Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra (UR) ierēdņi sagatavojuši likuma grozījumus likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, kurus ieviešot, būs vismaz divējāds negatīvs efekts sabiedrības interesēm. Proti, informācijas saņemšana no UR būs krietni grūtāka, turklāt valstij nāksies piemaksāt vairākus miljonus eiro ik gadu par UR «informācijas izsniegšanas pakalpojuma nodrošināšanu» un «informācijas izsniegšanas administrēšanu», toties valsts kase nesaņems licenču maksājumus par UR informācijas otrreizējo izmantošanu, kas šobrīd ir aptuveni 350 000 eiro gadā. Turklāt nav aprēķināti izdevumi, kas valsts kasei radīsies sakarā ar valstiska monopola radīšanu UR datu publiskošanā.

Informācijas pieejamība būs apgrūtināta

Likuma grozījumu būtība: plānots UR «informāciju nodalīt publiski pieejamā un publiski nepieejamā daļā».

Publiski pieejamā informācija būtu pieejama bez maksas (t.i., tās publiskošanu, datu bāzu uzturēšanu u.tml. nodrošinātu valsts budžets jeb nodokļu maksātāji).

Savukārt, ja kādam vajadzēs informāciju no UR informācijas «publiski nepieejamās daļas», tad šīs informācijas pieprasīšana vienmēr būs jāpamato; UR pamatojumu izvērtēs, un, ņemot vērā, ka papildu informācijas sagatavošana prasīs papildu resursus, informācijas pieprasītājam par izsniegto izziņu vienalga būs jāsamaksā.

Sagatavoto likuma grozījumu anotācijā nepārprotami ir norādīts, ka informācijas «publiski nepieejamā daļā» tiks iekļauts personas kods. Ikvienam UR datu lietotājam ir skaidrs, ka UR izziņa, kurā nav norādīts uzņēmumu īpašnieku, amatpersonu un patieso labuma guvēju personas kods, ir pilnīgi bezjēdzīga, jo tā nedod iespējas pārliecināties, piemēram, vai kāda uzņēmuma patiesais labuma guvējs Andris Bērziņš ir slavenais aktieris, bijušais Valsts prezidents vai bijušais premjers, vai tomēr kāds cits. Piemēram, Firmas.lv datu bāze liecina, ka ar uzņēmējdarbību Latvijā nodarbojas 71 Andris Bērziņš, bet pavisam Latvijā ir vairāk nekā 400 Andru Bērziņu.

Ja vispār nebūs pieejami vai būs apgrūtināti pieejami UR dati, kuros norādīta uzņēmumu īpašnieku, amatpersonu, patieso labuma guvēju īstā identitāte (personas kodi), nebūs iespējama publiska informācijas analīze un secinājumi par personu saistību ar to vai citu biznesu, par politiķu un viņiem tuvo nonākšanu interešu konfliktos, dažādu karteļu dibināšanu un citām blēdībām.

Analizējot korektu UR informāciju, kas pagaidām vēl pieejama Lursoftun Firmas.lv datu bāzēs, žurnālisti līdz šim (kopš 1993. gada, kad Lursoft sāka nodrošināt UR informāciju elektroniskā veidā) ir atmaskojuši neskaitāmas politbiznesa afēras. Tas nebūtu bijis iespējams, ja informācijas pieejamība būtu ierobežota, kā tas tiek tagad plānots bordānistu izauklētajos grozījumos likumā Par Uzņēmumu reģistru.

Var izdarīt ticamu pieņēmumu, ka viens no likuma grozījumu autoru mērķiem ir vēlme ierobežot sabiedrības tiesības zināt par dažādām politbiznesa afērām. Par to liecina arī šāds murgains citāts no likuma grozījumu anotācijas: «Ņemot vērā, ka atkāpes no personas datu aizsardzības un tās ierobežojumi jāīsteno tikai tiktāl, ciktāl tas ir noteikti nepieciešams, un, ka ir iespējami pasākumi, kas rada mazāk būtiskus šo tiesību aizskārumus fiziskām personām, jāsecina, ka personu datu aizsardzības pārkāpums pārmērīgas datu apstrādes gadījumā būtu nesamērīgs iepretī labumam sabiedrības interesēs.»

Orvels iedvesmotos

Smieklīgi un nožēlojami ir tas, ka šie grozījumi tiek pamatoti ar šādām melīgām prātulām: tie «nodrošinās Uzņēmumu reģistra informācijas ērtu un ātru pieejamību, lai efektīvi nodrošinātu publiski pieejamu ticamu informāciju», «lai izpildītu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības»; ka, grozījumus ieviešot, «ikvienam interesentam būs nodrošināta iespēja Uzņēmumu reģistra mājaslapā iegūt publiski ticamus komercreģistra un Uzņēmumu reģistra žurnāla ierakstus un sabiedrībai aktuālā informācija būs pieejama tūlītēji un bez maksas»; «ērtākas un ātrākas informācijas pieejamības nodrošināšanai». Tas viss lasāms likuma grozījumu anotācijā, kas ir pieejama UR mājaslapā.

