"Ātrās palīdzības" auto konkursā komisija bijusi īpaši pretimnākoša Āboltiņas vīra uzņēmumam
PIETIEK12.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta jauno automašīnu iepirkuma konkursā komisija ir bijusi īpaši pretimnākoša partijas Vienotība vadītājas Solvitas Āboltiņas vīra Jāņa Āboltiņa (abi attēlā) pārstāvētajai SIA Auto Blitzun "izprotoša" par trūkumiem šī uzņēmuma pieteikumā.Auto Blitz izdevies iepirkumā uzvarēt un iegūt tiesības par 4,02 miljoniem eiro piegādāt 52 jaunās automašīnas, neraugoties uz to, ka komisijai ir nācies pielikt īpašas pūles, lai akceptētu īpašā un konkursa nolikumā neatļautā veidā noorganizētas ziņas par Āboltiņas vīra uzņēmuma nodokļu parādu (it kā) neesamību.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošais iepirkuma komisijas pagājušā gada 22. oktobra sēdes protokols, komisija fiksējusi, ka saskaņā ar konkursa nolikumā noteikto un Publisko iepirkumu likumu, "izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā" ir nosūtījusi pieprasījumus, lai iegūtu informāciju, vai pretendenti nav izslēdzami no dalības konkursā, ja tiem ir bijuši nodokļu parādi virs 150 eiro dienā, kad paziņojums par plānoto līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā - 2015. gada 8. septembrī.
Komisijas apstiprinātais pārbaudes kopsavilkums rāda, ka, saņemot nolikumā noteiktajā kārtībā nosūtīto pieprasījumu atbildes, ir ticis konstatēts, ka no deviņiem pretendentiem astoņiem nodokļu parādu nav bijis, bet viena pretendenta nodokļu parāds ir bijis 66 032,55 eiro apmērā. Nodokļu parādnieks ir bijis tieši Āboltiņas vīra pārstāvētais uzņēmums Auto Blitz.
Taču Auto Blitz piedāvājumam ir bijusi pievienota Āboltiņas vīra uzņēmuma "individuālā kārtā" saņemta Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 12.oktobra izziņa Nr. 8.67.3/12039, kas apliecinājusi, ka pretēji komisijas saņemtajai oficiālajai informācijai SIA Auto Blitz tomēr "nebija nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 euro, 2015.gada 8.septembrī, kad paziņojumu par plānoto līgumu publicēja Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā".
Neraugoties uz to, ka konkursa nolikumā ir bijis precīzi ierakstīts, ka pieprasījumi par pretendentu nodokļu parādu neesamību tiek nosūtīti tikai, "izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā", attiecībā uz Auto Blitz "individuālo izziņu", kādu nolikums neatzīst, komisija izšķīrusies būt pretimnākoša pret Āboltiņas vīra uzņēmumu un to nediskvalificēt, nolemjot, ka "uz SIA Auto Blitz nav attiecināmi Publisko iepirkumu likuma 39.' panta pirmā daļā minētie izslēgšanas gadījumi".
Tieši uz šo "pretimnākšanu" Āboltiņas vīra uzņēmumam sūdzībā Iepirkumu uzraudzības birojam norādījusi SIA Norde, kas konkursā ieņēmusi otro vietu.
SIA Norde min, ka "Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā ir pieejama 2015.gada 14.septembra izdruka par to, ka SIA Auto Blitz 2015.gada 07.septembrī, ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā nav pieejama likumā noteiktā izdruka par parādu neesamību arī 10 dienas pēc norādītā datuma".
Konkursa komisija savos paskaidrojumos savukārt min, ka tā, "izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā" tiešam esot nosūtījusi pieprasījumus, lai iegūtu informāciju, vai pretendenti nav izslēdzami no dalības konkursā sakarā ar nodokļu parādiem, taču arī konstatējusi, ka Auto Blitz savam piedāvājumam pievienojis "individuālo izziņu".
Nordes ieskatā šis skaidrojums gan nav pamatots, - komisijai konkrētajā situācijā bijis pienākums informēt Āboltiņas vīra pārstāvēto uzņēmumu par nodokļa parādu un noteikt desmit dienu termiņu apliecinātas izdrukas no VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas iesniegšanai par to, ka SIA Auto Blitz nav bijis nodokļu parādu.
Taču komisija arī šo normatīvo aktu un nolikuma nosacījumu nav ievērojusi, "kā rezultātā pat uz šī iesnieguma sagatavošanas brīdi nav precīzi zināms, vai uz dienu, kad paziņojums par līgumu publicēts IUB mājas lapā, SIA Auto Blitz bija vai nebija nodokļu parāds".
"Ir noteiktas 120 nodokļu administrācijas iestādes, no kurām jāsaņem dati par pretendenta nodokļu nomaksas stāvokli. VID 2015.gada 12.oktobra izziņa šādu informāciju nesatur. Tāpat no konkrētās VID izziņas nav redzams, uz kuru dienu par SIA Auto Blitz nodokļu nomaksas stāvokli ir aktualizēti dati, kas ieļauti konkrētajā izziņā.
Nav saprotams, vai izziņā iekļautā informācija attiecas arī uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā tas noteikts Publisko iepirkumu likuma un iepirkuma konkursa nolikuma noteikumos. Kā arī šo izziņu nav iespējams pārbaudīt pēc svītrkoda vai paroles, kā tas būtu izdarāms pēc izziņas, kas sagatavota atbilstoši Publisko iepirkumu likuma un iepirkuma konkursa nolikuma noteikumiem," norāda Norde.
Taču visi šie defekti nav traucējuši konkursa komisijai akceptēt Āboltiņas vīra uzņēmuma iesniegto "dokumentu, kāds nav noteikts jebkādos normatīvajos aktos, turklāt pēc komisijas akceptētās 2015.gada 12.oktobra VID izziņas nav saprotams, vai SIA Auto Blitz bija nodokļu parāds uz iepirkuma publicēšanas dienu IUB mājas lapā".
Norde ir iesniegusi oficiālu lūgumu izprasīt no VID vai pretendenta izdruku no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas par SIA Auto Blitz nodokļu parādu pēc stāvokļa uz 08.09.2015, kā arī izdruku no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas Nodokļu informācijas sistēmas nodokļu maksātāju apkopojumu vēstures par Auto Blitz valsts budžetā veiktajiem nodokļu maksājumiem par laiku no 2015. gada 1. augusta līdz 10. decembrim, kas tad arī varētu viest skaidrību šajā jautājumā.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
