Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra (UR) ierēdņi sagatavojuši likuma grozījumus likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, kurus ieviešot, būs vismaz divējāds negatīvs efekts sabiedrības interesēm. Proti, informācijas saņemšana no UR būs krietni grūtāka, turklāt valstij nāksies piemaksāt vairākus miljonus eiro ik gadu par UR «informācijas izsniegšanas pakalpojuma nodrošināšanu» un «informācijas izsniegšanas administrēšanu», toties valsts kase nesaņems licenču maksājumus par UR informācijas otrreizējo izmantošanu, kas šobrīd ir aptuveni 350 000 eiro gadā. Turklāt nav aprēķināti izdevumi, kas valsts kasei radīsies sakarā ar valstiska monopola radīšanu UR datu publiskošanā.

Informācijas pieejamība būs apgrūtināta

Likuma grozījumu būtība: plānots UR «informāciju nodalīt publiski pieejamā un publiski nepieejamā daļā».

Publiski pieejamā informācija būtu pieejama bez maksas (t.i., tās publiskošanu, datu bāzu uzturēšanu u.tml. nodrošinātu valsts budžets jeb nodokļu maksātāji).

Savukārt, ja kādam vajadzēs informāciju no UR informācijas «publiski nepieejamās daļas», tad šīs informācijas pieprasīšana vienmēr būs jāpamato; UR pamatojumu izvērtēs, un, ņemot vērā, ka papildu informācijas sagatavošana prasīs papildu resursus, informācijas pieprasītājam par izsniegto izziņu vienalga būs jāsamaksā.

Sagatavoto likuma grozījumu anotācijā nepārprotami ir norādīts, ka informācijas «publiski nepieejamā daļā» tiks iekļauts personas kods. Ikvienam UR datu lietotājam ir skaidrs, ka UR izziņa, kurā nav norādīts uzņēmumu īpašnieku, amatpersonu un patieso labuma guvēju personas kods, ir pilnīgi bezjēdzīga, jo tā nedod iespējas pārliecināties, piemēram, vai kāda uzņēmuma patiesais labuma guvējs Andris Bērziņš ir slavenais aktieris, bijušais Valsts prezidents vai bijušais premjers, vai tomēr kāds cits. Piemēram, Firmas.lv datu bāze liecina, ka ar uzņēmējdarbību Latvijā nodarbojas 71 Andris Bērziņš, bet pavisam Latvijā ir vairāk nekā 400 Andru Bērziņu.

Ja vispār nebūs pieejami vai būs apgrūtināti pieejami UR dati, kuros norādīta uzņēmumu īpašnieku, amatpersonu, patieso labuma guvēju īstā identitāte (personas kodi), nebūs iespējama publiska informācijas analīze un secinājumi par personu saistību ar to vai citu biznesu, par politiķu un viņiem tuvo nonākšanu interešu konfliktos, dažādu karteļu dibināšanu un citām blēdībām.

Analizējot korektu UR informāciju, kas pagaidām vēl pieejama Lursoftun Firmas.lv datu bāzēs, žurnālisti līdz šim (kopš 1993. gada, kad Lursoft sāka nodrošināt UR informāciju elektroniskā veidā) ir atmaskojuši neskaitāmas politbiznesa afēras. Tas nebūtu bijis iespējams, ja informācijas pieejamība būtu ierobežota, kā tas tiek tagad plānots bordānistu izauklētajos grozījumos likumā Par Uzņēmumu reģistru.

Var izdarīt ticamu pieņēmumu, ka viens no likuma grozījumu autoru mērķiem ir vēlme ierobežot sabiedrības tiesības zināt par dažādām politbiznesa afērām. Par to liecina arī šāds murgains citāts no likuma grozījumu anotācijas: «Ņemot vērā, ka atkāpes no personas datu aizsardzības un tās ierobežojumi jāīsteno tikai tiktāl, ciktāl tas ir noteikti nepieciešams, un, ka ir iespējami pasākumi, kas rada mazāk būtiskus šo tiesību aizskārumus fiziskām personām, jāsecina, ka personu datu aizsardzības pārkāpums pārmērīgas datu apstrādes gadījumā būtu nesamērīgs iepretī labumam sabiedrības interesēs.»

Orvels iedvesmotos

Smieklīgi un nožēlojami ir tas, ka šie grozījumi tiek pamatoti ar šādām melīgām prātulām: tie «nodrošinās Uzņēmumu reģistra informācijas ērtu un ātru pieejamību, lai efektīvi nodrošinātu publiski pieejamu ticamu informāciju», «lai izpildītu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības»; ka, grozījumus ieviešot, «ikvienam interesentam būs nodrošināta iespēja Uzņēmumu reģistra mājaslapā iegūt publiski ticamus komercreģistra un Uzņēmumu reģistra žurnāla ierakstus un sabiedrībai aktuālā informācija būs pieejama tūlītēji un bez maksas»; «ērtākas un ātrākas informācijas pieejamības nodrošināšanai». Tas viss lasāms likuma grozījumu anotācijā, kas ir pieejama UR mājaslapā.

Kā jau parasti politiskās blēdības pavadošos dokumentos, arī šī likuma grozījumu anotācija daudzviet nav saprotama, citviet ir pārprotama it kā nejauši pieļautu gramatisko kļūdu dēļ; tā ir orveliskas frāžainības pilna, tomēr lietas būtība ir saprotama - pie UR informācijas vairs tik viegli kā līdz šim netiksiet. Jo anotācijā nepārprotami teikts, ka UR izziņas ar personas kodiem tiks izsniegtas tikai tad, ja tiks iesniegts «pamatots» papildu informācijas pieprasījums.

