Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Džons Ficdžeralds Kenedijs esot teicis: "Visas mātes vēlas, lai viņu bērni kļūtu par prezidentiem, bet neviena nevēlas, lai viņi kļūtu par politiķiem." Neesmu tik pārliecināts par visām mātēm, toties skaidrs, ka bez kārtīgas izmīcīšanās politikā par prezidentu nekļūt.

Šis apgalvojums attiecas arī uz šībrīža valsts prezidentu Egilu Levitu, kurš, manuprāt, nepietiekami novērtēja nepieciešamību regulāri un intensīvi kontaktēties ar politiskajām aprindām, lai cik viņu tās garlaikotu vai kaitinātu, turklāt nereti pamatoti.

Protams, ir viedoklis, ka balsu trūkums Saeimā ievēlēšanai uz otro pilnvaru termiņu saistīts ar Levita popularitātes reitingu noslīdēšanu, tomēr atļaušos apšaubīt, ka politiķiem kandidātu reitingi kaut kā pēkšņi kļuvuši tik izšķiroši svarīgi. Manā skatījumā patiesā problēma bija Levita tiekšanās kontaktēties ar tādu cilvēku loku, kurā viņš jutās komfortabli, piemēram, pievēršoties dažādiem Latvijas vēstures un tiesību teorijas jautājumiem, kuri savukārt maz interesē politisko vidi.

Iespējams, daļa atbildības jāuzņemas Levita padomdevēju lokam, kas nemācēja vai nevēlējās situāciju mainīt. Proti, kad prezidenta amatā bija trimdā uzaugusī Vaira Vīķe-Freiberga, viedokļu noskaidrošana, savu ieceru skaidrošana vai, ja vēlaties, attiecību uzturēšana notika visnotaļ intensīvi – varu to apgalvot. Šo funkciju veica Valsts prezidenta kanceleja, jo neba valsts pirmajai amatpersonai pašam/pašai tas vienmēr jādara.

Aktīva komunikācija un nevairīšanās no "politiskās virtuves", cik zinu, notika arī Andra Bērziņa prezidentūras laikā (par Raimonda Vējoņa termiņu nemāku teikt). Iespējams, ka problēma bijusi arī tā, ka Levits īsti labi nesaprata, kā Latvijas sabiedrība uztver politisko varu. Respektīvi, Latvijas sabiedrība nenošķir varas atzarus, un, ja sabiedrības vērā ņemamu daļu kaitina valdība un/vai parlaments, tad šī attieksme atstarojas arī uz valsts prezidentu.

Šādā kontekstā Levits, šķiet, kļūdījās, uzskatot, ka prezidentam ir jārunā par t.s. vērtību jautājumiem, savukārt reālajā politikā nav jāiejaucas, jo tā taču ir izpildvaras un parlamenta atbildības joma. Prezidenta teorētiski saprotamo izvairīgumu daļa publikas (arī politiķu) novērtēja kā skaidru atbalstu koalīcijas lēmumiem ar visām no tā izrietošajām sekām.

Lai kā arī būtu, iznākums ir Levita lēmums nekandidēt, un, paturot prātā veco teicienu, ka pēc kaujas visi gudri, teikšu, ka principā šāds lēmums bija nojaušams. Proti, ar politiku saistītajās aprindās jau pirms vairākiem mēnešiem parādījās viedoklis, ka Levitu (neaizmirsīsim viņa darbu Eiropas Savienības Tiesā) patiešām interesē aizmetņi starptautiskai struktūrai, kas izmeklē un/vai iztiesā Krievijas kara noziegumus Ukrainā. Ne gluži kā rezerves variants nepārvēlēšanas gadījumā, bet gan kā potenciāla darbības joma, jo pašam saprotama un interesanta.

Tāpat zīmīga bija Levita retorika pēdējo mēnešu laikā par "prokremliskām partijām". Šajā gadījumā runa nav par to, cik šādi apzīmējumi ir vai nav pamatoti (manā skatījumā ir, bet tā ir cita tēma). Runa ir par to, ka tik nepārprotama retorika netieši liecina – cilvēks neredz nepieciešamību izteikties gludi, jo labi saprot, kuras politiskās grupas Saeimā par viņu jebkurā gadījumā nebalsos. Principā saprotama pozīcija.

Savukārt pārrēķināšanās no Levita puses bija tā, ka viņš acīmredzot uzskatīja, ka var rēķināties ar t.s. valstiski domājošās opozīcijas balsīm. Un tas atkal apliecina zināmu izpratnes trūkumu par to, kas ir politiskie procesi. Piemēram, teorētiski jau pareizi, ka "zemniekiem" varētu būt zināmas antipātijas pret Uldi Pīlēnu, jo Pīlēns pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām, konstruējot "Apvienoto sarakstu", tā teikt, aizvilināja viņu ilggadīgos politiskos partnerus, "zaļos". Vai tas ir pietiekams arguments "zemniekiem", lai viņi balsotu par Levitu? Nē, jo politikā – īpaši postpadomju valstīs – politiķi ir tik apbrīnojami plastiski savstarpējās attiecībās (rau, cik pieklājīgi izdevās formulēt), ka nevar vien nobrīnīties.