Kā jau parasti politiskās blēdības pavadošos dokumentos, arī šī likuma grozījumu anotācija daudzviet nav saprotama, citviet ir pārprotama it kā nejauši pieļautu gramatisko kļūdu dēļ; tā ir orveliskas frāžainības pilna, tomēr lietas būtība ir saprotama - pie UR informācijas vairs tik viegli kā līdz šim netiksiet. Jo anotācijā nepārprotami teikts, ka UR izziņas ar personas kodiem tiks izsniegtas tikai tad, ja tiks iesniegts «pamatots» papildu informācijas pieprasījums.

Neatkarīgā lūdza UR preses dienestam atklāt likuma konkrētos autorus un izsniegt tieslietu ministra rīkojuma kopiju. Kā paskaidroja UR sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Zandfelde, rīkojumu 2016. gadā parakstījis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Ar rīkojuma tekstu viņa solīja iepazīstināt tuvākajās dienās.

Iznīcinās licencētu biznesu

Otrs negatīvs efekts sabiedrības interesēm, ko sola bordāniešuizauklētie likuma grozījumi, ir legāla, licencēta biznesa iznīcināšana četriem sabiedrībā cienītiem komersantiem.

Proti, UR informācijas otrreizējo izmantošanu jeb atkalizmantošanu pašlaik nodrošina četri komersanti - LursoftFirmas.lv, Kredītinformācijas birojs un Creditreform grupas uzņēmums Crefo Rating -, kas arī nodrošina veselīgu konkurenci publiskā sektora informācijas atkalizmantošanā. Šo četru komersantu bizness izbeigsies, jo likuma grozījumu anotācijā skaidri un nepārprotami teikts, ka «netiks uzturēts atsevišķs informācijas sniegšanas kanāls», pa kuru līdz šim atkalizmantotāji regulāri (ik stundu) no UR sistēmas saņem informāciju par aktuālām izmaiņām uzņēmumu īpašniekos, amatpersonās un pēdējā laikā arī patiesajos labuma guvējos. Turklāt no likuma paredzēts svītrot jēdzienu «atkārtota datu izmantošana».

LursoftFirmas.lv un citu biznesa izbeigšanās nozīmē, ka UR datu atkalizmantošanas nozarē tiks nodibināts valsts monopols. Bet tas savukārt nozīmē, ka valstij būs jāmaksā kompensācijas minētajiem komersantiem. Nav nekādu šaubu, ka tie būs daudzi miljoni un no maksāšanas izvairīties nevarēs - kompensāciju maksāšana šādās situācijās cita starpā ir paredzēta arī ES regulās. Latvija to jau ir piedzīvojusi, likvidējot cukura ražošanas un zvejniecības nozares.

Maksāsim visi

Likvidējot četru komersantu biznesu, valsts atteiksies no licenču maksas aptuveni 350 000 eiro gadā, turklāt valstij būs jāpiemaksā par UR informācijas sistēmas uzturēšanu - kā rakstīts likuma grozījumu anotācijā, «lai mainītu pašreizējo pieeju, ka par pakalpojumu maksā tā saņēmējs, uz pieeju, ka ar Uzņēmumu reģistra informācijas izsniegšanas funkcijas nodrošināšanu saistītie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, nepieciešams izdarīt grozījumus Likumā, paredzot, ka informācija (tai skaitā «publiskās daļas» dokumenti) no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiek izsniegti bez maksas, informācijas izsniegšanas funkciju finansējot no valsts budžeta līdzekļiem.»

Līdz ar to nepieciešams «pārskatīt Tieslietu ministrijas (Uzņēmumu reģistra) budžetu un veikt attiecīgos normatīvo aktu grozījumus, nosakāma vienlaikus ar šīs funkcijas nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu pieejamību Uzņēmumu reģistram, kas tiks piešķirti ar likumu Par valsts budžetu 2020. gadam. Jāievēro, ka informācijas izsniegšana bez maksas likumprojektā noteiktajā apmērā iespējama tikai pēc atbilstošu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas apmērā, kāds noteikts attiecīgo Novēršanas likuma grozījumu likumprojekta anotācijā.»

Jo «nepieciešami ne vien papildu valsts budžeta līdzekļi paša informācijas izsniegšanas pakalpojuma nodrošināšanai, bet arī papildu resursi informācijas izsniegšanas administrēšanai».

Anotācijā norādīts arī konkrēts «papildu nepieciešamais finansējums Tieslietu ministrijai (Uzņēmumu reģistram)»: 2020. gadā - 1 876 589 eiro, 2021. gadā - 1 861 650 eiro, 2022. gadā - 1 460 693 eiro un turpmāk ik gadu 1 391 002 eiro.

Patiesais labuma guvējs

Savukārt patiesais labuma guvējs no šiem likuma grozījumiem nav tālu jāmeklē - tas atrodams Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Proti, jau pirms likuma grozījumu izstrādāšanas, bet pēc Saeimas vēlēšanām pērn UR noslēdzis līgumu Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas uzturēšana un publisko reģistru modernizācija par 2 299 830,91 eiro ar akciju sabiedrību Emergn (bijušo Exigen).

Likuma grozījumus paredzēts izsludināt valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, bet spēkā tiem būtu jāstājas nākamgad.

* pārpublicēts no nra.lv

Novērtē šo rakstu:

81
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...