"Bordānisti" ieplānojuši daudzmiljonu afēru un vērienīgu informācijas slēpšanu no sabiedrības
Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs*14.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra (UR) ierēdņi sagatavojuši likuma grozījumus likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, kurus ieviešot, būs vismaz divējāds negatīvs efekts sabiedrības interesēm. Proti, informācijas saņemšana no UR būs krietni grūtāka, turklāt valstij nāksies piemaksāt vairākus miljonus eiro ik gadu par UR «informācijas izsniegšanas pakalpojuma nodrošināšanu» un «informācijas izsniegšanas administrēšanu», toties valsts kase nesaņems licenču maksājumus par UR informācijas otrreizējo izmantošanu, kas šobrīd ir aptuveni 350 000 eiro gadā. Turklāt nav aprēķināti izdevumi, kas valsts kasei radīsies sakarā ar valstiska monopola radīšanu UR datu publiskošanā.
Informācijas pieejamība būs apgrūtināta
Likuma grozījumu būtība: plānots UR «informāciju nodalīt publiski pieejamā un publiski nepieejamā daļā».
Publiski pieejamā informācija būtu pieejama bez maksas (t.i., tās publiskošanu, datu bāzu uzturēšanu u.tml. nodrošinātu valsts budžets jeb nodokļu maksātāji).
Savukārt, ja kādam vajadzēs informāciju no UR informācijas «publiski nepieejamās daļas», tad šīs informācijas pieprasīšana vienmēr būs jāpamato; UR pamatojumu izvērtēs, un, ņemot vērā, ka papildu informācijas sagatavošana prasīs papildu resursus, informācijas pieprasītājam par izsniegto izziņu vienalga būs jāsamaksā.
Sagatavoto likuma grozījumu anotācijā nepārprotami ir norādīts, ka informācijas «publiski nepieejamā daļā» tiks iekļauts personas kods. Ikvienam UR datu lietotājam ir skaidrs, ka UR izziņa, kurā nav norādīts uzņēmumu īpašnieku, amatpersonu un patieso labuma guvēju personas kods, ir pilnīgi bezjēdzīga, jo tā nedod iespējas pārliecināties, piemēram, vai kāda uzņēmuma patiesais labuma guvējs Andris Bērziņš ir slavenais aktieris, bijušais Valsts prezidents vai bijušais premjers, vai tomēr kāds cits. Piemēram, Firmas.lv datu bāze liecina, ka ar uzņēmējdarbību Latvijā nodarbojas 71 Andris Bērziņš, bet pavisam Latvijā ir vairāk nekā 400 Andru Bērziņu.
Ja vispār nebūs pieejami vai būs apgrūtināti pieejami UR dati, kuros norādīta uzņēmumu īpašnieku, amatpersonu, patieso labuma guvēju īstā identitāte (personas kodi), nebūs iespējama publiska informācijas analīze un secinājumi par personu saistību ar to vai citu biznesu, par politiķu un viņiem tuvo nonākšanu interešu konfliktos, dažādu karteļu dibināšanu un citām blēdībām.
Analizējot korektu UR informāciju, kas pagaidām vēl pieejama Lursoftun Firmas.lv datu bāzēs, žurnālisti līdz šim (kopš 1993. gada, kad Lursoft sāka nodrošināt UR informāciju elektroniskā veidā) ir atmaskojuši neskaitāmas politbiznesa afēras. Tas nebūtu bijis iespējams, ja informācijas pieejamība būtu ierobežota, kā tas tiek tagad plānots bordānistu izauklētajos grozījumos likumā Par Uzņēmumu reģistru.
Var izdarīt ticamu pieņēmumu, ka viens no likuma grozījumu autoru mērķiem ir vēlme ierobežot sabiedrības tiesības zināt par dažādām politbiznesa afērām. Par to liecina arī šāds murgains citāts no likuma grozījumu anotācijas: «Ņemot vērā, ka atkāpes no personas datu aizsardzības un tās ierobežojumi jāīsteno tikai tiktāl, ciktāl tas ir noteikti nepieciešams, un, ka ir iespējami pasākumi, kas rada mazāk būtiskus šo tiesību aizskārumus fiziskām personām, jāsecina, ka personu datu aizsardzības pārkāpums pārmērīgas datu apstrādes gadījumā būtu nesamērīgs iepretī labumam sabiedrības interesēs.»
Orvels iedvesmotos
Smieklīgi un nožēlojami ir tas, ka šie grozījumi tiek pamatoti ar šādām melīgām prātulām: tie «nodrošinās Uzņēmumu reģistra informācijas ērtu un ātru pieejamību, lai efektīvi nodrošinātu publiski pieejamu ticamu informāciju», «lai izpildītu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības»; ka, grozījumus ieviešot, «ikvienam interesentam būs nodrošināta iespēja Uzņēmumu reģistra mājaslapā iegūt publiski ticamus komercreģistra un Uzņēmumu reģistra žurnāla ierakstus un sabiedrībai aktuālā informācija būs pieejama tūlītēji un bez maksas»; «ērtākas un ātrākas informācijas pieejamības nodrošināšanai». Tas viss lasāms likuma grozījumu anotācijā, kas ir pieejama UR mājaslapā.