Tas pats attiecas uz "Progresīvajiem", kuri ir politiska grupa ar skaidru ideoloģisko profilu – patīk šis profils vai nepatīk – un no tā izrietošām ambīcijām. Domājot par savu elektorātu, viņi vienkārši nevarēja atļauties nevirzīt savu kandidātu prezidenta postenim un uzreiz balsot par "mazāko ļaunumu". Cita lieta, ka teksta iesākumā minētā nepieciešamība izmīcīties politikā attiecas arī uz šīs partijas kandidāti Elīnu Pinto. Paziņot (TV3 "900 sekundes"), ka, lai gan ir gatava tikties ar visām frakcijām Saeimā, "pašlaik vairāk plānojot tikties ar iedzīvotājiem un [nevalstiskajām] organizācijām", varbūt ir jēdzīgi no politiskā PR viedokļa, bet galīgi nav jēdzīgi no reālpolitikas viedokļa. Jo vispār prezidentu vēl deputāti Saeimā, nevis "iedzīvotāji".

Cita lieta, ja atļauts izteikties nedaudz ciniski, ka šāda retorika ir saprotama, ja partija un kandidāte saprot balsojuma iznākumu, tādēļ faktiski prezidenta vēlēšanu procesu vienkārši izmanto, lai vēlreiz atgādinātu par sevi. Proti, pastāv iespēja, ka "Progresīvie" ir nevis panaivi ideālisti, bet reālpolitikas likumus labi apguvuši ļaudis.

Turpinot ASV prezidentu izteikumu citēšanu, jauks ir Franklina Delano Rūzvelta brīdinājums: "Nekad nenovērtējiet par zemu cilvēku, kurš pats par sevi ir pārāk augstās domās." Šī ir diezgan nejauka piezīme par Pīlēna kandidatūru, bet stāsts patiesībā būs par citu tēmu.

Uldis Pīlēns – kā veiksmīgs uzņēmējs, "saimnieciski domājošs cilvēks" un tā tālāk – varētu šķist teju vai neizbēgami reālo politiku saprotošs indivīds. Tomēr man ir radies cits priekšstats. Ja uzņēmējdarbībā pretī runāšana līderim ir iespējama līdz noteiktai robežai, tad partijā strādājošie ir jāvaktē un jāgana visu laiku. Tas arī saprotami, jo politikā ir liels kārdinājums katram vispirms parūpēties par savām pozīcijām varas hierarhijā. Pavisam tieši izsakoties: ja politiķim uzņēmuma/partijas kopīgo interešu vārdā ir jāziedo sava pozīcija (valdībā, Saeimā, pašvaldībā), tad ir liela iespēja, ka cietīs kopīgās intereses.

Piemēri? Vienkārši pārcilājiet prātā politisko partiju maiņas gadījumus. Tāda ir reālā politika. Un man šķiet, ka Pīlēns – atbilstoši viņa pašnovērtējumam – nenolaižas līdz tādiem "sīkumiem". Jo tas nav "mans līmenis". No Pīlēna kā personības viedokļa raugoties, varbūt arī nav viņa "līmenis" (ja paveras uz personāžiem, kas savēlēti par deputātiem, var sākties depresija), tomēr tādā gadījumā jārēķinās ar neveiksmi politikā.

Pirms turpinu par trešo kandidātu, šķiet, skaidrības labad nepieciešama piezīme. No iepriekš sarakstītā var rasties iespaids, ka es atbalstu t.s. reālpolitikas spēles noteikumus kā labus. Nē, neatbalstu, tādēļ arī neesmu iesaistījies partijās vai kandidējis. Tā ir privāta izvēle, kas nav pretrunā ar apgalvojumu, ka politika ir specifisks žanrs. Ja indivīds izlemj tajā iesaistīties, viņš/viņa arī apzinās, kur iesaistās. Tik vienkārši.

Tātad nobeigumā Edgars Rinkēvičs. Ņemot vērā, ka ārlietu ministrs arī nesirgst ar pieticību pašnovērtējumā, tāpat to, ka t.s. Latvijas ierindas vēlētāja izpratnē ārlietas vispār nav "īsta politika" ("kas nekait, braukā tik apkārt"), varētu šķist, ka JV kandidāta prasmes reālpolitikā nav daudz labākas par Levita, Pinto vai Pīlēna iemaņām. Tomēr jāatgādina, ka vispār Rinkēvičs nav bijis ārlietu ministrs kopš skolas beigšanas. Cilvēks ir bijis gan Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs un Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, gan pamanījies pirms "Jaunās Vienotības" pabūt divās citās partijās. Un pamanījies gādāt, lai profesionālās izaugsmes ceļš šajā mīnu laukā vītos augšup vien, augšup vien. Neapšaubāmi ļoti pieredzējis cilvēks politikā. Visās iespējamās nozīmēs.

Pārpublicēts no satori.lv

Novērtē šo rakstu:

44
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...