Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan vismaz divi no šopavasar skaļu skandālu sacēlušās 490 000 eiro lielā medijiem domātā „valsts atbalsta” dalīšanas ekspertiem ir saņēmuši naudu no pretendentiem, par kuru projektiem balsojuši, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) likumpārkāpumu šajā faktā nav saskatījis: kā liecina biroja jaunā vadītāja Jēkaba Straumes parakstītie atzinumi, ko šodien publicējam, eksperti tikai saņēmuši naudu, bet neesot bijuši ar pretendentiem „darījumu attiecībās”.

Nākot klajā detalizētai informācijai par Valsts kultūrkapitāla fonda izveidoto mehānismu naudas sadalei un izvēlētajiem „ekspertiem”, publiski tika izteiktas aizdomas par virknes konkursa komisijas locekļu simpātijām pret „savējiem”.

Kamēr citām aizdomām trūka faktoloģiska pamatojuma, divas bija neapstrīdamas. Komisijas loceklis Andis Mizišs, kurš, kā norādīts mediju atklātajā vēstulē Ministru prezidentam, caur uzņēmumu Finger Film Production ir LTV raidījuma 4. studija producents, balsojumos par LTV projektiem bija nevis atturējies, bet piešķīris tiem augstus vērtējumus.

Savukārt komisijas locekle Sigita Kušnere (attēlā), kura pērn no AS Lauku Avīze (tagad AS Latvijas mediji) honorārā bija saņēmusi vairāk nekā 500 eiro, augstus vērtējumus bija devusi šī uzņēmuma projektiem.

Anda Miziša balsojumi par LTV projektiem bija šādi:

Projekts Laimes zeme – 70 punktu

Projekts Dokumentālā filma par elektroenerģijas tirgus veidošanos Latvijā kopš neatkarības atgūšanas – 63 punkti

Projekts Runā neatkarības atjaunotāji – 65 punkti

Projekts Latvija caur gadsimta prizmu – 62 punkti

Projekts Dzimta kā valsts – 67 punkti

Projekts Viss skaidrs, aktuāli fakti divās minūtēs – 85 punkti

Projekts Vēstures skolotājs – 64 punkti

Sigitas Kušneres balsojumi par Lauku Avīzes projektiem bija šādi:

Projekts Atmaskots, radot ātru pretestību viltus ziņu izplatībai, kā regulāru un sistemātisku Latvijas mediju vides raksturlielumu – 75 punkti

Projekts "Zeme, zeme, kas tā zeme" - par zemes reformas rezultātiem 25 gados – 61 punkts

Projekts Veselības aprūpes reforma - pacientu un mediķu interešu vai tikai naudas ekonomijas vārdā? – 63 punkti

Projekts Skola: šķērslis vai instruments integrācijai – 59 punkti

Nu KNAB pabeidzis pārbaudi par abu „ekspertu” iespējamo interešu konfliktu un nonācis pie secinājuma, ka viss ir bijis likumīgi: tas, ka viņi iepriekš ir pieņēmuši naudu no uzņēmumiem, kuru projektus pēc tam vērtējuši, nenozīmējot, ka viņi ar attiecīgajiem uzņēmumiem „būtu nonākušii deklarējamās darījuma attiecībās” un tādējādi attiecīgie uzņēmumi neesot uzskatāmi par viņu darījuma partneriem likuma izpratnē (pilni atzinumi - raksta beigās).

Pietiek šodien atgādina būtiskākos faktus saistībā ar šo konkursu, kurā lielākoties „savējiem” tika sadalīts gandrīz pusmiljons eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Vistreknāk atalgojamie

Kopējās summas, kas atbalstītajos projektos pieprasītas konkrētu žurnālistu apmaksai no nodokļu maksātāju līdzekļiem par valsts komisijas atbalstīta satura radīšanu: viena persona vienā un tajā pašā projektā var figurēt pat trīs dažādos ampluā un par katru saņemt vairākus tūkstošus eiro, kopējam pieprasītajam atalgojumam sasniedzot piecciparu summu.

Arta Ģiga, Red Dot Media (Nekā Personīga), oficiāli norādītās funkcijas – „projekta vadītāja, režisore, redaktore” – 14 400 eiro

Ingus Bērziņš, Delfi, „projekta vadītājs” – 11 296 eiro

Guna Gleizde, Delfi, „redaktore” – 11 189 eiro

Filips Lastovskis, Delfi, „žurnālists” – 11 189 eiro

Osvalds Zebris, Delfi, „atbildīgais redaktors” – 9296 eiro

Nellija Tjarve, Cits medijs (Ir), „redaktors, projekta vadība” – 8680 eiro

Gunita Gailāne, Delfi, „žurnāliste” – 7716 eiro

Nora Rieksta-Ķeņģe, Delfi, „atbildīgā redaktora palīdze” – 7160 eiro

Jānis Domburs (caur SIA Domburs), Delfi – 6000 eiro

Indra Sprance, Cits medijs (Ir), „žurnālists” – 5570 eiro

Inga Spriņģe, Re:Baltica, „vadošais autors” – 4954 eiro

Sanita Jemberga, Re:Baltica, „projekta administratīvais vadītājs, redaktors” – 4411 eiro

Aivars Ozoliņš, Cits medijs (Ir), „žurnālists” – 4200 eiro

Jānis Krēvics, Red Dot Media (Nekā Personīga), „raidījuma vadītājs” – 4100 eiro

Ansis Pūpols, Red Dot Media (Nekā Personīga), „raidījuma vadītājs” – 3600 eiro

Arnis Krauze, Red Dot Media (Nekā Personīga), „žurnālists” – 3600 eiro

Pauls Raudseps, Cits medijs (Ir), „projekta vadība” – 3360 eiro

Gundars Rēders, LTV, „redaktors-scenārists” – 3020 eiro

Ilze Jaunalksne, Red Dot Media (Nekā Personīga), „žurnāliste” – 2100 eiro

Mēneša atlīdzības rekordi

Projektu tāmēs minētie lielākie mēneša atalgojumi, ko žurnālistiem - valsts komisijas atbalstītā satura veidotājiem paredzēts izmaksāt no valsts naudas.

1. Inga Spriņģe, Re:Baltica, oficiāli norādītās funkcijas – „vadošais autors” – 2477 eiro mēnesī

2. Sanita Jemberga, Re:Baltica, „projekta administratīvais vadītājs, redaktors” – 2205 eiro mēnesī

3. Osvalds Zebris, Delfi, „atbildīgais redaktors” – 1725 eiro mēnesī (+atvaļinājuma kompensācija)

4.-5. Guna Gleizde, Delfi, „redaktore” – 1725 eiro mēnesī

4.-5. Filips Lastovskis, Delfi, „žurnālists” – 1725 eiro mēnesī

6. Nora Rieksta-Ķeņģe, Delfi, „atbildīgā redaktora palīdze” – 1432 eiro mēnesī

7. Gunita Gailāne, Delfi, „žurnāliste” – 1286 eiro mēnesī

Kādi projekti guva atbalstu

Valsts atbalstu un līdz ar to desmitu tūkstošu eiro finansējumu ieguvušo projektu apraksti rāda – nav bijuši ne detalizēti apraksti, ne pārliecinoši argumenti par ieceru valstisko un sabiedrisko nozīmi. Publicējam dažus fragmentus no finansējumu ieguvušo projektu aprakstiem.

Delfi sola: ar multimediālu populārzinātnisku lekciju ciklu par Latvijas kultūrvēsturi nodrošināt sabiedrības piederības sajūtu Latvijai simtgades atzīmēšanas ietvaros, sagatavot un publicēt Delfi sākumlapā 20 lekciju sēriju, kurā katra no lekcijām sastāv no pazīstama speciālista - autoritātes - video lekcijas un 4-6 pievienotajiem papildus informatīviem materiāliem (t.sk. interaktīviem). Pieteikumā minētas tikai deviņu iespējamo lekciju tēmas un tikai vienai no tām – iespējamie lektori. Toties ir apsolīts, ka „faktiski tiks radīts jauns populārzinātnisks bezmaksas augstas kvalitātes satura kultūras medijs Latvijas internetā”.

Red Dot Media (Nekā Personīga) sola: filma dokumentēs Vairas Vīķes-Freibergas ikdienu desmit gadus pēc prezidentūras beigām. Ārvalstu vizītes - trimdas latviešu dziesmu svētki Eslingenā, Vācijā, kuriem Vīķe-Freiberga ir patronese, un bijušo valstu vadītāju tikšanos ar nākotnes līderiem Zviedrijā, kur bijusī prezidente aicināta kā goda viešņa. Filmā iecerēts dokumentēt arī prezidentes privāto dzīvi, Latvijas reģionu apmeklējumus, viņas atmiņas par spilgtākajiem momentiem prezidentes amatā un Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Filmas seansos piedalīsies arī Vaira Vīķe-Freiberga un mūziķi.

Cits medijs (Ir) sola: radīt efektīvu un līdz šim Latvijas žurnālistikā īpaši nepraktizētu pieeju sabiedrībai būtisku notikumu skaidrošanā – mākslinieku veidotas video animācijas, komiksa tipa stāstus un „kartotēku” jeb skaidri strukturētā un kodolīgā veidā pasniegtu informāciju interneta vidē.

Delfi sola: ar multimediāla analītiskās žurnālistikas publikāciju cikla Latvija 2020 palīdzību nodrošināt Delfi spēju veikt padziļinātu žurnālistisku izpēti un analīzi par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Tiesa, nav minēts nevienas tēmas piemērs.

LTV sola: vēlamies izveidot raidījumu, kura uzdevums ir dekonstruēt melus un mītus, kritiski analizēt informāciju, ko producē Krievijas informācijas telpa, tālāk pavairo, nekritiski atkārto Latvijas mediji, sentimentāli noskaņoti tautieši. Piemērs: apgalvojums - padomju laikā cīnījās ar alkoholismu un auto vadīšanu dzērumā. Šajā ziņā nekas nav mainījies. Fakts: pēc CSP datiem 1990. gadā uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā bija 106 automašīnas un 870 bojāgājušie uz ceļiem. 2015. gadā automašīnas - 344, t.i., 3 reizes vairāk, bet bojāgājušo skaits gandrīz 5 reizes mazāk – 188. Eksperti analizē iemeslus - alkohola lietošana, ceļu drošība, braukšanas kultūra.

Foto - LU fotoarhīvs

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...