Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušā gada oktobrī Pietiek publicēja kāda lasītāja rakstu (tas lasāms šeit), kurā bija izteiktas aizdomas par to, ka saistībā ar SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība piecu Latvijas pašvaldību priekšsēdētāji vienkārši izsaimnieko nodokļu maksātāju naudu un mantu. Pēc astoņus mēnešus ilgušas pārbaudes Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nonācis pie secinājuma, ka nekādi pārkāpumi notiekošajā nav konstatējami. Pietiek šodien publicē biroja priekšnieka Jaroslava Steļčenoka parakstīto atzinumu šajā lietā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk tekstā - Birojs) informē, ka ir savas kompetences ietvaros izskatījis Jūsu 2012.gada 9.oktobra iesniegumu par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitāla palielināšanu un Gulbenes novada domes deputātu G.Blūma un S.Daudziņas iespējamo interešu konfliktu, piedaloties Gulbenes novada domes sēdē un izskatot jautājumu par pamatkapitāla izmaiņām.

Veicot pārbaudi par iesniegumā minētajiem faktiem, konstatēts.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībnieku ārkārtas sapulcē 2012.gada 20.februāri pieņēma lēmumu Nr.4 — 5§ „Pamatkapitāla samazināšana, Sabiedrības pamatkapitāla samazināšanas noteikumu un statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana". Minētais lēmums paredzēja samazināt sabiedrības pamatkapitālu par LVL 1 507 471 un apstiprināt SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālu LVL 1 101 451 apmērā, saglabājot līdzšinējo sabiedrības dalībnieku struktūru un proporcijas.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība 2012.gada 15.februāri saņēma zvērināta revidenta atzinumu par finansiālo situāciju slimnīcā. Minētajā ziņojumā tika norādīts, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība zaudējumi veido 44,74% no apmaksātā pamatkapitāla. Komerclikuma 219.pants nosaka, ka, ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla vai ari sabiedrībai ir ierobežota maksātspēja, konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas pazīmes, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. Tādējādi SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībniekiem bija jāpieņem lēmums vai nu par pamatkapitāla samazināšanu, vai par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībnieku ārkārtas sapulcē 2012.gada 29.maijā pieņēma lēmumu:

1) Katrs no īpašniekiem novadu pašvaldības domes sēdē izskatīs jautājumu par Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot Sabiedrības pamatkapitālā pašvaldības līdzekļus līdz gada beigām par kopējo summu ne mazāku kā 1.3 miljoni latu, pie nosacījuma, ja Balvu novads iegulda - LVL 535 340, Gulbenes novads - LVL 403 130, Viļakas novads - LVL 222 430 latus, Rugāju novads - LVL 91 520 latus un Baltinavas novads - LVL 47 580.

2) Ja visas pašvaldības nepieņem lēmumu ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā naudas līdzekļus nepieciešamajā apmērā atbilstoši Komerclikumam un likumam „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", Sabiedrības dalībnieki konceptuāli atbalsta Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu par vismaz 1.3 miljonu latu līdz 1.5 miljonu latu, piesaistot privāto investoru un atļaujot M.Zeitmanim un A.Vānei vai viņu dibinātai komercsabiedrībai, ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā finanšu līdzekļus, iegūstot līdzdalību Sabiedrībā un proporcionālu kapitāla daļu skaitu Sabiedrībā.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībnieku sapulcē 2012.gada 5.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.l - 2§ „Pamatkapitāla palielināšana, Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumu un statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana". Lēmums paredzēja palielināt pamatkapitālu par LVL 1 500 000, un apstiprināt SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālu LVL 2 601 451 apmērā, izdarot ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu.

Esošie SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība īpašnieki - Balvu, Gulbenes, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novada domes - katra attiecīgi pieņēma lēmumus neieguldīt uzņēmumā SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pašvaldību līdzekļus, bet piekrist privātā kapitāla piesaistīšanai ar mērķi pamatkapitāla palielināšanai un uzņēmuma parādu segšanai, un 2012.gada 18.jūlijā Uzņēmumu reģistrā SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieku sarakstā tiek reģistrētas izmaiņas. Par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieci ar 57,66% kapitāla daļu 2012.gada 18.jūlijā kļūst SIA „Medicīnas sabiedrību vadība".

Izvērtējot minēto darījumu tiesiskumu, konstatēts.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ir publiski privātā kapitālsabiedrība, jo saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1.panta pirmās daļas 61.punktā noteikto publiski privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder vairākām pašvaldībām, valstij un pašvaldībai vai valstij un vairākām pašvaldībām.

Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" pamatā regulē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību.

Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" regulē arī atsevišķus publiski privāto kapitālsabiedrību darbības jautājumus, arī nosaka kārtību, kādā:

•     atsavināmas valsts un pašvaldību kapitāla daļas publiski privātajās kapitālsabiedrībās (likuma 2.panta otrās daļas 4.punkts, 118.- 126.pants);

•     tiek pārvaldītas publiski privātās kapitālsabiedrības (likuma 2.panta otrās daļas

6.punkts, 149.1 pants); • tiek veidota valde un noteikta darba samaksa valdes locekļiem publiski privātā kapitālsabiedrībā (likuma 2.panta otrās daļas 7 .punkts, 149.2 un 149.3 pants).

Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 2.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Komerclikuma noteikumus.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība statūtu 5.2.punktā ir noteikts, ka dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem ar klātesošo kapitāla daļu turētāju pārstāvju vienbalsīgu balsojumu visos jautājumos.

Ja publiski privātā kapitālsabiedrība palielina pamatkapitālu, piesaistot privāto kapitālu, tā kļūst par privātu kapitālsabiedrību, jo saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1 .panta pirmās daļas 6.punktā noteikto privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot personāla akciju īpašniekus).

Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" regulē kārtību, kādā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kļūst par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību, bet neregulē kārtību, kādā publiski privātā kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību.

Tā kā likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" neregulē kārtību, kādā publiski privātā kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību, tad ir jāpiemēro Komerclikuma noteikumi.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 130.pantā noteikto, kārtību, kādā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, nepārdodot kapitāla daļas, kļūst par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību, regulē Komerclikums, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Komerclikums regulē pamatkapitāla palielināšanas kārtības jautājumus kapitālsabiedrībā, īpaši neizdalot, vai tā ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, publiski privātā kapitālsabiedrība vai privātā kapitālsabiedrība.

Saskaņā ar Komerclikuma 196 .panta pirmajā daļā noteikto sabiedrība ar ierobežotu atbildību drīkst palielināt pamatkapitālu, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā noteikti pamatkapitāla palielināšanas noteikumi.

Saskaņā ar Komerclikuma 197.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu var palielināt, esošajiem dalībniekiem vai uzņemtajiem jaunajiem dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu.

Atbilstoši Komerclikuma 198.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktajam, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls tiek palielināts, lai uzņemtu jaunus dalībniekus, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norāda termiņu, kādā trešās personas iesniedz pieteikumus daļu iegūšanai.

Komerclikuma 134.panta trešajā daļā ir noteikts, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts. Tā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, tad sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem ir likumiskas tiesības kontrolēt trešo personu ienākšanu sabiedrībā ar dalībnieka tiesībām. Tas, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem ir likumiskas tiesības kontrolēt trešo personu ienākšanu sabiedrībā ar dalībnieka tiesībām, ir noteikts Komerclikuma 188., 189. un 191.pantā.

Komerclikuma 188.panta otrajā daļā ir noteikts, ka dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt daļu (izņemot pārdošanu) dalībnieks var tikai ar dalībnieku lēmumā izteiktu piekrišanu. Tādējādi dalībnieku sapulce var nepiekrist darījumam, ja dāvināšanas, mainīšanas vai citādas atsavināšanas (izņemot pārdošanu) ceļā par sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku var kļūt persona, kas pārējiem sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem nav pieņemama.

Ievērojot to, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ir nonākusi finanšu grūtībās, tai ir jāpiesaista papildus finansējums no trešajām personām, palielinot SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālu. Tāpat SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībniekiem ir tiesības dalībnieku sapulces lēmumā noteikt, kuras ir tās personas, kurām būs tiesības ieguldīt naudu SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālā un turpmāk arī vadīt un pārstāvēt Sabiedrību.

Tādējādi atbilstoši likumam „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībniekiem un kapitāla daļu turētājiem ir tiesības un pienākums, pieņemot lēmumu par Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, piesaistot privāto investoru, izvēlēties konkrētu stratēģisko partneri, turpmākai sadarbībai un SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība attīstībai.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 11 .panta pirmās daļas 1.punktu pašvaldības kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir pašvaldība, kurai pieder šīs kapitāla daļas.

Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 14.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka, ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, un likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurš tādā gadījumā ir kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

Kapitāla daļu turētāja pārstāvja darbības publiski privātās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē nosaka likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 17.pants, un tā pirmajā daļā ir noteikts, ka kapitāla daļu turētāju publiski privātās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē pārstāv kapitāla daļu turētāja pārstāvis, bet 17.panta otrajā daļa ir noteikts, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis var pilnvarot atbildīgo darbinieku vai citu personu pārstāvēt kapitāla daļu turētāju publiski privātās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē. Šādā gadījumā kapitāla daļu turētāja pārstāvis dod pilnvarotajai personai rakstveida balsošanas uzdevumu katrā dalībnieku sapulces darba kārtības jautājumā. Pilnvarotā persona dalībnieku sapulcē drīkst balsot tikai tā, kā norādīts balsošanas uzdevumā.

Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 47.panta otrajā daļā ir noteikts, ka dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis, bet 48.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka dalībnieku sapulce lemj par valdes locekļu un valdes priekšsēdētāja iecelšanu un atcelšanu.

No likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" izriet, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvim domes lēmums pirms dalībnieku sapulces ir nepieciešams 3.panta otrajā daļā, 7.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 8.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 49.panta otrajā daļā, 64.panta 2.2 daļā, 77.panta otrajā daļā, 98.panta ceturtajā daļā, 98.3 panta otrajā daļā, 99.1 panta otrajā daļā, 105.pantā, 107.panta ceturtajā daļā, 108.panta otrajā daļā, 140.panta otrajā daļā, 143.panta otrajā daļā, 146.panta otrajā daļā un 151.panta otrajā, ceturtajā, sestajā un astotajā daļā noteiktajos gadījumos.

Tādējādi no minētajām normām izriet, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība kapitāla daļu turētāja pārstāvjiem nebija nepieciešama domes lēmums, kuru viņi pārstāvēja, lai atlaistu un apstiprinātu SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdi.

Izvērtējot pamatkapitāla palielināšanas hronoloģiskās darbības un attiecīgo termiņu ievērošanu, konstatēs, ka pamatkapitāla palielināšanas nodrošināšanas nolūkos darbības ir veiktas noteikto termiņu ietvaros, līdz ar to pamatkapitāls ir uzskatāms par palielinātu un apmaksātu, kā to apliecina arī ieraksti komercreģistrā (2012.gada 18.jūlijā komercreģistrā izdalīts ieraksts par pamatkapitāla izmaiņām, norādot, ka parakstītais pamatkapitāls ir LVL 2 601 451, un 2013.gada 22.februāri izdarīts ieraksts komercreģistrā par pamatkapitāla izmaiņām, norādot, ka apmaksātais pamatkapitāls ir LVL 2 601 451).

SIA „Medicīnas sabiedrību vadība" 2012.gada 11.jūlijā pieteicās un parakstījās uz SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība jaunajām (jaunemitētajām) 1 500 000 kapitāla daļām pilnā apmērā. Sākotnēji pieņemtajos pamatkapitāla palielināšanas noteikumos bija noteikts, ka parakstīto jauno daļu apmaksas termiņš ir pieci mēneši no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, t.i., 2012.gada 5.decembris. Ar SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieku ārkārtas sapulces 2012.gada 11.decembra lēmumu tika nolemts veikt grozījumu sabiedrības 2012.gada 5.jūlija dalībnieku sapulcē apstiprinātajos pamatkapitāla palielināšanas noteikumos, nosakot jauno daļu apmaksas termiņu atbilstoši Komerclikuma 198.pantā pirmās daļas 8.punktā atļautajam - seši mēneši, t.i., līdz 2013.gada 5.janvārim. Līdz noteiktajam termiņam pamatkapitāla apmaksa netika veikta, tādēļ SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valde atbilstoši Komerclikumam SIA „Medicīnas sabiedrību vadība" 2013.gada 7.janvāri nosūtījusi vēstuli,* lūdzot veikt pamatkapitāla apmaksu pilnā apmērā 30 dienu laikā. Komerclikuma 156.panta pirmā daļa nosaka, ja persona dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā daļas pilnās apmaksas termiņā neapmaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valde šai personai pienācīgā kārtā rakstveidā paziņo par to. Paziņojumā norāda valdes noteikto atkārtoto daļas pilnas apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām un garāks par 30 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas. Līdz ar to jaunemitēto kapitāla daļu apmaksa SIA „Medicīnas sabiedrību vadība" bija jāveic līdz 2013.gada 6.februārim (ieskaitot). SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieku reģistra 2013.gada 7.februāra izrakstā norādīts, ka pamatkapitāls pilnībā apmaksāts 2013.gada 4.februārī un attiecīgi apmaksa ir veikta, ievērojot noteikto daļu apmaksas termiņa pagarinājumu.

Informējam, ka Komerclikums neaizliedz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību izsniegt aizdevumu, lai finansētu savu daļu iegādi, šāds aizliegums ir noteikts tikai attiecībā uz akciju sabiedrībām. Tāpat uz šo gadījumu nav attiecināmas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas, jo Sabiedrība aizdevuma veikšanas brīdī jau ir privāta kapitālsabiedrība (atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1.pantā sniegtajam kapitālsabiedrību veidu skaidrojumam), kur privātajam investoram ir 57.66% no pamatkapitāla, savukārt visām publiskajām personām (pašvaldībām) kopā attiecīgi tikai 42.34%. Tādejādi Gulbenes novada domes 2013.gada 10.janvāra sēdē lemtajam (prot.Nr.1 23.§) par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība aizdevuma izsniegšanu SIA „Medicīnas sabiedrību vadība", nav juridiskas nozīmes šajā lietā, jo atbilstoši 2012.gada 5.jūlijā apstiprināto SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība statūtu 4.30.punktam valdes kompetencē ir visi tie jautājumi, kas neietilpst dalībnieku sapulces kompetencē. Ņemot vērā, ka jautājums par aizdevumu izsniegšanu nav noteikts ne SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība statūtos, ne Komerclikumā kā dalībnieku sapulces kompetencē esošs, tad par to lemj valde.

Iepazīstoties ar Lursoft datu bāzē pieejamo SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība gada pārskatu par 2012.gadu, var konstatēt, ka naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās ir LVL 540 942, kas nozīmē, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība 2013.gada sākumā nav bijuši pieejami brīvi finanšu līdzekļi - 1,45 miljoni latu apmērā aizdevuma izsniegšanai.

Ievērojot to, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība no publiski privātās kapitālsabiedrības pārveidojās par privātu kapitālsabiedrību , jo saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1.panta pirmās daļas 6.punktā noteikto privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot personāla akciju īpašniekus), izvērtēt privātās kapitālsabiedrības SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdes faktisko rīcību nav Biroja kompetencē.

Izvērtējot Gulbenes novada domes deputāta G.Blūma un Gulbenes novada domes priekšsēdētājas S.Daudziņas, kuri vienlaicīgi ari attiecīgi ir valdes loceklis un kapitāla daļu turētāja pārstāvis, iespējamo interešu konfliktu, piedaloties Gulbenes novada domes sēdē un izskatot jautājumu par pamatkapitāla izmaiņām, konstatēts.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 15.panta otrajā daļā noteiks, ka valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvi, izņemot gadījumus, kad to paredz likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām". Likuma

„Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 14.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs. Tādējādi S.Daudzina pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja amatu ieņem saskaņā ar likumu.

Savukārt likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" neparedz ierobežojumu pašvaldības deputātam ieņemt valdes locekļa amatu kapitālsabiedrībā, kuras dalībniece ir deputāta pārstāvētā pašvaldība.

Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība kapitāla daļas pieder Balvu, Gulbenes, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novada pašvaldībām, un lēmums par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu neskar G.Blūma un S.Daudziņas, viņu radinieku un darījumu partneru personīgās vai mantiskās intereses, un šāds lēmums bija jāpieņem, jo to paredz Komerclikums.

Ievērojot minēto, Birojs informē, ka ir pabeidzis pārbaudi par Jūsu 2012.gada 9.oktobra iesniegumā minētajiem faktiem.

Novērtē šo rakstu:

8
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

12

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

FotoPēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar Miervalža Poļa gleznu izstādi. Pats izstādes nosaukums zīmīgs – „Ilūzija kā īstenība”. Ļoti zīmīgs un trāpīgs nosaukums! Nosaukts šis laika periods Latvijas valstī – īstenība ir ilūzija – tieši tā!
Lasīt visu...

21

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu uzmanību uz elektroniskas sarakstes nepilnībām. 
Lasīt visu...

21

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

FotoTagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika vairs nav iespējama bez noteiktas papildizglītības. Tagad vairs nepietiek ar līdzšinējām zināšanām. Tiekoties ar Latvijas politisko slāni, akūti nepieciešama papildizglītība tādos zināšanu atzaros kā neiropatoloģija, psihastēnija, psihogēnija, psihopātija, psihopatoloģija, kā arī, protams, psihiatrija. Sociālajiem filosofiem, politologiem, kulturologiem, sociologiem un tāpat kulturoloģiskās publicistikas esejistiem nākas iedziļināties minēto zināšanu speciālajā literatūrā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...