņi tiek tiesāti, jo Nigērijas izcelsmes vīrieši patiesībā Latvijā esot ieradušies ar mērķi izplatīt viltotas eiro banknotes. Turklāt aizturēšanas operācijas laikā pie viņiem arī atrasts koferis ar naudas viltošanas sagatavēm.

Viņi nenoliedz, ka ar spēku aizturējuši abus ārvalstniekus, taču neesot nodarbojušies ne ar nolaupīšanu, ne izspiešanu. Tā kā abi Nigērijas izcelsmes vīrieši ar nāves draudiem mēģinājuši naudas viltošanas sagataves pārdot Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēc palīdzības nesaņemšanas policijā vērsušies pie Arvik, apsūdzētie nolēmuši ar viņiem veikt nopietnas pārrunas, lai viņiem neienāktu prātā savus nodomus realizēt.

Apsūdzētie uzskata, ka lieta ir safabricēta, jo apsūdzības neuzrādīšana ir tikai viena no dīvainībām šajā kriminālprocesā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...