"Bezmaksas ielūgumu" Žīgura kungs nav saņēmis un nejūtas tādu pelnījis
PIETIEK09.04.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs oficiāli apstiprinātajā Dziesmu un deju svētku ielūgumu saņēmēju sarakstā minēts kā Latvijas Nacionālā kultūras centra "sadarbības partneris", kuram tādēļ arī pienākoties šis ielūgums. Publicējam Latvenergo skaidrojumu par šo faktu.
AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, kurš ieguvis muzikālo izglītību, ir bijis aktīvs koru kustības dalībnieks, piedalījies vairākos Dziesmu un deju svētkos, šobrīd - aizņemtības un citu pienākumu dēļ - nebūs Dziesmu svētku dalībnieku rindās. Arī būdams mūzikas lietpratējs, tostarp - koru mūzikas pazinējs, "bezmaksas ielūgumu" Ā.Žīgura kungs nav saņēmis un nejūtas tādu pelnījis.
Ā.Žīgurs: „Labprāt ierosinātu man iedalīto ielūgumu piešķirt kādam no personiski pazīstamajiem latviešu koru mūzikas kustības senioriem, piemēram, bijušajiem koru diriģentiem, kas savā mūžā sagatavojuši simtiem koru dziedātāju un kuri šobrīd nav nedz lūgto viesu sarakstos, nedz spējīgi iegādāties ieejas biļetes.”
Ā. Žīgura kunga ģimenē ir divi bērni, kas arī ir ieguvuši muzikālo izglītību un piedalīsies Dziesmu svētku dalībnieku rindās, tātad viņiem dziesmu svētku piederības pēctecības sajūta ir ieaudzināta no mazotnes.
Pēc Ā.Žīgura ieskatiem šobrīd saceltā ažiotāža un izteikti negatīvais fons pasākuma biļešu iegādes sakarā daudziem dalībniekiem un viesiem ir sagandējis svētku noskaņojumu, taču visa pamatcēlonis ir gauži prozaisks un nožēlojams, proti - nesamērīgi mazā Dziesmu svētku noslēguma koncerta norises vietas ietilpība. Tās ir nieka 22 000 sēdvietas, kas ir 5 reizes mazāk par Dziesmu svētku parka ietilpību Tallinā, Igaunijā.
Ir patiesi žēl, ka šādu iemeslu dēļ sākas pseidosacensība par tiesībām būt skatītāju vidū.
Ar Latvijas Nacionālo kultūras centru AS Latvenergo līgumattiecību nav; XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku rīkošanā Latvenergo sadarbības partneris ir biedrība Dziesmu svētku biedrība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
