Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra (UR) ierēdņi sagatavojuši likuma grozījumus likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, kurus ieviešot, būs vismaz divējāds negatīvs efekts sabiedrības interesēm. Proti, informācijas saņemšana no UR būs krietni grūtāka, turklāt valstij nāksies piemaksāt vairākus miljonus eiro ik gadu par UR «informācijas izsniegšanas pakalpojuma nodrošināšanu» un «informācijas izsniegšanas administrēšanu», toties valsts kase nesaņems licenču maksājumus par UR informācijas otrreizējo izmantošanu, kas šobrīd ir aptuveni 350 000 eiro gadā. Turklāt nav aprēķināti izdevumi, kas valsts kasei radīsies sakarā ar valstiska monopola radīšanu UR datu publiskošanā.

Informācijas pieejamība būs apgrūtināta

Likuma grozījumu būtība: plānots UR «informāciju nodalīt publiski pieejamā un publiski nepieejamā daļā».

Publiski pieejamā informācija būtu pieejama bez maksas (t.i., tās publiskošanu, datu bāzu uzturēšanu u.tml. nodrošinātu valsts budžets jeb nodokļu maksātāji).

Savukārt, ja kādam vajadzēs informāciju no UR informācijas «publiski nepieejamās daļas», tad šīs informācijas pieprasīšana vienmēr būs jāpamato; UR pamatojumu izvērtēs, un, ņemot vērā, ka papildu informācijas sagatavošana prasīs papildu resursus, informācijas pieprasītājam par izsniegto izziņu vienalga būs jāsamaksā.

Sagatavoto likuma grozījumu anotācijā nepārprotami ir norādīts, ka informācijas «publiski nepieejamā daļā» tiks iekļauts personas kods. Ikvienam UR datu lietotājam ir skaidrs, ka UR izziņa, kurā nav norādīts uzņēmumu īpašnieku, amatpersonu un patieso labuma guvēju personas kods, ir pilnīgi bezjēdzīga, jo tā nedod iespējas pārliecināties, piemēram, vai kāda uzņēmuma patiesais labuma guvējs Andris Bērziņš ir slavenais aktieris, bijušais Valsts prezidents vai bijušais premjers, vai tomēr kāds cits. Piemēram, Firmas.lv datu bāze liecina, ka ar uzņēmējdarbību Latvijā nodarbojas 71 Andris Bērziņš, bet pavisam Latvijā ir vairāk nekā 400 Andru Bērziņu.

Ja vispār nebūs pieejami vai būs apgrūtināti pieejami UR dati, kuros norādīta uzņēmumu īpašnieku, amatpersonu, patieso labuma guvēju īstā identitāte (personas kodi), nebūs iespējama publiska informācijas analīze un secinājumi par personu saistību ar to vai citu biznesu, par politiķu un viņiem tuvo nonākšanu interešu konfliktos, dažādu karteļu dibināšanu un citām blēdībām.

Analizējot korektu UR informāciju, kas pagaidām vēl pieejama Lursoftun Firmas.lv datu bāzēs, žurnālisti līdz šim (kopš 1993. gada, kad Lursoft sāka nodrošināt UR informāciju elektroniskā veidā) ir atmaskojuši neskaitāmas politbiznesa afēras. Tas nebūtu bijis iespējams, ja informācijas pieejamība būtu ierobežota, kā tas tiek tagad plānots bordānistu izauklētajos grozījumos likumā Par Uzņēmumu reģistru.

Var izdarīt ticamu pieņēmumu, ka viens no likuma grozījumu autoru mērķiem ir vēlme ierobežot sabiedrības tiesības zināt par dažādām politbiznesa afērām. Par to liecina arī šāds murgains citāts no likuma grozījumu anotācijas: «Ņemot vērā, ka atkāpes no personas datu aizsardzības un tās ierobežojumi jāīsteno tikai tiktāl, ciktāl tas ir noteikti nepieciešams, un, ka ir iespējami pasākumi, kas rada mazāk būtiskus šo tiesību aizskārumus fiziskām personām, jāsecina, ka personu datu aizsardzības pārkāpums pārmērīgas datu apstrādes gadījumā būtu nesamērīgs iepretī labumam sabiedrības interesēs.»

Orvels iedvesmotos

Smieklīgi un nožēlojami ir tas, ka šie grozījumi tiek pamatoti ar šādām melīgām prātulām: tie «nodrošinās Uzņēmumu reģistra informācijas ērtu un ātru pieejamību, lai efektīvi nodrošinātu publiski pieejamu ticamu informāciju», «lai izpildītu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības»; ka, grozījumus ieviešot, «ikvienam interesentam būs nodrošināta iespēja Uzņēmumu reģistra mājaslapā iegūt publiski ticamus komercreģistra un Uzņēmumu reģistra žurnāla ierakstus un sabiedrībai aktuālā informācija būs pieejama tūlītēji un bez maksas»; «ērtākas un ātrākas informācijas pieejamības nodrošināšanai». Tas viss lasāms likuma grozījumu anotācijā, kas ir pieejama UR mājaslapā.

Kā jau parasti politiskās blēdības pavadošos dokumentos, arī šī likuma grozījumu anotācija daudzviet nav saprotama, citviet ir pārprotama it kā nejauši pieļautu gramatisko kļūdu dēļ; tā ir orveliskas frāžainības pilna, tomēr lietas būtība ir saprotama - pie UR informācijas vairs tik viegli kā līdz šim netiksiet. Jo anotācijā nepārprotami teikts, ka UR izziņas ar personas kodiem tiks izsniegtas tikai tad, ja tiks iesniegts «pamatots» papildu informācijas pieprasījums.

Neatkarīgā lūdza UR preses dienestam atklāt likuma konkrētos autorus un izsniegt tieslietu ministra rīkojuma kopiju. Kā paskaidroja UR sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Zandfelde, rīkojumu 2016. gadā parakstījis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Ar rīkojuma tekstu viņa solīja iepazīstināt tuvākajās dienās.

Iznīcinās licencētu biznesu

Otrs negatīvs efekts sabiedrības interesēm, ko sola bordāniešuizauklētie likuma grozījumi, ir legāla, licencēta biznesa iznīcināšana četriem sabiedrībā cienītiem komersantiem.

Proti, UR informācijas otrreizējo izmantošanu jeb atkalizmantošanu pašlaik nodrošina četri komersanti - LursoftFirmas.lv, Kredītinformācijas birojs un Creditreform grupas uzņēmums Crefo Rating -, kas arī nodrošina veselīgu konkurenci publiskā sektora informācijas atkalizmantošanā. Šo četru komersantu bizness izbeigsies, jo likuma grozījumu anotācijā skaidri un nepārprotami teikts, ka «netiks uzturēts atsevišķs informācijas sniegšanas kanāls», pa kuru līdz šim atkalizmantotāji regulāri (ik stundu) no UR sistēmas saņem informāciju par aktuālām izmaiņām uzņēmumu īpašniekos, amatpersonās un pēdējā laikā arī patiesajos labuma guvējos. Turklāt no likuma paredzēts svītrot jēdzienu «atkārtota datu izmantošana».

LursoftFirmas.lv un citu biznesa izbeigšanās nozīmē, ka UR datu atkalizmantošanas nozarē tiks nodibināts valsts monopols. Bet tas savukārt nozīmē, ka valstij būs jāmaksā kompensācijas minētajiem komersantiem. Nav nekādu šaubu, ka tie būs daudzi miljoni un no maksāšanas izvairīties nevarēs - kompensāciju maksāšana šādās situācijās cita starpā ir paredzēta arī ES regulās. Latvija to jau ir piedzīvojusi, likvidējot cukura ražošanas un zvejniecības nozares.

Maksāsim visi

Likvidējot četru komersantu biznesu, valsts atteiksies no licenču maksas aptuveni 350 000 eiro gadā, turklāt valstij būs jāpiemaksā par UR informācijas sistēmas uzturēšanu - kā rakstīts likuma grozījumu anotācijā, «lai mainītu pašreizējo pieeju, ka par pakalpojumu maksā tā saņēmējs, uz pieeju, ka ar Uzņēmumu reģistra informācijas izsniegšanas funkcijas nodrošināšanu saistītie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, nepieciešams izdarīt grozījumus Likumā, paredzot, ka informācija (tai skaitā «publiskās daļas» dokumenti) no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiek izsniegti bez maksas, informācijas izsniegšanas funkciju finansējot no valsts budžeta līdzekļiem.»

Līdz ar to nepieciešams «pārskatīt Tieslietu ministrijas (Uzņēmumu reģistra) budžetu un veikt attiecīgos normatīvo aktu grozījumus, nosakāma vienlaikus ar šīs funkcijas nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu pieejamību Uzņēmumu reģistram, kas tiks piešķirti ar likumu Par valsts budžetu 2020. gadam. Jāievēro, ka informācijas izsniegšana bez maksas likumprojektā noteiktajā apmērā iespējama tikai pēc atbilstošu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas apmērā, kāds noteikts attiecīgo Novēršanas likuma grozījumu likumprojekta anotācijā.»

Jo «nepieciešami ne vien papildu valsts budžeta līdzekļi paša informācijas izsniegšanas pakalpojuma nodrošināšanai, bet arī papildu resursi informācijas izsniegšanas administrēšanai».

Anotācijā norādīts arī konkrēts «papildu nepieciešamais finansējums Tieslietu ministrijai (Uzņēmumu reģistram)»: 2020. gadā - 1 876 589 eiro, 2021. gadā - 1 861 650 eiro, 2022. gadā - 1 460 693 eiro un turpmāk ik gadu 1 391 002 eiro.

Patiesais labuma guvējs

Savukārt patiesais labuma guvējs no šiem likuma grozījumiem nav tālu jāmeklē - tas atrodams Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Proti, jau pirms likuma grozījumu izstrādāšanas, bet pēc Saeimas vēlēšanām pērn UR noslēdzis līgumu Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas uzturēšana un publisko reģistru modernizācija par 2 299 830,91 eiro ar akciju sabiedrību Emergn (bijušo Exigen).

Likuma grozījumus paredzēts izsludināt valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, bet spēkā tiem būtu jāstājas nākamgad.

* pārpublicēts no nra.lv

Novērtē šo rakstu:

81
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pateicos Gunāram Astram

FotoPaldies Gunāram Astram, ka „sociālās distancēšanās režīmā mājsaimniecībā” man vēl ir tiesības bez „satraukuma” pateikties šodienas dzīves kārtības noteicējiem neatkarīgajā Latvijā:
Lasīt visu...

21

Ekselence ar atlaidi

FotoManis rakstītais nav gūts no insaideriem, bet ir tikai situācijas modelēšana. Pēc Valsts Pieneņgalvas izblamēšanās ar hūti ķobī himnas atskaņošanas laikā “politisko labiešu galmam” pietuvinātajiem medijiem ir dota komanda spodrināt nācijas tēva tēlu. Tā sacīt, lai skribenti velti neēd savu maizi.
Lasīt visu...

21

Muļķi

FotoParasti gudrās grāmatās, likumos un citos gadījumos, kad tiek publicēta kāda svarīga informācija, sākumā ir izskaidrota izmantotā terminoloģija, lai lasītājs saprot, par ko ir runa un kā tas, ko lasa, ir jāsaprot.
Lasīt visu...

21

Jaunā normāluma greizie spoguļi

FotoDr. E. Mednis sava Telegram informē: “Pie mums Latvijā tagad notiek šādi – tikko tu runā ne to, ko Politbirojs lēmis, tā tevi momentā cenšas nomelnot visi, kam nav slinkums un pie tam saskaņoti. Tikko Dragiļevas kundze no DeFacto, tagad Žukovas kundze – privātpersona, bet no tā brīvajā laikā delfi.lv redaktore un žurnāliste vērsusies gan Veselības inspekcijā, gan arī Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijā ar lūgumu man anulēt sertifikātu un līdz ar to liegt iespēju praktizēt kā ārstam.
Lasīt visu...

21

Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām

FotoŠķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un [email protected]) ir sliktākas un tām vajag ātrāku čaklāku balstvakcināciju. 
Lasīt visu...

12

Astra izsvilptu varmākas

FotoDomāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Lasīt visu...

21

Politika ir cīņa par varu un naudu

FotoIzņēmuma kārtā es ievadam mēģinu definēt sakāmo vienā rindkopā, – lūk, kas no tā man iznāca!
Lasīt visu...

21

Karikatūrists varas kalpībā

Foto“Liekam kluci” pie apgrieztā krustā “piesistā” latviešu brīvības cīnītāja veidola varas bļodlaiža Zemgus Zaharāns redz “zemcilvēkus”, kas uzdrošinājās izsvilpt savus “cienījamos” mocītājus, kuri reklamējās uz sava pretmeta Gunāra Astras fona.
Lasīt visu...

12

JKP Bordāns sadarbojas ar Astras zaimotājiem, ciniski izmanto viņa piemiņu

FotoGunāru Astru dēvēt par disidentu nav precīzi un atbilstoši. Disidenti ir drosmīgie, kuri cīnās par brīvību savās valstīs, cenšas lauzt tirānu režīmus. Astra cīnījās par savas zemes - Latvijas brīvību, kuru bija okupējusi komunistu impērija - PSRS. Padomju Savienība nekādā gadījumā nebija Gunāra Astras zeme. Viņš bija Latvijas brīvības cīnītājs, nevis PSRS disidents.
Lasīt visu...

3

Jūs neticēsiet, bet es esmu pamanījis – nepieciešamas izmaiņas partiju finansējumā no valsts budžeta

FotoValsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām, vienlaikus samazinot to iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, 2019. gadā bija pareizs un sen nepieciešams lēmums. Tas novērsa būtisku mūsu demokrātiskās valsts iekārtas nepilnību un ilgtermiņā noteikti uzlabos politiskās vides kvalitāti. Nedrīkst būt tā, ka politisko partiju darbība ir atkarīga no to spējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus. Tas rada partiju atkarību no ziedotāju labvēlības, kas parasti nav tīri nesavtīga.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediķi varas kalpībā

“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo...

Foto

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

Es kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi...

Foto

Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!

18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju...

Foto

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo...

Foto

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu,...

Foto

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu,...

Foto

Viedais Anonymous

Vispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens...

Foto

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

Vietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem....

Foto

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

Pretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums...

Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...