"Arvik" lietā tiesājamie šokēti: prokurors nav uzskatījis par vajadzīgu viņiem uzrādīt apsūdzību

Prokurors Ivars Vildavs, kurš tiek vainots procesuālo normu neievērošanā, tiesu ir aicinājis šo iesniegumu izvērtēt dokumentu pārbaudes stadijā, savukārt tiesājamo advokāte Alla Ignatjeva, tiesas sēdē vairākkārt mēģinot „nokušināt” savus aizstāvamos par šāda viedokļa paušanu, piekrita, ka iesniegums tiks vērtēts kādā no tālākajām tiesas sēdēm.

Tikmēr apsūdzētie ir pārliecināti, ka advokāte ir uz vienu roku ar prokuroru un tiesnesi, tādēļ arī šim apstāklim nepievērš uzmanību. Apjomīgā vēstulē, ko saņēmis Pietiek, tiesājamie Romāns Askerovs un Mihails Višņevskis pauž pārliecību, ka advokātei ir mantkārīgi nolūki.

Askerovs pēc aizturēšanas nolēmis, ka policijā liecības nesniegs, bet darīs to tad, kad lieta būs nodota prokuroram. Cietumā viņu apmeklējusi advokāte Ignatjeva, kura šajā lietā aizstāv četrus tiesājamos un kuru algo parādu piedziņas firma Arvik, kurā pirms aizturēšanas strādāja tiesājamie. Advokāte taujājusi, vai viņš sniegs liecību prokuroram, uz ko Askerovs atbildējis apstiprinoši, kā arī piekritis savai aizstāvei izstāstīt, ko plāno liecināt prokuroram.

“Es viņai izstāstīju par to, ka nigērieši bija bruņoti, ka es pats redzēju, kā viens no viņiem iemeta mašīnā pistoli, kad ieraudzīja mani. Tāpat arī izstāstīju, ka cietumā par šo lietu esošais Vācijas pilsonis Igors Vecels nav nekādā veidā ar šo lietu saistīts,” vēstulē Pietiek raksta Askerovs. Advokāte atbildējusi, lai viņš gaida, ka drīz atnāks kopā ar prokuroru.

Viņš gaidījis, gaidījis, līdz šā gada janvārī izsaukts uz tiesu. Jau tad viņš vēlējies tiesai paziņot, ka prokurors viņu cietumā nemaz nav apmeklējis, taču advokāte teikusi – pat nedomā par to runāt. Kad tiesā viņam piedāvāts paust viedokli par apsūdzību, Askerovs kārtējo reizi bildis, ka ar to nav iepazīstināts, kad atkal viņu apklusinājusi advokāte, norādot, ka ar šādu paziņojumu var noskaņot pret sevi kā prokuroru, tā arī tiesnesi, tādēļ to nebūtu vēlams darīt.

Pēc tam, pakonsultējies ar citu advokātu, Askerovs uzzinājis, ka likums pieprasa apsūdzības uzrādīšanu pirms tiesas, tādēļ nolēmis neklausīt savai aizstāvei un par to sniegt iesniegumu tiesai.

Kriminālprocesa likuma 406.pants nosaka, ka pēc tam, kad pieņemts lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības, prokurors nekavējoties izsniedz apsūdzētajam apsūdzības kopiju, pārliecinājies par personas identitāti, un izskaidro apsūdzības būtību. Tāpat likums paredz, ka kopā ar apsūdzību apsūdzētajam prokurors izsniedz rakstveida informāciju par apsūdzētā tiesībām.

Tāpat likums nosaka, ka kopā ar apsūdzības izsniegšanu prokurors noskaidro, vai apsūdzētajam ir advokāts, vai ir pamats lūgt palīdzību uz valsts rēķina, noskaidro, vai apsūdzētajam ir lūgumi, vai viņš vēlas sniegt liecību, vai viņam ir priekšlikumi par vienošanās procesa piemērošanu. Turklāt likums paredz, ka par apsūdzības saņemšanu apsūdzētajam ir jāparakstās.

Likums arī paredz: ja apsūdzētais attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties pie prokurora, apsūdzības kopiju un rakstveida informāciju par apsūdzētā tiesībām prokurors, savstarpēji vienojoties, var nodot apsūdzētajam personiski, ar viņa aizstāvja palīdzību, ar kurjera palīdzību vai nosūtīt pa pastu.

Askerovs ir pārliecināts, ka prokuroram nebija nekāda iemesla neizsniegt viņam apsūdzību, jo viņš visu laiku atradās ieslodzījuma vietā, turklāt nekādu vienošanos par to, ka apsūdzību nodos advokātam, viņš ar prokuroru arī neesot veicis.

Tādās pašās domās par apsūdzības neuzrādīšanu ir arī Višņevskis, kurš tāpat kā Askerovs sarūpējis cietuma priekšnieka izziņas par to, ka prokurors viņus cietumā nav apmeklējis.

Interesanti, ka tiesas sēdē, kurā tiesājamie iesniedza savu sūdzību, prokurors Vildavs atzina, ka neatceras, vai bijis pie viņiem cietumā un vai uzrādījis apsūdzību.

Kā sarunā ar Pietiek norādīja Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska, apsūdzības neizsniegšana ir smags procesuāls pārkāpums, jo par šīs procedūras veikšanu pat paredzēts fiksēt tās saņēmēja parakstu, kā arī likums precīzi nosaka, kā rīkoties, ja gadījumā apsūdzētais atsakās parakstīties. Turklāt kopā ar apsūdzību jāizsniedz arī informācija par apsūdzētā tiesībām.

Tomēr Kaminska pauda šaubas, vai šajā gadījumā tiesājamie nav kaut ko pārpratuši, jo Ignatjeva esot ļoti pieredzējusi advokāte, kurai šādas procesuālas nepilnības nebūtu paslīdējušas garām.

Interesanti, ka ar apsūdzības uzrādīšanu pilnībā apmierināts ir firmas Arvik direktors Viktors Artamonovs, kurš atrodas brīvībā, lai arī ir starp apsūdzētajiem šajā kriminālprocesā. Tieši viņš no firmas līdzekļiem apmaksā saviem darbiniekiem advokātes Ignatjevas pakalpojumus. Tā kā viņš nav vēlējies tērēt laiku un doties pie prokurora, viņš vienojies, ka apsūdzību, kā likumā paredzēts, izsniegs viņa aizstāvei.

Par iemesliem, kādēļ aiz restēm esošie darbinieki ceļ trauksmi par apsūdzības neuzrādīšanu, viņš neko nemācēja teikt, lai gan ir pārliecināts, ka lieta safabricēta, vismaz tajā daļā, kas attiecas uz viņu, jo nozieguma, par kuru sākotnēji tika aizturēti Arvik darbinieki, pastrādāšanas laikā viņš vispār nav atradies Latvijā. Taču jau pēc lietas ierosināšanas esot parādījušies dažādi ziņotāji, kas informējuši par citiem it kā Arvik darbinieku pastrādātiem noziegumiem, kuri, pēc viņa domām, “aiz matiem” pievilkti klāt kriminālprocesam.

Lietu pret astoņiem vīriešiem par izspiešanu grupā ierosināja pērnā gada septembrī, kad kriminālpolicija kopā ar specvienību kaujiniekiem realizēja iespaidīgu aizturēšanas operāciju un aizdomās par ārvalstu uzņēmēju nolaupīšanu tika aizturētas septiņas personas. Policija pārtvēra uzbrucēju automašīnas brīdī, kad nolaupītie uzņēmēji tika transportēti. Pie uzbrucējiem tika atrasts policista formastērps, bruņuveste, traumatiskais ierocis un viltota policista apliecība.

Izmeklējot ārvalstu uzņēmēju nolaupīšanu, policistiem tapa zināms, ka nolaupīšanā bijis iesaistīts vēl viens vīrietis. Šis agrāk tiesātais līdzdalībnieks, uzzinot par pārējās organizētās grupas aizturēšanu, mērķtiecīgi slēpies no policijas. Pērn novembra sākumā policija noteica viņa atrašanās vietu un aizturēja. Vēlāk tiesa astoto organizētās grupas locekli apcietināja, ziņoja policija.

Pa to laiku policijā bija vērsušies vairāki cietušie, kas izplatītajos fotoattēlos bija atpazinuši savus pāridarītājus. Pārbaudot šo informāciju, policija ieguva pierādījumus, ka šis grupējums saistīts ar vēl vismaz četriem noziegumiem. Trīs gadījumos banda vainojama īpašuma bojāšanā un iznīcināšanā ar dedzināšanu, bet vienā gadījumā veikta naudas izspiešana.

Paši aizturētie ir pārliecināti, ka uz apsūdzēto sola būtu jāsēž tiem ārvalstu komersantiem, par kuru nolaupīšanu viņi tiek tiesāti, jo Nigērijas izcelsmes vīrieši patiesībā Latvijā esot ieradušies ar mērķi izplatīt viltotas eiro banknotes. Turklāt aizturēšanas operācijas laikā pie viņiem arī atrasts koferis ar naudas viltošanas sagatavēm.

Viņi nenoliedz, ka ar spēku aizturējuši abus ārvalstniekus, taču neesot nodarbojušies ne ar nolaupīšanu, ne izspiešanu. Tā kā abi Nigērijas izcelsmes vīrieši ar nāves draudiem mēģinājuši naudas viltošanas sagataves pārdot Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēc palīdzības nesaņemšanas policijā vērsušies pie Arvik, apsūdzētie nolēmuši ar viņiem veikt nopietnas pārrunas, lai viņiem neienāktu prātā savus nodomus realizēt.

Apsūdzētie uzskata, ka lieta ir safabricēta, jo apsūdzības neuzrādīšana ir tikai viena no dīvainībām šajā kriminālprocesā.

Novērtē šo rakstu: