Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

AS Cesvaines piens produkcija ir starp tām, kuru kā vietējo ražojumu iesaka iegādāties akcijās „Pērc vietējo”, „Atbalsti savējos” un „Latvijas labums”, taču izrādās, ka daļu ražošanā izmantotā piena uzņēmums pērk nevis no vietējiem zemniekiem, bet Polijā. Tikmēr poētiskie ieraksti uzņēmuma mājas lapā vedina domāt, ka gotiņas, no kurām iegūts piens, ganījušās Vidzemes pļavās.

„Vidzemes augstiene Latvijā ir augstākā. Dabas dažādība nogāžu pļavās un ielejās sabalansē zāli ganībās. Govis sniedz garšīgu pienu. Mūsu pienmeistars to nogaršo katru rītu. Tā sākas siera izgatavošanas ceļš uzņēmumā Cesvaines Piens,” vēstīts Cesvaines piena mājas lapā internetā. Arī uz veikalā nopērkamajiem Cesvaines piena produktiem skaidri un gaiši rakstīts – ražots Latvijā.

Lai gan šie uzraksti liek domāt, ka tiksiet pie produkta, kas no pašiem pirmsākumiem tapis pašu mājās, tomēr tā nav taisnība. Par to, ka Cesvaines piens pienu iepērk no poļu zemniekiem, ziņoja kāds Pietiek lasītājs, norādot, ka „vietējiem zemniekiem par nodoto pienu maksā kapeikas, bet Cesvaines piens iepērk pienu no Polijas”.

Uzņēmuma pārstāve Baiba Blekte Pietiek apliecināja, ka uzņēmums tiešām pērk pienu no Polijas zemniekiem, kuri to piedāvā par konkurētspējīgāku, tātad zemāku cenu. Vasarā neesot vajadzības pirkt svešzemju pienu, bet ziemā Latvijā piena trūkstot, tādēļ esot labāk nevis sacensties ar konkurentiem par lielāku cenu, bet gan nopirkt no poļiem "pa lēto". Līdz ar to arī gala produkts sanāk lētāks.

Uz gatavajiem sieru, biezpienu un krējumu produktiem nekādas norādes par piena izcelsmi Polijā neesot, jo šādas prasības marķējumā neesot, skaidroja Blekte. Tā kā viss ražošanas process notiek Latvijā, tad arī pavisam droši to varot marķēt ar norādi „Ražots Latvijā”.

Uzņēmums nedomājot, ka tādā veidā maldina pircējus, jo Polijas govju piens ne ar ko neatšķiroties no Latvijas brūnaļu ražojuma. Turklāt uzņēmumam esot svarīgi, lai produkti cenas ziņā būtu pieejamāki pircējiem. 

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Roma sabruks šoreiz?

FotoParalēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Lasīt visu...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft