"Būtībā viena aptieka no astoņsimt" Belēviča dēlam ienesusi pusmiljona eiro dividendes
PIETIEK26.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
500 000 eiro - šāda ir summa, ko, kā rāda biznesa žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā publicētais Latvijas lielāko dividenžu saņēmēju TOP 100, pērn dividendēs no sava uzņēmuma Baltacon izņēmis veselības ministra Gunta Belēviča dēls Artūrs Belēvičs. Ja ticēt pašam ministram, kura vadītā ministrija pārrauga šo jomu, iespaidīgo summu Belēviču ģimenei nodrošinājusi dēlam piederošā "būtībā" tikai "viena no Latvijā kopumā esošajām 800 aptiekām".
"Manam dēlam pieder viena Saules aptieka Rīgā un vēl 50% no citas Saules aptiekas. Būtībā tā ir viena no Latvijā kopumā esošajām 800 aptiekām," - šādi veselības ministrs, kura interešu konfliktu saistībā ar ģimenes biznesu jau atzinis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, izteicās laikraksta Dienas Bizness 29. maija numurā.
Taču patiesība ir būtiski atšķirīga no Belēviča apgalvojumiem, - tas, kas pieder viņa dēlam Artūram Belēvičam, ir nevis pusotra aptieka, bet viena zāļu lieltirgotava, kas Belēvičam jaunākajam pieder simtprocentīgi, un vēl otra zāļu lieltirgotava, kas viņam pieder uz pusēm ar nezināmiem īpašniekiem piederošu Austrijas kompāniju.
Pirmais uzņēmums ir SIA Saules aptieka, kuras valdes loceklis līdz pagājušā gada rudenim ir bijis tagadējais ministrs. Savukārt otrs uzņēmums ir SIA Baltacon, kurā saskaņā ar Lursoft datiem puse kapitāldaļu pieder Artūram Belēvičam, bet otra puse - Beļģijā reģistrētai, nezināmiem īpašniekiem piederošai uzņēmējsabiedrībai United NRJ.
Nesen Lursoft datu bāzē parādījies SIA Baltacon 2014. gada pārskats, kura vadības ziņojumā pats Artūrs Belēvičs ar savu parakstu apliecina - uzņēmums ir nevis "viena no 800 Latvijas aptiekām", kā apgalvojis viņa tēvs ministrs, bet gan "divas struktūrvienības - zāļu lieltirgotava O.Vācieša ielā 13, Rīgā (licence Nr.L-54/1 no 17.12.09.) un aptieka Duntes ielā 19a, Rīgā (licence Nr.Apn-817/3 no 14.05.10.)".
Gada pārskats arī apliecina, ka šī "aptieka" pērn strādājusi ar iespaidīgu apgrozījumu un peļņu, kas turklāt gandrīz pilnībā ģenerēta tieši vairumtirdzniecībā: SIA Baltacon apgrozījums 2014. gadā bijis 19 339 228 eiro (no tiem 18 619 923 eiro jeb 96% - preču vairumtirdzniecības piegādes), bet tīrā peļņa - 876 650 eiro.
Savukārt Kapitāla publicētais Latvijas lielāko dividenžu saņēmēju TOP 100 nu rāda, ka Belēvičs kā Baltacon līdzīpašnieks sev pērn izmaksājis dividendes pusmiljona eiro apmērā. Ar šo dividenžu apjomu Belēvičs valsts vislielāko dividenžu saņēmēju sarakstā ierindojies augstajā 31. vietā.
Pietiek jau informējis, ka abas Latvijā reģistrētās Belēviču ģimenes kompānijas nevēlas atklāt savus saimnieciskos datus, kas attiecas uz medikamentu tirdzniecību, - Zāļu valsts aģentūras (kuru pašlaik nolēmusi reorganizēt Belēviča vadītā Veselības ministrija) statistikas pārskatā ir virkne uzņēmumu, kas atteikušies izpaust savus apgrozījuma u.c. datus, un šo "noslēpumaino" uzņēmumu vidū ir arī Saules aptieka un Baltacon.
Kā zināms, Belēvičs pērn rudenī kandidēja Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta (ar vērienīgu personisko kampaņu), tika ievēlēts, kļuva par veselības ministru un nāca klajā ar iecerētiem vērienīgiem farmācijas tirgus noteikumu grozījumiem, kurus viņam arī izdevās "izsist" valdības sēdē.
Tiek uzskatīts, ka šie grozījumi būtiski palīdzēs pēdējā laikā sarūkošajam Belēviču ģimenes biznesam, un Artūrs Belēvičs SIA Baltacon pārskata prognozēs par 2015. gadu optimistiski raksta: "2015. gadā sabiedrība plāno turpināt attīstīt iepriekšējā periodā veiksmīgi noritējušo darbību un palielināt apgrozījumu gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības struktūrvienībās."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