Kā jau parasti politiskās blēdības pavadošos dokumentos, arī šī likuma grozījumu anotācija daudzviet nav saprotama, citviet ir pārprotama it kā nejauši pieļautu gramatisko kļūdu dēļ; tā ir orveliskas frāžainības pilna, tomēr lietas būtība ir saprotama - pie UR informācijas vairs tik viegli kā līdz šim netiksiet. Jo anotācijā nepārprotami teikts, ka UR izziņas ar personas kodiem tiks izsniegtas tikai tad, ja tiks iesniegts «pamatots» papildu informācijas pieprasījums.
Neatkarīgā lūdza UR preses dienestam atklāt likuma konkrētos autorus un izsniegt tieslietu ministra rīkojuma kopiju. Kā paskaidroja UR sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Zandfelde, rīkojumu 2016. gadā parakstījis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Ar rīkojuma tekstu viņa solīja iepazīstināt tuvākajās dienās.
Iznīcinās licencētu biznesu
Otrs negatīvs efekts sabiedrības interesēm, ko sola bordāniešuizauklētie likuma grozījumi, ir legāla, licencēta biznesa iznīcināšana četriem sabiedrībā cienītiem komersantiem.
Proti, UR informācijas otrreizējo izmantošanu jeb atkalizmantošanu pašlaik nodrošina četri komersanti - Lursoft, Firmas.lv, Kredītinformācijas birojs un Creditreform grupas uzņēmums Crefo Rating -, kas arī nodrošina veselīgu konkurenci publiskā sektora informācijas atkalizmantošanā. Šo četru komersantu bizness izbeigsies, jo likuma grozījumu anotācijā skaidri un nepārprotami teikts, ka «netiks uzturēts atsevišķs informācijas sniegšanas kanāls», pa kuru līdz šim atkalizmantotāji regulāri (ik stundu) no UR sistēmas saņem informāciju par aktuālām izmaiņām uzņēmumu īpašniekos, amatpersonās un pēdējā laikā arī patiesajos labuma guvējos. Turklāt no likuma paredzēts svītrot jēdzienu «atkārtota datu izmantošana».
Lursoft, Firmas.lv un citu biznesa izbeigšanās nozīmē, ka UR datu atkalizmantošanas nozarē tiks nodibināts valsts monopols. Bet tas savukārt nozīmē, ka valstij būs jāmaksā kompensācijas minētajiem komersantiem. Nav nekādu šaubu, ka tie būs daudzi miljoni un no maksāšanas izvairīties nevarēs - kompensāciju maksāšana šādās situācijās cita starpā ir paredzēta arī ES regulās. Latvija to jau ir piedzīvojusi, likvidējot cukura ražošanas un zvejniecības nozares.
Maksāsim visi
Likvidējot četru komersantu biznesu, valsts atteiksies no licenču maksas aptuveni 350 000 eiro gadā, turklāt valstij būs jāpiemaksā par UR informācijas sistēmas uzturēšanu - kā rakstīts likuma grozījumu anotācijā, «lai mainītu pašreizējo pieeju, ka par pakalpojumu maksā tā saņēmējs, uz pieeju, ka ar Uzņēmumu reģistra informācijas izsniegšanas funkcijas nodrošināšanu saistītie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, nepieciešams izdarīt grozījumus Likumā, paredzot, ka informācija (tai skaitā «publiskās daļas» dokumenti) no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiek izsniegti bez maksas, informācijas izsniegšanas funkciju finansējot no valsts budžeta līdzekļiem.»
Līdz ar to nepieciešams «pārskatīt Tieslietu ministrijas (Uzņēmumu reģistra) budžetu un veikt attiecīgos normatīvo aktu grozījumus, nosakāma vienlaikus ar šīs funkcijas nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu pieejamību Uzņēmumu reģistram, kas tiks piešķirti ar likumu Par valsts budžetu 2020. gadam. Jāievēro, ka informācijas izsniegšana bez maksas likumprojektā noteiktajā apmērā iespējama tikai pēc atbilstošu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas apmērā, kāds noteikts attiecīgo Novēršanas likuma grozījumu likumprojekta anotācijā.»
Jo «nepieciešami ne vien papildu valsts budžeta līdzekļi paša informācijas izsniegšanas pakalpojuma nodrošināšanai, bet arī papildu resursi informācijas izsniegšanas administrēšanai».
Anotācijā norādīts arī konkrēts «papildu nepieciešamais finansējums Tieslietu ministrijai (Uzņēmumu reģistram)»: 2020. gadā - 1 876 589 eiro, 2021. gadā - 1 861 650 eiro, 2022. gadā - 1 460 693 eiro un turpmāk ik gadu 1 391 002 eiro.
Patiesais labuma guvējs
Savukārt patiesais labuma guvējs no šiem likuma grozījumiem nav tālu jāmeklē - tas atrodams Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Proti, jau pirms likuma grozījumu izstrādāšanas, bet pēc Saeimas vēlēšanām pērn UR noslēdzis līgumu Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas uzturēšana un publisko reģistru modernizācija par 2 299 830,91 eiro ar akciju sabiedrību Emergn (bijušo Exigen).
Likuma grozījumus paredzēts izsludināt valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, bet spēkā tiem būtu jāstājas nākamgad.
* pārpublicēts no nra.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