Neatkarīgā lūdza UR preses dienestam atklāt likuma konkrētos autorus un izsniegt tieslietu ministra rīkojuma kopiju. Kā paskaidroja UR sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Zandfelde, rīkojumu 2016. gadā parakstījis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Ar rīkojuma tekstu viņa solīja iepazīstināt tuvākajās dienās.

Iznīcinās licencētu biznesu

Otrs negatīvs efekts sabiedrības interesēm, ko sola bordāniešuizauklētie likuma grozījumi, ir legāla, licencēta biznesa iznīcināšana četriem sabiedrībā cienītiem komersantiem.

Proti, UR informācijas otrreizējo izmantošanu jeb atkalizmantošanu pašlaik nodrošina četri komersanti - LursoftFirmas.lv, Kredītinformācijas birojs un Creditreform grupas uzņēmums Crefo Rating -, kas arī nodrošina veselīgu konkurenci publiskā sektora informācijas atkalizmantošanā. Šo četru komersantu bizness izbeigsies, jo likuma grozījumu anotācijā skaidri un nepārprotami teikts, ka «netiks uzturēts atsevišķs informācijas sniegšanas kanāls», pa kuru līdz šim atkalizmantotāji regulāri (ik stundu) no UR sistēmas saņem informāciju par aktuālām izmaiņām uzņēmumu īpašniekos, amatpersonās un pēdējā laikā arī patiesajos labuma guvējos. Turklāt no likuma paredzēts svītrot jēdzienu «atkārtota datu izmantošana».

LursoftFirmas.lv un citu biznesa izbeigšanās nozīmē, ka UR datu atkalizmantošanas nozarē tiks nodibināts valsts monopols. Bet tas savukārt nozīmē, ka valstij būs jāmaksā kompensācijas minētajiem komersantiem. Nav nekādu šaubu, ka tie būs daudzi miljoni un no maksāšanas izvairīties nevarēs - kompensāciju maksāšana šādās situācijās cita starpā ir paredzēta arī ES regulās. Latvija to jau ir piedzīvojusi, likvidējot cukura ražošanas un zvejniecības nozares.

Maksāsim visi

Likvidējot četru komersantu biznesu, valsts atteiksies no licenču maksas aptuveni 350 000 eiro gadā, turklāt valstij būs jāpiemaksā par UR informācijas sistēmas uzturēšanu - kā rakstīts likuma grozījumu anotācijā, «lai mainītu pašreizējo pieeju, ka par pakalpojumu maksā tā saņēmējs, uz pieeju, ka ar Uzņēmumu reģistra informācijas izsniegšanas funkcijas nodrošināšanu saistītie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, nepieciešams izdarīt grozījumus Likumā, paredzot, ka informācija (tai skaitā «publiskās daļas» dokumenti) no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiek izsniegti bez maksas, informācijas izsniegšanas funkciju finansējot no valsts budžeta līdzekļiem.»

Līdz ar to nepieciešams «pārskatīt Tieslietu ministrijas (Uzņēmumu reģistra) budžetu un veikt attiecīgos normatīvo aktu grozījumus, nosakāma vienlaikus ar šīs funkcijas nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu pieejamību Uzņēmumu reģistram, kas tiks piešķirti ar likumu Par valsts budžetu 2020. gadam. Jāievēro, ka informācijas izsniegšana bez maksas likumprojektā noteiktajā apmērā iespējama tikai pēc atbilstošu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas apmērā, kāds noteikts attiecīgo Novēršanas likuma grozījumu likumprojekta anotācijā.»

Jo «nepieciešami ne vien papildu valsts budžeta līdzekļi paša informācijas izsniegšanas pakalpojuma nodrošināšanai, bet arī papildu resursi informācijas izsniegšanas administrēšanai».

Anotācijā norādīts arī konkrēts «papildu nepieciešamais finansējums Tieslietu ministrijai (Uzņēmumu reģistram)»: 2020. gadā - 1 876 589 eiro, 2021. gadā - 1 861 650 eiro, 2022. gadā - 1 460 693 eiro un turpmāk ik gadu 1 391 002 eiro.

Patiesais labuma guvējs

Savukārt patiesais labuma guvējs no šiem likuma grozījumiem nav tālu jāmeklē - tas atrodams Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Proti, jau pirms likuma grozījumu izstrādāšanas, bet pēc Saeimas vēlēšanām pērn UR noslēdzis līgumu Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas uzturēšana un publisko reģistru modernizācija par 2 299 830,91 eiro ar akciju sabiedrību Emergn (bijušo Exigen).

Likuma grozījumus paredzēts izsludināt valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, bet spēkā tiem būtu jāstājas nākamgad.

* pārpublicēts no nra.lv

Novērtē šo rakstu:

81
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

21

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

FotoParādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no cilvēkiem, kas pabeiguši privātpersonas maksātnespējas procesu, piedzīt atlīdzību par piedziņas darbu. Neskaidru iemeslu dēļ daži tiesneši jaunatrasto paņēmienu atbalsta, atzīstot, ka tiesu izpildītāju darbs ir tikpat neaizskarams kā uzturlīdzekļi un sodi, radot bezprecedenta tendenci, kas pārkāpj iedzīvotāju tiesības.
Lasīt visu...

15

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

FotoPirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā sistēma sevi ir izsmēlusi, tā ir bankrotējusi. Taču, lai piedalītos politiskajā procesā šobrīd, man būs nepieciešama partija. Tādēļ paziņoju, ka plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju.
Lasīt visu...

6

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

FotoDivu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...