Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valstij piederošais uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) izlēmis pirkt maiņstrāvas frekvences sinhronizācijai nepieciešamās elektrības uzkrāšanas baterijas nevis par 58,6 miljoniem, bet par 100 miljoniem eiro. Jāuzdod jautājums - par cik procentiem elektrību sadārdzinās baterijas par 100 miljoniem, ja ziņojumā valdībai AST bija brīdinājis, ka baterijas par 58,6 miljoniem sadārdzinās elektrību par 15 līdz 36 procentiem?

AST ar baterijām atkārto to pašu, ko iepriekš ar citu sinhronizācijai nepieciešamo būvdarbu un elektroierīču pasūtījumu. Pagājušā gada 12. septembrī “Neatkarīgā” izstāstīja, cik mērķtiecīgi rīkojas AST, lai panāktu sava pasūtījuma sadārdzināšanu no 80 miljoniem eiro līdz 116 miljoniem eiro. AST nepazemoja sevi ar tik zemu cenu, par kādu AST pasūtījumu piedāvāja izpildīt amerikāņu uzņēmums “General Electric”. AST cieņai atbilstošu cenu bija nosaucis vācu uzņēmums “Siemens”.

Informācija par šāda darījuma gatavošanu tika noplūdināta neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām, bet līgums ar “Siemens” tika noslēgts tūlīt pēc tam, kad Centrālā vēlēšanu komisija bija apstiprinājusi vēlētāju atbalsta pieaugumu pirms vēlēšanām valdošajai partijai “Jaunā Vienotība”. Tātad vēlētāji bija pauduši atbalstu AST pasūtījumu sadārdzinājumiem.

AST pilda vēlētāju gribu arī otrajā darījumā, kas nepieciešams Latvijā izmantotās maiņstrāvas frekvences nomaiņai no Krievijas frekvences uz Eiropas frekvenci.

Valdībai nosauca nepareizas cenas

Juridiski un tehniski AST pilda Latvijas valdības 2021. gada 21. septembra sēdē apspriestu un valdības rīkojumā Nr. 674 “Par atļauju akciju sabiedrībai ''Augstsprieguma tīkls'' iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves" noformētu lēmumu. Rīkojuma datējums liecina, ka lēmums pieņemts sešus mēnešus pirms Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Rīkojuma punktā 12.2 noteikts, ka pārslēgšanās uz Eiropas frekvenci jāveic ar bateriju izmantošanu, un novērtēts, ka AST tarifi šādā gadījumā būtu jāceļ par 15 līdz 36%.

Pagājušā gada 21. aprīlī AST publicēja sludinājumu “Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) iekārtu piegāde un uzstādīšana (31000000-6)", kurā par paredzamo līgumcenu uzrādīti 58 660 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Kopš tā laika konkurss par bateriju iepirkumu risinās apmēram tāpat, kā konkurss par iepriekšējo AST pasūtījumu būvdarbiem un ierīcēm, kas nepieciešams frekvenču nomaiņai. AST ilgi nevarēja tikt skaidrībā, vai kāds ir, vai nav viņu konkursā pieteicies; vai konkursam rezultātu nav tāpēc, ka tajā pieteikušies nepareizi pretendenti, vai tāpēc, ka pats konkurss nepareizs, vai sludinājums par konkursu nepareizs.

Sludinājuma atjauninājumi un grozījumi tika publicēti pagājušā gada 1. jūnijā un 22. jūlijā, pēc tam šā gada 11. maijā. Iepirkumu uzraudzības biroja uzturētā elektroniskā sludinājuma dēļa augšpusē tagad nolikts 7. jūnija sludinājums, kurā paredzamā līgumcena pieaugusi no sākotnējiem 58 660 000 eiro līdz 100 000 000 eiro.

Bateriju pirkšanu saskaņo ar tarifu celšanu

AST cieņu nepazemojošas bateriju cenas nosaukšana tika novilcināta ne vien līdz 14. Saeimas vēlēšanām, bet arī līdz AST jauno tarifu apstiprināšanu. Tie stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā un noteikti ar rezervi, lai AST varētu atļauties baterijas arī par 150 vai 200 miljoniem eiro. Kā “Neatkarīgā” jau norādījusi, “elektroapgādes tarifus trīskāršo, bet izliekas, ka palielina tikai par trešdaļu".

Uz elektrības lietotāju masu atteicas ne tieši AST, bet cita valsts uzņēmuma “Sadales tīkls” (ST) tarifi. ST savu tarifus paaugstina ar pamatojumu, ka ST turpmāk būs jāmaksā vairāk par AST pakalpojumu, nodrošinot strāvu maģistrālajos tīklos, no kuriem ST to piegādā patērētājiem.

Maiņstrāvas frekvences sinhronizācijai nepieciešamo pasūtījumu sadārdzinājumu viegli attaisnot ar to, ka Baltijas valstu elektroapgādes tīklu ietilpšana Krievijas elektroapgādes sistēmā radot gan ģeopolitiskus, gan enerģijas drošības riskus. Eiropas Komisija to atzinusi ne vien vārdos, bet arī ar 1,2 miljardiem eiro, kas piešķirti pareizās frekvences ieviešanai Baltijā. Baltijas valstis no savas puses uzņēmušas saistības šo frekvenci ieviest līdz 2025. gada beigām, bet Lietuva sākusi aģitēt par frekvences nomaiņu jau 2024. gadā. Ja Latvija šādiem aicinājumiem pakļausies, tad piemaksāt par sinhronizācijas tempu kļūs pašsaprotami.

Ļoti derīga vadītāja ar īsu derīguma termiņu

AST piesolītais iepirkuma sadārdzinājums varbūt noticis ar aprēķinu, lai bateriju pirkšanu paspētu parakstīt pašreizējā AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone (attēlā). Aprīļa vidū viņa paziņoja, ka atstās savu tagadējo amatu 1. augustā. Uz viņas atbrīvojamo vietu tika izsludināts konkurss, kurā pieteikties varēja līdz 13. jūnijam.

G. Jēkabsone tiek atlaista ar labiem vārdiem, kurus teica AST padomes priekšsēdētājs, valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Oficiālā versija ir tāda, ka esot augsti vērtējami AST sasniegtie rezultāti G. Jēkabsones vadīšanas laikā un viņas personiskais ieguldījums uzņēmuma pārmaiņu procesu vadībā.

Ar oficiālo versiju ne gluži sakrīt tas, ka amatā viņa noturējusies tikai divus gadus. Viņas stāšanās pašreizējā amatā notikusi 2021. gada 15. jūlijā. Atbildēt par amata atstāšanas iemesliem viņa ir izvairījusies.

“Neatkarīgā” G. Jēkabsoni kā AST valdes priekšsēdētāju ir raksturojusi 2021. gada 3. decembra publikācijā par uzņēmuma obligāciju kotēšanas sākumu biržas “Nasdaq Riga” Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā. Pasākumu greznoja sazvanīšanās ar „Nasdaq” galveno mītni Ņujorkā un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa uzruna. Par G. Jēkabsoni šajā kompānijā sacīts tā, ka “viņa daudz runāja par uzņēmuma misiju “planētas aizsardzībā”, bet nepaskaidroja, vai ar to domāta elektrības patēriņa palielināšana vai arī pilnīga izbeigšana Latvijā”.

Novērtē šo rakstu:

95
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...